Atceries! Vīrusam nav brīvdienu! Radu un draugu apciemojumi šobrīd ir aizliegti. Svētkus drīkst svinēt tikai savās mājās un ar tiem, ar kuriem ikdienā dzīvo kopā.

Rīgā ielas tiek kaisītas arī tad, ja temperatūra ir plusos; tas negatīvi ietekmē gaisa kvalitāti

10 komentāri
Rīgā ielas tiek kaisītas arī tad, ja temperatūra ir plusos; tas negatīvi ietekmē gaisa kvalitāti
EDIJS PĀLENS, LETA

Šoziem galvaspilsētā arī naktī gaisa temperatūra bieži vien ir virs nulles, tomēr ielas tik un tā tiek kaisītas ar sāls maisījumu, kas negatīvi ietekmē ne tikai apavus, bet arī gaisa kvalitāti.

Lai gan gaisa temperatūra no rīta ir kādi +3…+4 grādi, Rīgas ielās čakli darbojas kaisītāji. Piemēram, Krasta ielā tie ir novēroti arī tad, kad asfalts esot pilnīgi sauss. Rīgas domes atbildīgajā departamentā skaidro, – pat neparasti siltajā ziemā saglabājas apledojuma riski, tāpēc braucamās daļas tiek kaisītas preventīvi.

“Visbiežāk šis te “melnais ledus” jeb sarma veidojas rīta stundā, saulei lecot, paaugstinās temperatūra, un veidojas šī sarma vai “melnais ledus”. Tāpēc preventīvi jau plkst. 3.00 naktī tiek kaisīti tilti, un četras piecas ielas, lai nodrošinātu drošu pārvietošanos autovadītājiem,” stāsta Rīgas domes Satiksmes departamenta (RDSD) pārstāve Ilze Dimanta.

Lēmumu par to, vai kaisīt, kur un cik gramu sāls likt uz vienu kvadrātmetru, pieņem vairāki dežuranti, kas visu diennakti seko līdzi meteoroloģiskajiem datiem un apseko galvaspilsētas ielas. Kopā ar visām galvaspilsētas ielām tiek kaisīti arī visi veloceliņi. To agrā rīta stundā dara mazais tīrītājs-kaisītājs.

Lai arī ielu kaisīšana turpinās, sāls maisījums tiek izmantots daudz mazāk nekā parasti, un tas gandrīz neesot nepieciešams dienā. Šosezon Rīgai jau izdevies ieekonomēt apmēram 800 000 eiro. Tiek cerēts, ka retākā kaisīšana varētu uzlabot gaisa kvalitāti. Pēdējie novērojumi liecina, ka šosezon tas būtu pat ļoti nepieciešams.

“Pavisam labi nav. Tas ir, ja runājam par Rīgu, ir šis paaugstinātais daļiņu piesārņojums. Citur Latvijā – Rēzeknē, Liepājā, Ventspilī – nav mums problēmu ne ar smalkajām daļiņām, ne ar slāpekļa dioksīdu,” norāda Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Gaisa un klimata nodaļas vadītāja Aiva Eindorfa.

Gaisa piesārņojuma vidējā koncentrācija gadā pašlaik ir 35,5 mikrogrami uz kubikmetru, kas normatīvos noteiktos 40 gramus nepārsniedz. Tomēr varētu būt problēma ar tā saucamajiem diennakts pārsniegšanas gadījumiem. 2019. gadā tādi Rīgā ir bijuši 35, un tieši tik daudz arī ir atļauts. Savukārt šogad līdz 10. februārim Brīvības ielas stacijā jau ir fiksēti deviņi piesārņojuma līmeņa pārsniegšanas gadījumi, kas ir par trim vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.

“Tajā materiālā, ar ko kaisa, šis materiāls satur šīs smalkās daļiņas. Un, ja ielas tiek kaisītas un pēc tam šis materiāls netiek savākts, saglabājoties uz ielām, nonāk apkārtējā vidē un to fiksē arī mūsu stacijas,” vērš uzmanību LVĢMC Gaisa un klimata nodaļas vadītāja.

Parasti smalko daļiņu skaits gaisā pieaug tieši ziemā un pavasarī. Bet mēdz būt arī izņēmumi. Piemēram, 2018. gada vasara bija ļoti sausa, un koncentrācijas bija paaugstinātas visās stacijās, pat Rucavā, kas ir lauku fona stacija. Savukārt pagājušā gada statistisku pasliktināja aprīļa vētras Sahāras tuksnesī, kas atnesa putekļus arī līdz Latvijai.

Vairāk par tematu – raidījuma “900 sekundes” sižetā