“Rīgas karte”: E-talona sistēma gadā vidēji izmaksā teju 12 miljonus eiro

Pievienot komentāru
“Rīgas karte”: E-talona sistēma gadā vidēji izmaksā teju 12 miljonus eiro
VLADISLAVS PROŠKINS, F64

E-talona sistēmas vidējās izmaksas Rīgā kopš 2009. gada, kad tā sāka darboties, ir bijušas 11,49 miljoni eiro gadā, bet kopējās izmaksas šo desmit gadu laikā veidoja 113,346 miljonus eiro, apliecina SIA “Rīgas karte” pārstāvji.

Uzņēmums uzsver, ka e-talona sistēma Rīgā izmaksājusi gandrīz par 600 000 eiro lētāk nekā to sākotnēji paredzēja noslēgtais līgums.

Tostarp Rīgas sabiedriskā transporta elektronisko norēķinu sistēmas izmaksas veidojot aptuveni 6% no “Rīgas satiksmes” izdevumiem, kas ir nozarē atzīts standarts un atbilst vidējiem rādītājiem arī citās pasaules pilsētās. Pārējie 94% “Rīgas satiksmes” izmaksu ir cita rakstura izdevumi, kas nav saistīti ar e-talonu. E-talona sistēmas izmaksas ir tikai deviņi centi no kopējās brauciena pašizmaksas, kas šobrīd ir noteikta – 1,426 eiro.

“Pēdējā laikā vairākkārt ir bijuši mēģinājumi diskreditēt Rīgā ieviesto e-talona sistēmu, publiskajā telpā neprofesionāli un maldinoši interpretējot dažādus grāmatvedības datus. Tostarp, piemēram, žurnāla “Ir” publikācijā “Naudas pumpis” kopā ir sajauktas summas latos (2009.-2013. gads) un eiro (2014.-2017. gads), tādējādi mākslīgi palielinot ar e-talona sistēmu saistītas izmaksas. Tāpat, lai vizuāli palielinātu izmaksas, aprēķinos tiek iekļauts pievienotās vērtības nodoklis (PVN), kas nekur pasaulē finanšu aprēķinos netiek izdalīts kā uzņēmumu izdevumu pozīcija,” pauda “Rīgas kartes” valdes priekšsēdētājs un ASV akcionāru pārstāvis uzņēmumā Ēriks Morizūrs.

Viņš arī norādīja, ka “publiskajā telpā izskanējusī informācija par to, ka uzņēmuma grāmatvedībā it kā būtu pazuduši 20 miljoni eiro, ir nepatiesa un ir jāatsauc. “Rīgas karte” jau ir uzsākusi juridiskās konsultācijas, lai vērstos pret šīs apmelojošās informācijas izplatītājiem. Viņš uzsvēra, ka “Rīgas karte” auditētais uzņēmuma gada pārskats ir publiski pieejams un finanšu auditu ik gadu veic starptautiskā auditorkompānija “PricewaterhouseCoopers” (PwC). Visa uzņēmuma finanšu informācija ir pārskatāma, un nekādi slēpti maksājumi nav iespējami, teica Morizūrs.

Kā šonedēļ vēstīja žurnāls “Ir”, “Rīgas kartes” apgrozījuma dati neatbilst pašvaldības SIA “Rīgas satiksmes” ik gadu samaksātajai naudai, tādējādi nav zināms, kam tērēti laikā posmā no 2009. līdz 2017. gadam samaksātie 20 miljoni eiro.

Pērn pašvaldības dotācija uzņēmumam bija 122,7 miljoni, vēl 11,2 miljonus tas saņēma no valsts. Bijušais pagaidu valdes vadītājs Anrijs Matīss pēc auditorkompānijas “Ernst&Young” audita norādīja uz nesamērīgi lielajiem tēriņiem e-talonu sistēmas uzturēšanai, tāpēc žurnāls lūdza pašvaldības uzņēmumu sniegt pārskatu par summām, kas katru gadu tērētas par “Rīgas kartes” pakalpojumiem.

“Rīgas satiksme” sniegtā informācija liecina – kopš 2008. gada uzņēmums samaksājis “Rīgas kartei” 216 miljonus eiro, ieskaitot PVN. Tas nav tikai par e-talonu sistēmas uzturēšanu. Šajā summā ietilpst arī autostāvvietu sistēmas un termināļi skolu ēdnīcās, kurās skolēni pīkstina savas “Rīdzinieka kartes”, lai saņemtu bezmaksas pusdienas.

Pati “Rīgas satiksme” ir “Rīgas karte” līdzīpašniece ar 51% daļu. Otrs īpašnieks ir biržā kotētā ASV kompānija “Conduent”. “Rīgas kartes” sniegto pakalpojumu atlīdzības aprēķins ir sarežģīts un ietver vairākas mainīgas komponentes, kā arī vairākas pakalpojumu grupas, kuras sedz pati “Rīgas satiksme”.

Turklāt sadarbības līgums, kas noslēgts līdz 2020.gada beigām, paredz arī turpmāku izmaksu pieaugumu – žurnālam zināmi šādi auditoru “Ernst&Young” secinājumi. Auditori iesaka “Rīgas satiksmei” izvērtēt maksājumu būtību un saņemto pakalpojumu nepieciešamību.

Tomēr sevišķi mulsinoši žurnālam šķiet, ka “Rīgas kartes” apgrozījuma dati neatbilst “Rīgas satiksmes” ik gadu samaksātajām naudas summām, kad tām noņem PVN apjomu. Šī nesakritība starp “Rīgas satiksme” samaksāto naudu un “Rīgas kartes” apgrozījumu laika posmā no 2009. līdz 2017.gadam ir 20 miljoni eiro. Kādos grāmatvedības labirintos šie miljoni ir paslēpušies, neizdodas atšifrēt, jo “Rīgas satiksme” paliek pie nosauktajiem skaitļiem, bet “Rīgas karte” nespēj sniegt skaidru atbildi.

Uzņēmumam “Rīgas karte” pārskaitītā nauda desmit gados ir augusi, jo lielākā daļa summas ir paredzēta par e-talonu sistēmas uzturēšanu, un arī tā strauji kāpusi. Par sistēmas uzturēšanu 2009. gadā maksāti 5,87 miljoni eiro bez PVN, 2014. gadā – 10,24 miljoni, bet 2018. gadā – 14,75 miljoni. Pieaugums desmit gadu laikā veidojās 150% liels. Lai gan pēdējos četros gados “Rīgas satiksme” pasažieru skaits turpina sarukt, “Rīgas kartes” peļņa tieši otrādi – kāpj. Desmit gados uzņēmuma peļņa sasniedz 13,34 miljonus eiro, un šajos datos vēl nav jaunākās informācijas par 2018.gadu.

Tomēr Morizūrs, kurš amatā ir kopš 2009. gada, kategoriski nepiekrīt, ka uzņēmuma sniegtie pakalpojumi Rīgai būtu dārgi. Viņa pārstāvētās kompānijas “Conduent” izstrādāto risinājumu lietojot simtiem pilsētu visā pasaulē, arī Londona, Milāna, Honkonga. “Vai tās visas būtu trakas? Kāpēc lai šis risinājums nebūtu labs Rīgai? Rīga tiek ļoti daudz kritizēta – nesaprotu, kāpēc tā,” viņš skaidro.

Sabiedriskā transporta biļešu ienākumi 2018. gadā bija 45,2 miljoni eiro, bet par etalonu sistēmas uzturēšanu samaksāti 14,75 miljoni jeb aptuveni trešā daļa no ieņemtā.

Lasi vēl