“Rīgas meži” izcirtuši lielu skaitu koku Mežaparkā; vietējie iedzīvotāji sašutuši

4 komentāri

Pamatīga attīrīšana no lapu kokiem notikusi Mežaparkā. “Rīgas meži”, domājot par priežu audžu atjaunošanu, izcirtusi lielu skaitu koku plašā teritorijā netālu no Ķīšezera. Līdzīgus sakopšanas darbus plānots veikt kopumā divās trešdaļās parka, pret ko kategoriski iebilst vietējie iedzīvotāji.

Netālu no Lielās estrādes un Ķīšezera “Rīgas meži” veikuši sakopšanas darbus, tādējādi izzāģējot gandrīz visus lapu kokus. Pret šādām darbībām tagad iebilst Mežaparka apkaimes iedzīvotāji.

Bērzu, kļavu un citu koku celmi uz Mežaparka pauguriem ir skats, kas šobrīd paveras garāmgājējiem. Kopumā nozāģēti vairāki desmiti koku, kuri nu jau savākti un devušies uz pārstrādi. Koku ciršanas notikusi vietā, kur nākotnē varētu atrasties aptuveni piecus miljonus eiro vērts skatu tornis un kilometru gara pastaigu taku koku galotnēs.

“Rīgas meži” skaidro, ka darbi veikti, lai Mežaparku sakoptu un rūpētos par tur augošajām priedēm. Lapu koki tām traucē augt, bet biezais pamežs – atjaunoties.

“Priede ir koks, kuram ir nepieciešama saule un pietiekami daudz vietas, lai viņa varētu attīstīties. Savukārt lapu koks, visagresīvākā šajā gadījumā ir kļava. Viņa ir agresīva, viņa nāk iekšā, aug ļoti bieži ļoti tuvu vecajiem kokiem, vecajām priedēm, dažas no viņām ir ļoti cienījamā vecumā, vairāk par 200 gadiem,” saka SIA “Rīgas meži” mežsaimniecības daļas vadītājs Jānis Ģērmanis.

Šādu sakopšanu gan neatbalsta Mežaparka iedzīvotāji. Mežaparka attīstības biedrības vadītājs Kaspars Gailītis uzsver, ka teritorijā izcirsts ir pilnīgi viss pamežs un visi lapu koki, arī daļa priežu, līdz ar to neatgriezeniski zaudētas daudzas Mežaparka unikālās vērtības, kas uzkrājušās daudzu desmitu gadu laikā.

“Iespējams, mežā ir tādas vietas, kur tas būtu nepieciešams, bet šī vieta bija varbūt pat pati ainaviskākā Mežaparka vieta, noteikti jau rudenī. Un vienkārši nozāģēt, pamatojoties uz vispārēju priežu meža aizsardzību, mūsuprāt, tas nekādi nesaiet kopā ar Mežaparka kā rekreācijas, dabas daudzveidības, cilvēku atpūtas objektu,” norāda Mežaparka attīstības biedrības vadītājs Kaspars Gailītis.

“Rīgas meži” gan vērš uzmanību, ka tieši priedes vienmēr bijušas Mežaparka lielākā vērtība. Turklāt uzņēmumam esot jādomā arī par ilgtspējīgu mežaudzi. “Mežaparkā dominē nabadzīgas vai vidēji bagātas smilšu augsnes. Tā ir vide, kurā aug un attīstās tikai un vienīgi vai pārsvarā priede.  Tāpēc pat, ja tur atsevišķas kļavas aug, tad ilgtermiņa nākotne tādam mežam tur nav,” apgalvo “Rīgas mežu” mežsaimniecības daļas vadītājs Jānis Ģērmanis.

Taču šajā situācijā starp “Rīgas mežiem” un iedzīvotājiem radies svarīgs jautājums – kā īsti raksturot Mežaparku – tas ir mežs, kā uzskata Mežaparka apsaimniekotājs, līdz ar to uz to attiecināmi visi meža kopšanas principi, vai tomēr parks iedzīvotājiem.

“No mūsu biedrības skatupunkta, jautājums jau ir ne tik daudz par normatīvo izpratni, cik par to, ko cilvēki, parka apmeklētāji šeit grib atrast, ko ir pieraduši atrast. Mežaparks, es gribētu teikt, nav vieta kur staigāt, tas ir daudz kas vairāk nekā pastaigāties pa asfaltētiem celiņiem. Šeit tiešām ir tikai dabas vērtību un daļa no tām šobrīd, veicot šos darbus, jau ir neatgriezeniski iznīcinātas,” vērš uzmanību Mežaparka attīstības biedrības vadītājs Kaspars Gailītis.

“Rīgas meži” gan norāda, ka šādi priežu audžu sakopšanas darbi Mežaparkā plānoti kopumā divās trešdaļās parka teritorijas un darbi turpināsies līdz pat 2026. gadam. Atšķirībā gan no šī gadījuma, turpmāk uzņēmums sola veikt iedzīvotāju aptauju, kurā izvērtēs, kas būtu jāņem vērā, turpinot sakopšanas darbus.