Komentāri

Sestdien notikušajās Rīgas domes vēlēšanās novērota tendence, ka to partiju sarakstos, kas veidoja konkurenci pašreizējai galvaspilsētas varai, lielu svītrojumu skaitu saņēmuši kandidāti ar nelatviskiem uzvārdiem.

Gan Rīgas domē iekļuvušo politisko spēku – “Vienotības”, Latvijas Reģionu apvienības/”Latvijas Attīstībai” un Jaunās konservatīvās partijas, – gan atsevišķu domē netikušo partiju sarakstos sliktākā plusiņu un svītrojumu attiecība ir cilvēkiem ar nelatviskiem uzvārdiem. Politoloģe Iveta Kažoka atzīst, ka šajās Rīgas domes vēlēšanās šāda sakarība bijusi acīmredzama. Eksperte gan uzsver, ka politiķus ar nelatviskiem uzvārdiem ir svītrojuši neliels skaits vēlētāju, taču tas ir atstājis lielu ietekmi, jo Latvijas vēlēšanu sistēmā plusiņu un svītrojumu atzīmēm ir izšķiroša nozīme.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Iveta Kažoka

Iveta Kažoka
politoloģe

Lielākā daļa vēlētāju, arī šo partiju vēlētāju tā nav rīkojušies. Aptuveni varbūt katrs 50. no attiecīgo sarakstu vēlētājiem ir izsvītrojis cilvēkus ar nelatviskiem uzvārdiem. Partijas reti kad spēj iepazīstināt ar vairāk nekā pieciem sava saraksta līderiem, līdz ar to starp visiem pārējiem sarakstā esošajiem cilvēkiem ir ārkārtīgi sīva konkurence, kur katrs plusiņš ir no svara. Un pat tad, ja katrs 50. vēlētājs izsvītro kandidātus pēc šādas pazīmes, tam ir ļoti liela ietekme uz vēlēšanu rezultātiem.

Iespējams, sava vārda dēļ nācies ciest arī citiem kandidātiem. Piemēram, “Vienotības” sarakstā daudz svītrojumu saņēmis juriskonsults Andris Ārgalis, kurš ir vārda brālis bijušajam Rīgas mēram Andrim Ārgalim. Viņš LNT Ziņām atzina, ka vēlēšanu dienā partijas biedriem “Vienotības” vēlētāji stāstījuši, ka no šā saraksta izsvītrojuši bijušo Rīgas mēru Ārgali, kurš šajās pašvaldību vēlēšanās nemaz nekandidēja.

Video: LNT Ziņu sižets

Lasi vēl