RD opozīcijai neizdodas panākt Veidiņas atcelšanu no Sociālo jautājumu komitejas vadītājas amata

0 Komentāru
RD opozīcijai neizdodas panākt Veidiņas atcelšanu no Sociālo jautājumu komitejas vadītājas amata
Foto: Ieva Leiniša, LETA

Rīgas domes opozīcijai Sociālo jautājumu komitejas ārkārtas sēdē neizdevās no amata atcelt tās vadītāju Olgu Veidiņu (S).

Jau vēstīts, ka piektdienas rītā pēc vairāku Rīgas domes opozīcijas deputātu rosinājuma ārkārtas sēdēt tika skatīts jautājums par Sociālo jautājumu komitejas vadītājas atbrīvošanu no pienākumu pildīšanas.

Sēdē deputāte Linda Ozola (JKP), kura uzstājās kā ziņotāja, pauda vairākus argumentus, kādēļ šāds rosinājums izteikts, un pamatā tie visi saistīti ar Rīgas bāriņtiesas vadītāja Aivara Krasnogolova pārvēlēšanas amatā procedūru.

Ozola atgādināja, ka maija sākumā četru opozīcijas frakciju vadītāji nosūtīja mēram vēstuli ar rosinājumu uz bāriņtiesas vadītāja amatu izsludināt atklātu konkursu. “Taču 30.maijā Veidiņas kundze nosūtīja mēram vienpersoniski parakstītu vēstuli visas komitejas vārdā, kurā teikts, ka komiteja atbalsta Krasnogolova pārvēlēšanu, lai gan mēs fiziski šādu jautājumu nekad nebijām skatījuši,” klāstīja deputāte.

Ozola pievērsās arī jautājumam par Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) atzinumu par Krasnogolova darbu. Likums nosaka, ka jaunais bāriņtiesas priekšsēdētājs jāievēl amatā pusgadu pirms esošā vadītāja pilnvaru termiņa beigām, un šajā gadījumā tas bija 10.jūnijs. “Mēs šo jautājumu sākām skatīt tikai 12.jūnijā un tobrīd mums nebija pieejams VBTAI atzinums par bāriņtiesas darbu pēdējo trīs gadu periodā, bez kura kandidatūru virzīt tālāk nemaz nedrīkst. Tā ir jauna prasība un cilvēciski ir saprotams, ka komitejas vadītāja to varēja palaist garām, taču izrādās, ka pats Krasnogolovs bija viņu informējis par šāda atzinuma nepieciešamību. Un dome to VBTAI pieprasīja tikai pēc mūsu uzstājīgiem lūgumiem, kas nozīmē, ka Veidiņas kundze apzināti bija nolēmusi pārkāpt likumā teikto,” turpināja Ozola.

Opozīcijas deputāte vērsa uzmanību, ka Veidiņa apšaubījusi valsts uzraugošās institūcijas kompetenci, sniedzot atzinumu, lai gan tas, pēc būtības, esot vairāk faktoloģisks. “Kādu iespaidu tādā gadījumā mēs radām par Rīgu? Ka varam atļauties neņemt vērā uzraugošo institūciju ziņojumus, jo subjektīvi uzskatām, ka tie nav kompetenti,” taujāja Ozola. Viņa norādīja, ka Veidiņa esot pārkāpusi vairākas procesuālās darbības, kā arī labas pārvaldības principus un komitejas vadītājas pienākumus veikusi pavirši.

Šoreiz, uzdodot jautājumus un debatējot, Veidiņu metās aizstāvēt arī tie deputāti, kuri parasti komiteju sēdēs ir klusi. Piemēram, deputāts Igors Solovjovs (S) sacīja, ka “šajā komitejā strādā jau kopš 1996.gada” un ir spējīgs novērtēt katru tās vadītāju. “Veidiņas kundze ir savā vietā, esmu par to pārliecināts. Turklāt atstādināt viņu no amata viena pārpratuma dēļ – tas nav pamats apšaubīt visu viņas līdz šim ieguldīto darbu,” teica Solovjovs.

Savukārt deputāte Regīna Ločmele-Luņova (S) sacīja, ka šī sēde viņai atgādinot Padomju laika partijas sapulci, kad pēc kāda pilsoņa iesnieguma tika izskatīti jautājumi par vadītāju atkāpšanos. “Man vairākas reizes iedzīvotāji ir teikuši, ka tieši pateicoties Olgas [Veidiņas] iesaistei ir atrisinātas daudzas viņu sociālās problēmas. Jūs pārmetat, ka viņa var iestāžu darbiniekus uzrunāt vārdā – bet tas ir tikai tāpēc, ka viņa šos cilvēkus pazīst, ka viņa iedziļinās viņu problēmās un darbos. Mēs kopā bāreņiem esam nesušas produktus un mazgājušas dzīvokli, taču viņa to neliek savos sociālajos tīklos, jo tas viss paliek viņas dvēselē un viņai nevajag reklamēties. Mēs visi uzticamies komitejas vadītājai, jo viņa šo darbu dara jau daudzus gadus un zina visus procesus līdz pēdējam aspektam,” nosodījumu opozicionāriem neslēpa Ločmele-Luņova.

Ločmele-Luņova paziņoja, ka arī viņa “tīri subjektīvi apšauba gan VBTAI kompetenci, gan kapacitāti”, jo, kad bāriņtiesas priekšsēdētāja pārvēlēšana tika skatīta komitejā, neviens no inspekcijas pārstāvjiem “nebija spējīgs ierasties uz sēdi”, jo visi bijuši atvaļinājumos vai ārzemju komandējumos.

Opozīcijas pārstāvji savukārt norādīja, ka izveidojusies situācija ir klajš likuma pārkāpums un ka Veidiņa ir pārkāpusi savas pilnvaras vairākkārt, jo ir augusta beigas un priekšsēdētājs bāriņtiesai joprojām nav izvirzīts, kas ir tieši Veidiņas rīcības rezultāts. “Šī ir svarīga komiteja un te ir daudz smagu jautājumu. Un mums ir bijuši daudz labu priekšlikumi, kas tikuši noraidīti tikai tādēļ, ka nāk no opozīcijas, taču es cerēju, ka vismaz sociālo jautājumu komitejā tā nebūs. Es ceru, ka šis būs kā signāls koalīcijai pamosties un saprast, ka jūs neesat vienīgie ievēlētie un ka mēs visi te mēģinām risināt rīdzinieku problēmas,” sacīja deputāts Olafs Pulks (V).

Arī viņa kolēģis Juris Pūce (LA) norādīja, ka izveidojusies situācija ir nepieņemama, un tik svarīgas iestādes, kāda ir bāriņtiesa, darbība nedrīkstētu būt apdraudēta. “Svarīgas amatpersonas iecelšana amatā tiek padarīta par apšaubāmu procesu. Mēs varējām šo lēmumu pieņemts visa šī gada laikā vairākkārt. Bāriņtiesa ir liela iestāde ar lielu skaitu darbinieku un milzīgu atbildību, bet tagad viņi visi ir neziņā – kas vadīs, ko iecels, ko neiecels – un tas rada nedrošības sajūtu cilvēkiem. Turklāt, es neuzskatu, ka Krasnogolova kungs būtu pelnījis šādu attieksmi un man ir kauns viņa priekšā, ka mēs tik tālu vispār esam nonākuši,” pauda Pūce.

Ar divu balsu pārsvaru Veidiņa saglabāja savu amatu.

Lai gan sēdē Veidiņa savai aizstāvībai neko neteica, vēlāk sarunā aģentūrai LETA viņa sacīja, ka ir pateicīga gan koalīcijas kolēģiem par viņai pausto atbalstu, gan opozīcijas pārstāvjiem, ka norādījuši uz lietām, kas viņus neapmierina. “Es jau tagad viņiem pateicu, ka biežāk gribētu viņus redzēt savā kabinetā, kur mēs varam mierīgi parunāties, nevis tikai komitejās viens otru apvainot. Vienīgais, ko Krasnogolova lietā nebijām izdarījuši laicīgi – mēs nebijām pieprasījuši savlaikus VBTAI atzinumu, taču arī tad viņi to gatavoja pusotru mēnesi,” sacīja Veidiņa.

Savukārt runājot par vienpersoniski nosūtīto vēstuli mēram, viņa skaidroja, ka neviens likums nenosaka uz šo amatu rīkot atklātu konkursu, un, ka “līdz šim neviens tādu konkursu nebija pieprasījis”.

Veidiņa atklāja, ka patlaban nevar pateikt, kad tiks skatīts jautājums par Krasnogolova pārvēlēšanu, jo pēc pēdējās sēdes viņš esot juties slikti un devies atvaļinājumā.

Kā ziņots, kārtējā Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas sēde, kad tika skatīta bāriņtiesas vadības pārvēlēšana, tika pārtraukta 21.augustā.

Krasnogolovs bāriņtiesā strādā kopš 2006.gada, kad kļuva par Juridiskās nodaļas vadītāju. 2008.gadā viņš dažus mēnešus bijis bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks, bet 2008.gada decembrī kļuva par bāriņtiesas priekšsēdētāju. Bāriņtiesas priekšsēdētāju amatā ieceļ uz pieciem gadiem.

0 Komentāru