Reaģējot uz sabiedrības spiedienu, IZM atsakās no ieceres noteikt minimālo audzēkņu skaitu skolās

Pievienot komentāru

Ministriju dienaskārtībā vairāki jautājumi, kas vistiešāk skar lauku iedzīvotājus. Reaģējot uz sabiedrības spiedienu, Izglītības ministrija (IZM) atteikusies no ieceres noteikt minimālo audzēkņu skaitu skolās un gatava sākt diskusiju no jauna. Savukārt Vides un reģionālās attīstība ministrija (VARAM) kaļ plānus, kā attīstīt autoceļu infrastruktūru laukos. Tam plāno atvēlēt kopumā 300 miljonus eiro.

Oktobra beigās Saeima konceptuāli atbalstīja ieceri noteikt minimālo izglītojamo skaitu skolās un “solidāru” atbildību par brīvpusdienu finansēšanu. Taču, reaģējot uz sabiedrības spiedienu, IZM ideju par skolēnu griestiem nolēmusi atsaukt un aicina par to diskutēt no sākuma.

“Droši vien pārdomājot sabiedrības spiedienu par to, ka minimālais skolēnu skaits nav izdiskutēts. Tas pārpratums veidojās tādēļ, ka Izglītības likuma grozījumus noteica paši kritēriji, nekādā gadījumā neatrunājot skaitu. Pārpratums radās, kad privātskolas tekstu attiecināja uz sevi. Tas bija rakstīts par pašvaldības skolām,” pauž izglītības ministre Ilga Šuplinska.

Ministre gan skaidro, – daudzas pašvaldības IZM uzsvērušas, ka izmaiņas vajag to iniciēt, jo visi ļoti labi saprot: finanses ir ierobežotas, demogrāfija – ir, kāda ir. Lai efektivizētu sistēmu, vajag rīcību. Tai jābūt pārdomātai, saka Šuplinska.

Tikmēr par lauku ceļiem galvu lauza VARAM ierēdņi. Izrādās, ka efektīvai pašvaldību reformas īstenošanai nepieciešams atjaunot aptuveni 800 kilometrus vietējo autoceļu, kuru attīstībā plānots ieguldīt 300 miljonus eiro. Pašvaldības gan satraucas, ka nav konkrētu plānu, kur tad naudu tērēs.

“Šis ir indikatīvs modelis indikatīvam piedāvājumam, kuru mēs vēl plānojam precizēt līdz 2021. gada sagatavošanas procesam, kopā ar pašvaldībām, plānošanas reģioniem. Mums ir arī uzdevums ar satiksmes ministru iesniegt pieprasījumu, laiks ir līdz nākamā gada jūlijam,” saka pašvaldību lietu ministrs Juris Pūce (AP).

Kā liecina “Latvijas Valsts ceļi” dati, 41,5% valsts vietējo autoceļu ar melno segumu un 50,5% valsts vietējo ceļu ar grants segumu ir sliktā stāvoklī. Pēc Latvijas Pašvaldību savienības vērtējuma, sliktā stāvoklī ir puse pašvaldību autoceļu.