Rīgas domē izceļas asas diskusijas par topošo atkritumu apsaimniekošanas monopolu

1 komentārs

Rīgas domē (RD) trešdien bija asas diskusijas par topošo atkritumu apsaimniekošanas monopolu. Opozīcijas deputāti vairākas stundas iztaujāja par projektu atbildīgās amatpersonas un uzklausīja konkurences uzraugu. Izskan brīdinājums, ka jaunā sistēma nesīs vairāk slikta nekā laba. Domes vadība gan atkāpšanos no monopola uzskata par neiespējamu.

Jautājumu par galvaspilsētas atkritumu apsaimniekošanas nākotni šodien skatīt rosināja divi opozīcijas deputāti. Tie norādīja, ka neatkarīgi no vairākkārtējām Konkurences padomes izteiktām bažām par konkurences kropļošanu un paredzamu atkritumu izvešanas cenu kāpumu Rīgas dome šos apstākļus ir ignorējusi un ļāvusi kopuzņēmumam “Tīrīga” iegūt ekskluzīvas monopola tiesības turpmākos 20 gadus izvest visus Rīgā saražotos atkritumus.

Lai situāciju skaidrotu, šodien bija sasaukta apvienotā Finanšu un Mājokļu un vides komitejas sēde. Domes amatpersonas pārmaiņas aizstāvēja, akcentējot, ka līdzšinējā Rīgas atkritumu apsaimniekošanas sistēma ir novecojusi. Tai ir nepieciešamas investīcijas, ko veikšot jaunais apsaimniekotājs “Tīrīga”. Pretēji sūdzībām, ka maksa par atkritumu izvešanu pieaug pat par 40%, Mājokļu un vides departamentā apgalvo, ka tarifs neaugs vairāk kā par 9%.

“Vēl ir izskanējušas bažas, ka, veidojoties vienam atkritumu apsaimniekotājam kā monopolam Rīgā, cenas turpmāk varēs diktēt šis operators, ne ar ko neskaņojot, kas, protams, neatbilst patiesībai. Jau veidojot nolikumu, tika paredzēts, ka sākotnēji piedāvāto tarifu, ko piedāvā konkursā, varēs lūgt mainīt tikai konkrēti objektīvi pamatotos gadījumos,” saka RD Vides pārvaldes vadītāja Evija Piņķe.

Cenas gan varētu aug, piemēram, palielinoties Dabas resursu nodoklim. Departaments arī norādīja, ka galvaspilsētas atkritumu izvešanas tarifs nav augstākais valstī, turklāt tāds tas nebūs arī pēc jaunajiem tarifiem. Šādu salīdzinājumu gan kritizēja opozīcija.

“Lielīties, ka mums ir zemāks tarifs nekā Varakļānos, kur apdzīvotības blīvums ir krietni mazāks un līdz ar to atkritumus Rīgā ir daudz efektīvāk un lētāk savākt. Ja jūs salīdzinātu Rīgu ar Varšavu, tas būtu korekti. Varējāt vēl ar kādu tuksneša valsti vai Šveici salīdzināt, kur tas maksā pavisam dārgi,” ironizē RD deputāts Vilnis Ķirsis (V).

Tikmēr Konkurences padome (KP) arī trešdien turpināja uzsvērt, ka jaunajā galvaspilsētas atkritumu apsaimniekošanas plānā saskata vairāk negatīva nekā ieguvumu. Šobrīd Konkurences sargi līgumu vērtē, un pārkāpumu gadījumā tai ir tiesības to arī apturēt.

“Mēs redzam, ka, visticamāk, tā būs neatgriezeniska situācija, ja jau tagad tiks izslēgta konkurence, pārslēdzot visus līgumus ar atkritumu radītājiem. Tie galvenie apstākļi, kas mūs vedina domāt, ka ļoti ticama ir pārkāpumu konstatācija, ir tas, ka tiešām ir ļoti ilgs līguma termiņš,” vērš uzmanību KP loceklis Jānis Račko.

“Konkurences padome uzsver, nenormāls termiņš – 20 gadu. Bet tas tā nav. Ir atrunātas divas lietas, ir 20 gadu termiņš, un otra lieta ir kontrakta summa. Mums ir 680 miljoni eiro. Respektīvi tie 20 gadi ir ņemti pēc aprēķina dotajā mirklī,” saka “Getliņi Eko” valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns.

Tādēļ opozīcijas deputāti uzskata, ka apsaimniekotājs “Tīrīga” varētu būt ieinteresēts tarifus celt, lai ātrāk apgūtu līgumā atrunāto summu. Turklāt tiem būs lielākas priekšrocības arī pēc līguma beigām.

“Provizoriski 30% no 100 miljonu investīcijām ir tas, kas paliks Rīgas īpašumā, savukārt 70% paliks uzņēmumam visa šī infrastruktūra. Un tā ir milzīga priekšrocība, un viņiem ir visas zināšanas, viss pārējais, un, manuprāt, tiek nodrošināts monopola stāvoklis pat uz ilgāku periodu,” norāda RD deputāts Ģirts Lapiņš.

“Būtu normāla sistēma sadalīt Rīgu kādās četrās daļās, līdzīgi, kā tas ir šobrīd. Sadalīt ideālā variantā, ja ir četri apsaimniekotāji, kuri savā starpā konkurē ar cenām, pakalpojumu kvalitāti, ik pēc pieciem gadiem izsludina atkal konkursu, un atkritumu apsaimniekotāji ir spiesti būt tādā tonusā.”

Ar pašreizējiem galvaspilsētas atkritumu apsaimniekotājiem līgums beidzas 14. septembrī, tādēļ Vides departamentā uzskata, ka līgumu ar jauno apsaimniekotāju vairs pārtraukt nevar. Opozīcijas deputāti gan joprojām cer, ka tā notiks, bet pagaidām varētu noteikt pārejas periodu.