Rīgas pilī mainījusies nostāja par Kārļa Ulmaņa statusu; izskan arī kritiski viedokļi

41 komentārs

Pēc Egila Levita stāšanās prezidenta amatā Rīgas pilī mainījusies oficiālā nostāja par Latvijas pirmskara valstsvīra Kārļa Ulmaņa statusu. Rīgas pilī norāda, ka Ulmanis, kurš pie varas nonāca pēc apvērsuma, uzskatāms par prezidenta pienākumu izpildītāju, nevis pilntiesīgu prezidentu.

Šāds skaidrojums drīzumā papildinās arī oficiālo Kārļa Ulmaņa portretu.

Par šo rīcību gan izskan arī kritiski viedokļi. Latvijas Zemnieku savienības (LZS) vadība prezidentam Levitam piedēvē vēstures pārrakstīšanu.

Prezidentūras laiks – no 1936. gada 11. aprīļa līdz 1940. gada 21. jūlijam. Šāds uzraksts papildina Kārļa Ulmaņa portretu Rīgas pils Ģerboņu zālē, kur izvietoti Latvijas pirmo prezidentu portreti. Tomēr šo skaidrojošo plāksni drīzumā nomainīs cita. Tajā Kārlis Ulmanis vairs nebūs dēvēts par prezidentu, bet gan par prezidenta pienākumu izpildītāju.

Lasi arī: Levits: Neesmu Ulmaņa fans, bet nenoliedzu viņa nopelnus.

”Vēsturniekiem nav šaubu, ka Kārlis Ulmanis pildīja Valsts prezidenta pienākumus. Tik tālu visiem viss ir skaidrs. Es domāju, ka tas arī tiks uzsvērts mūsu informatīvajos materiālos – gan Valsts prezidenta mājas lapā, gan arī šeit, prezidenta pilī, pie Kārļa Ulmaņa portreta. Mēs ar laiku redzēsim šo papildinājumu, ka Kārlis Ulmanis bija prezidenta pienākumu izpildītājs,” skaidro Valsts prezidenta padomniece saziņai ar sabiedrību Aiva Rozenberga.

Pārmaiņas saistītas ar jaunā prezidenta Egila Levita uzstādījumu. Konstitucionālo tiesību eksperti līdz šim pārstāvējuši viedokli, ka juridiskā izpratnē Kārlis Ulmanis nav uzskatāms par prezidentu, jo varu ieguva apvērsuma rezultātā, nevis, saņemot Saeimas vairākuma atbalstu, kā noteikts Satversmē. Arī pieminot valstsvīru savā uzrunā Saeimai, Levits Kārli Ulmani nosauca, nevis par prezidentu, bet gan par Latvijas pirmo Ministru prezidentu.

Levitu uz prezidenta amatu visaktīvāk virzīja Nacionālā apvienība, kas vienmēr Kārli Ulmani ir godinājusi. Ulmaņa apvērsuma gadadienā, 15. maijā, politiskais spēks tradicionāli rīko karogu braucienu, šādi godinot valstsvīra ieguldījumu latviskas Latvijas idejas stiprināšanā. Partijas valdes loceklis Imants Parādnieks tomēr pauž viedokli, ka Levits rīkojas korekti.

”Levita kungs kā augstas klases jurists to vērtē tīri no juridiska viedokļa, no Satversmes viedokļa. Vai viņš bija Valsts prezidents no Satversmes viedokļa? Nē, protams. Absolūti piekrītu šeit Levita kungam kā jurista vērtējumam. Savukārt, ja mēs skatāmies no cilvēciskās puses, valstiskās puses – viņš bija valsts galva, viņš personificēja Valsts prezidentu pēc savas būtības.”

Kritiskāks tikmēr ir Latvijas Zemnieku savienības vadītājs Armands Krauze. “Mēs kā Latvijas Zemnieku savienība, protams, paliekam pie saviem uzskatiem, ka Ulmanis ir bijis un arī mums būs Latvijas prezidents.”

LZS vienmēr centusies uzsvērt savu saistību ar Kārli Ulmani un viņa partiju – Latviešu zemnieku savienību. LZS līderi katru gadu piedalās Kārļa Ulmaņa dzimšanas dienas svinībās ”Pikšās”. Partijas vadītāja Krauzes ieskatā, aktualizēt jautājumu par Kārļa Ulmaņa statusu nav nekādas vajadzības.

”No Levita kunga šī ir tīri juridiska pieeja šim jautājumam un mēģinājums koriģēt vēsturi. Es to neatbalstu, jo es redzu, ka Ulmaņa ieguldījums un tas, ko viņš savulaik ir izdarījis valsts labā, ir daudz lielāks un nozīmīgāks, nekā tagad, pēc daudziem gadu desmitiem, knibināties par to, kā tad tur bija. Vēl jo vairāk, šeit ir savā ziņā juridiski riski. Ja nonāk pie secinājuma, ka atbilstoši Satversmei Ulmanis nebija prezidents, tātad jautājums, vai viņš varēja deleģēt sūtņus uz ārzemēm. Un atcerēsimies, ka tie ir tie paši sūtņi, kuri pārstāvēja Latvijas Republiku tad, kad mēs bijām okupēti, kuri cīnījās Londonā un citur par mūsu valsti un saglabāja šo cīņu dzīvu visu okupācijas laiku. Jāskatās ir un jāstrādā nākotnei, nevis jāmēģina rakņāties vēsturē un pārrakstīt vēsturi.”

Rīgas pilī vienlaikus uzsver, ka notiekošais jāuztver kā tehniskas izmaiņas, nevis kā vēstures pārrakstīšana vai Kārļa Ulmaņa nopelnu noniecināšana.

”Visiem ir skaidrs, ka Kārlis Ulmanis bija liela personība, Latvijas valstiskuma vēsturē viņam ir milzīga loma. Šeit nav runa par vēstures pārrakstīšanu, mēs vienkārši fiksējam faktus pēc iespējas precīzi,” turpina Rozenberga.

Lai precizētu Kārļa Ulmaņa statusu, prezidenta kanceleja arī konsultējusies ar vēsturniekiem un tiesību ekspertiem.