Rīgā godina Gada dzīvnieku – bebru

Pievienot komentāru
Rīgā godina Gada dzīvnieku – bebru
MĀRTIŅŠ ZILGALVIS, F64

Dabas muzejā godināts gada dzīvnieka titula ieguvējs – Eirāzijas bebrs. Tas ir viens no senākajiem Latvijas teritorijā esošajiem zīdītājiem, un, lai izzinātu tā dabu un raksturu, Bebru dienas pulcēja daudz interesentu.

Atverot Dabas muzeja durvis, laipni sagaida Valdis – šā gada dzīvnieku simbols bebrs. Valdis uz Dabas muzeju atceļojis no Kolkas.

Dabas muzeja apmeklētājiem bija iespēja iepazīties ar bebru dzīves ciklu, rakstura īpatnībām, pataustīt grauzēja kažoku un pat paostīt tā tauku un smaržas dziedzeru sekrētu.

“Tā ir dabīgā krāsa, jo bebru zobos ir daudz dzelzs, kas ļauj viņiem būt tik asiem, lai bebrs varētu nograuzt pat metru resnu koku. Ļoti labi peld, vairākas minūtes var uzturēties zem ūdens, pilnīgākais veģetārietis, bebri zivis neēd,” stāsta Latvijas Dabas muzeja pedagoģe un zooloģe Una Bērziņa.

Eirāzijas bebrs ir viens no senākajiem Latvijas teritorijas zīdītājiem, kas dzīvojis mūsu ūdenstilpēs jau pirms 9000 gadiem. Līdz 18. gadsimtam tas bija plaši izplatīts, līdz tos nesāka iekārot mednieki.

Bebri Latvijā atgriezušies tikai 19. gadsimta 20. gados. Pirms tam tie tika pilnībā izmedīti, jo mednieki kāroja ne tikai pēc ādas, bet arī bebru dziedzeriem.

“Bebrus medīja dziedzeru sekrēta dēļ, kuru uzskatīja par mūžīgās jaunības eliksīru, lai gan kopīgais ar ārstniecības vielām tur varētu būt aspirīns, bet nu tas nav tik efektīvs, ka palīdz pret visām kaitēm,” skaidro Latvijas dabas muzeja pedagoģe.

Bebra svars var sasniegt pat 30 kilogramus, var būt pat metru garš. Grauzējs dzīvo ar krūmiem aizaugušu, lēni tekošu vai stāvošu ūdenstilpju piekrastēs. Bebru var ieraudzīt gan uz sauszemes, gan ūdenī. Par viņa klātbūtni dabā visuzkrītošāk liecina nograuztie koki, dambji un mājiņas.

“Vienīgais dzīvnieks, kas spēj veidot tādas kā būves, dambjus mājas. Neviens dzīvnieks pasaulē to nespēj, tikai mūsu un Kanādas bebri,” saka Latvijas Dabas muzeja pedagoģe.

Arī šā gada siltā ziema bebriem, visticamāk, patīkot: “Nav sala, nav jāsēž visu dienu mājās un jāpārtiek no krājumiem. Kā mēs varam vērot pie Rīgas bebra, kurš arī tagad tā saucamajā ziemā izlien kaut ko pagrauzt, nedzīvo visu dienu zem ledus vāka.”

Bebram ir svarīga loma ekosistēmā. Ar savu darbību tas sagādā dzīves vidi daudzām citām dzīvnieku un augu sugām. Tiesa, mūsdienās bebru un cilvēku intereses nereti saduras, kad dzīvnieku darbības dēļ applūst meži un lauksaimniecības zemes.

Arī Rīgā, lai pasargātu kanālmalas apstādījumus no bebru zobiem, viņus nākas piebarot. Bebrs skaits visā valsts teritorijā jau pārsniedz 80 000.

Vairāk par tematu – TV3 Ziņu sižetā