2 komentāri
Rekordliels ziedojums Vītolu fonda vēsturē! Latvietis studentiem novēl 3 miljonus eiro
Foto: LETA

Trešdien Vītolu fonds saņēmis rekordlielu ziedojumu – Austrālijā dzīvojošais Gunārs Šterns testamentā Latvijas jauniešu izglītošanai novēlējis visus savas dzīves laikā uzkrātos līdzekļus – 5 miljonus Austrālijas dolāru jeb vairāk nekā 3 miljonus eiro.

Tas ir pats lielākais ziedojums fonda vēsturē, norāda Vītolu fonda valdes priekšsēdētāja Vita Diķe.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

“Tas apliecina ne tikai kāda cilvēka neizmērojamo dāsnumu, bet arī atbalstu Vītolu fonda izvirzītajam mērķim – dāvāt Latvijai jaunus, izglītotus jauniešus, kuri spēs veidot veiksmīgu un panākumiem bagātu savas zemes nākotni,” papildina fonda pārstāve.

Jau pirms vairākiem gadiem Šternu ģimene dibināja Gunāra dzīvesbiedres Metas tēva, docenta Jāņa Fridrichsona, piemiņas stipendiju, kura tiek piešķirta Latvijas Universitātē studējošajiem jauniešiem.

Vita Diķe
Vītolu fonda valdes priekšsēdētāja

Taču šobrīd saņemtais testamentārais ziedojums – neaprakstāms prieks un pārsteigums, jo šis novēlējums ne vien dāvā cerību tik daudziem talantīgiem, bet mazturīgiem Latvijas jauniešiem iegūt augstāko izglītību, bet arī apliecina ziedotāja uzticību Vītolu fonda darbam.

Gunārs Šterns piedzima Rīgā 1930. gada 17. janvārī, bet uzauga Ziemeļvidzemē, skaistajā Gulbenes un Alūksnes apkārtnē. 1944. gadā, tūlīt pēc Litenes pamatskolas beigšanas, viņš kopā ar vecākiem Pauli un Olgu un jaunāko brāli Uldi uzsāka bēgļu ceļu rietumu virzienā – Gunārs toreiz bija tikai četrpadsmit gadu vecs. Kara beigas Šternu ģimene sagaidīja angļu okupācijas zonā Vācijā, un Gunārs vidusskolas izglītību ieguva Rūdolfa Blaumaņa latviešu ģimnāzijā Oldenburgas bēgļu nometnē.

Foto: no Vītolu fonda arhīva

Kad 40. gadu beigās sākās izceļošana uz citām valstīm, Šternu ģimene devās uz Austrāliju. Viņi iebrauca Sidnejas ostā 1950. gada ziemā un pēc īsas uzturēšanās imigrantu nometnē Grētā nonāca galvaspilsētā Kanberā, kur jau dzīvoja un strādāja radi. Tolaik darba spējīgajiem imigrantiem divus gadus bija jāstrādā valsts darbā tur, kur tas bija nepieciešams, jo bija jāatmaksā ceļa izdevumi.

Tā Gunārs, toreiz slaids, divdesmitgadīgs jauneklis, sāka savu līguma darbu, šķūrējot akmeņogles toreizējā Kanberas spēkstacijā. Taču viņš ļoti vēlējās turpināt izglītoties un iestājās Melburnas Universitātes Kanberas koledžā – tur lekcijas varēja apmeklēt vakaros pēc darba.

Taču inženierzinātņu fakultātes tur nebija, tāpēc Gunārs uzsāka tautsaimniecības studijas, un šī izvēle noteica viņa turpmāko karjeru. Studijas koledžā Gunāram ļāva atstāt smago darbu spēkstacijā un ieņemt ierēdņa, mācekļa vietu valsts statistikas departamentā – tur viņš pirmo reizi iepazinās ar perforētām skaitļošanas kartītēm.

Gunārs toreiz dzīvoja Kapitola kalna (Capitol Hill) imigrantu hostelī – vietā, kur vēlāk uzcēla Austrālijas grandiozo parlamenta ēku. Nedēļas nogales parasti tika pavadītas augstu virs pilsētas Stromlo kalnā – pavisam tuvu valsts astronomijas observatorijai, kur tēvam bija dārznieka darbs, bet māte strādāja observatorijas direktora  saimniecībā. No Stromlo kalna paveras plašs skats uz savdabīgi skaisto ainavu. Reizēm Gunārs turp devās ar satiksmes autobusu, kurš gan kursēja reti, taču biežāk viņš ceļu mēroja ar savu jauniegādāto divriteni – tikai tas pašam bija jāstumj kalnā, bet jaunībā jau to varēja izdarīt pavisam viegli, jo spēka bija gana.

Pēc vairākiem gadiem, kas tika pavadīti Stromlo kalnā, Šternu ģimene pārcēlās uz Kanberu. Šternu māja atradās Jarralumlas (Yarralumla) priekšpilsētā – tas ir pavisam netālu no vietas, kur vēlāk, pēc daudziem gadiem, Gunārs pavadīja mūža nogali.  Māte pie jaunās mājas ierīkoja skaistu,  ražīgu dārzu un turēja pulciņu vistu, tēvs strādāja vecā parlamenta rožu dārzos, brālis ar izcilām sekmēm sportā un mācībās apmeklēja Kanberas vidusskolu (Canberra High), bet Gunārs, strādājot birojā, turpināja studēt koledžā.

1954. gadā Gunārs pārcēlās uz Melburnu, lai pabeigtu tautsaimniecības studijas Melburnas universitātē, ko beidza ar B.Comm. (Bachelor of Commerce)  grādu 1956. gadā. Viņš turpināja strādāt, bet vienlaikus absolvēja arī Humanitāro Zinātņu (Arts) fakultāti ar BA (Bachelor of Arts) grādu, specializējoties  matemātikā.  Kā izvēles priekšmets matemātikas kursā toreiz ietilpa jaunā datorzinātne, kas saistīja Gunāra interesi uz mūžu.

Mācoties Melburnas universitātē, Gunārs sastapa Metu, savu lielo mīlestību, un 1957. gada 13. aprīlī  abus uz mūžu savienoja latviešu draudzes mācītājs Arnolds Grosbachs. Gunārs toreiz pēc studijām strādāja savā pirmajā darba vietā ”Gas and Fuel Corporation”, bet Meta universitātē veica ķīmijas asistentes darbu.

1962. gadā Gunārs pieteicās darbā Austrālijas Nacionālajā Universitātē (Australian National University, ANU), kas bija izaugusi no koledžas, kur viņš savulaik uzsāka studijas. Viņš strādāja administrācijā un ar datora palīdzību uzskaitīja universitātes preču iegādi un noliktavas- tolaik tā bija pavisam jauna joma.

Tad Gunārs un Meta Šterni  pārcēlās uz Kanberu, un Gunārs kļuva par  datoru programmētāju Aizsardzības Ministrijā (Department of Defence) – tur viņš strādāja līdz aiziešanai pensijai. Arī pēc tam Gunārs neprata dīki vadīt laiku – viņš darbojās grāmatvedības jomā un strādāja starptautiskās nodokļu konsultantu firmas H&R Block Kanberas birojā, pēc tam vairākus gadus bija brīvprātīgs valdības nodokļu konsultants (Tax Help) mazturīgiem pilsoņiem.  Sešdesmit gadus viņš bija grāmatvežu biedrības ”Certified Practicing Accountants” biedrs.

Gunārs allaž aktīvi iesaistījās latviešu sabiedrības dzīvē- vairākus gadu desmitus viņš bija  Kanberas latviešu Luterāņu draudzes kasieris un Kanberas Latviešu Biedrības (KLB) revidents. Gunārs priecājās, ja, pateicoties savām zināšanām nodokļu un citās finanšu jomās, varēja palīdzēt draugiem, radiem un citiem tautiešiem.

Bet savā dzīves vietā Jarralumlā Gunārs bija apzinīgs vietējās ”kaimiņu sardzes” (Neighbourhood Watch) biedrs. Latvijā Gunārs pirmo reizi atgriezās vēl padomju laikā, septiņdesmito gadu beigās, pēc tam vēl vairākas  reizes, pēdējoreiz – 2001. gadā. Viņš apceļoja arī  citas Eiropas valstis.

Vistuvākais Gunāra draugs visa mūža garumā bija dzīvesbiedre Meta – viņus saistīja savstarpēja uzticēšanās un nesavtīgas rūpes vienam par otru, bet galvenokārt – dziļa un patiesa mīlestība.

Vita Diķe
Vītolu fonda valdes priekšsēdētāja

Gunārs Šterns aizgāja Mūžībā 2016. gada 26. jūnijā, un viņa dzīvesbiedrei šobrīd ir nepieciešams ļoti, ļoti daudz spēka, jo Metas dzīvē Gunārs bija pats svarīgākais cilvēks – viņas “datora un kafijas guru”, viņas “mīļā sirds un ceļa gaisma”.

TOP komentāri

  • Rasma Eglīte
    +2 +2 0

    Rasma Eglīte

    Ir patīkami dzirdēt par tiem cilvēkiem,kuri nesavtīgi palīdz Latvijas jauniešiem.Vītola fonds ar pieklājīgām summām papildina augstskolu budžetu.Būtu patīkami dzirdēt,cik jauno cilvēku,saņemot dāvinājumu,var realizēt savus sapņus par izcilas izglītības iegūšanu.Negribētos domāt,ka ziedojumi izkūp gaisā vai svešā makā.
  • Elīna
    0 0 0

    Elīna

    Un cik no šiem 3miljoniem tiks bērniem?? :)))
    Latvijā jau ir kā..vilku barā. Ir nauda un nav naudas..
    Varbūt atskaiti, par katru izlietoto eiro??

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Ātri pagatavojami un veselīgi! Vasarīgie augļu salāti ar kazas sieru

Ātri pagatavojami un veselīgi! Vasarīgie augļu salāti ar kazas sieru

Netradicionāli Annai Pannai no ”Gatavo 3”, kura ierasti mums pamāca dažādu lielāku un mazāku kūciņu pagatavošanu, šoreiz viņa prezentēs recepti ļoti viegliem un vasarīgiem augļu salātiem. Salātu pagatavošana būs ne tikai ātra, bet arī variācijas tiem var būs visdažādākās, atkarībā no tā, kādas sastāvdaļas tajā brīdī pieejamas.

Brienot cauri meža biezoknim, pavārs Ēriks Dreibants paviesojas Tele2 projektā „Gudrajā mājā”

Brienot cauri meža biezoknim, pavārs Ēriks Dreibants paviesojas Tele2 projektā „Gudrajā mājā” 1

Šonedēļ Tele2 projektā ”Gudrajā mājā” viesojās tautā iecienītais pavārs, restorāna ”Restorāns 3” šefpavārs Ēriks Dreibants. Tā kā pavārs dzīvo laukos, viņam bija īpaši noderīgi uzzināt par ”Gudrās mājas” iespējām un funkcijām. Lai pārliecinātos, ka ”Gudrā māja” darbojas arī meža biezoknī, jo tad viņa lauku māja nebūtu izņēmums.

Lasi vēl