Rīgas bērnudārza vadītāja: Mēs nepieskatām un nekad neesam pieskatījuši bērnus

9 komentāri
Rīgas bērnudārza vadītāja: Mēs nepieskatām un nekad neesam pieskatījuši bērnus
EDUARDS DUNDURS, F64

“Tracina šos pirmsskolas izglītības pedagogus un pirmsskolas izglītības [iestāžu] vadītājus, un katru, kas ir iesaistīts, šis vārdiņš – pieskatīšana,” komentējot ieviešamās izmaiņas pirmsskolas izglītības programmā, intervijā LNT rīta raidījumā “900 sekundes” atzina Rīgas 49. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja un Latvijas bērnudārzu vēstures pētniece Vineta Jonīte.

“Mēs nepieskatām un nekad neesam pieskatījuši bērnus. Mēs – procesā, kur bērni ir uzticēti mums, drošā, labiekārtotā vidē, arī gadus divus un piecdesmit atpakaļ, nevis viņus pieskatījām, bet audzinājām, izglītojām un lolojām. Visu to, ko mēs kā pirmsskolas izglītības skolotāji un personības no sevis varam šim bērnam sniegt, tas tad ir,” piebilda Jonīte.

Šajā mācību gadā sākusies tā dēvētā kompetenču izglītība. Un daudzi audzinātāji pirmsskolas izglītības iestādēs atzīstot, ka nezina, kas un kā jāmāca.

“Publicējot jauno programmu, kas ir projektu programma, mums katram ir tāds iekšējs stress no vienas lietas. Parasti, lai labi kaut kam sagatavotos, tas ir labi jāpārzina. [..] Un šobrīd ir tikai mēnesis pagājis startam. [..] Jo mēs vieglāk uzsāksim, jo nestresosim par to, vai man izdodas uzreiz, vai es uzreiz esmu sapratusi, – tā ir pāreja, un tai pārejai ir jābūt ļoti nemanāmai bērnam,” norāda Rīgas 49. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja.

Kopš 1900. gada Latvijā esot bijušas 11 dažādas mācību programmas pirmsskolas izglītības skolotājiem, tā saka Latvijas bērnudārzu vēstures pētniece. “Un šī pāreja ir diezgan sarežģīta viena iemesla dēļ – mēs mainām attieksmi, par ko gan varētu priecāties jebkurš no pirmsskolas izglītības skolotājiem, arī vecāki un bērni, – mēs mainām modeli, kurā bērnudārzs nevis kalpo vecākiem un viņu ērtībai, bet bērnam pēkšņi tiek atdots viss tas, kas būtu bijis.”

Savukārt “īpašs Rīgas stāsts” esot situācija, kad pirmsskolas izglītības iestāžu skolotāji paziņo par darba maiņu, piekrītot strādāt privātā bērnudārzā. Kā galvenais ietekmējošais faktors ir atalgojums.

“Es ļoti ceru, ka tomēr mūs sadzirdēs un saklausīs, ieraudzīs to stāstu, ka pārmaiņas ir ļoti, ļoti labas. Bet šajā posmā ekonomēt nevar. Es aicinu katru padomāt par to, ka tam, kam mēs uzticam lielāko dienas daļu savu bērnu, un pārsvarā vidēji bērns bērnudārzā pavada 10 līdz pat 12 stundas, [..] padomāsim par to, cik ļoti ir vajadzīgs pretim tas cilvēks [pedagogs] motivēts, atalgots, laimīgs un smaidīgs.”

Saruna ar Vinetu Jonīti