3 komentāri
Rādītāji par Latvijas tiesu sistēmu ar katru gadu uzlabojas, secina Eiropas Komisija
FOTO: LETA

Eiropas Komisija publiskojusi 2017. gada ziņojumu par tiesiskumu Eiropas Savienībā (ES). Šis ir jau piektais ziņojums, kurā analizēta tieslietu sistēmas efektivitāte, kvalitāte un neatkarība.

Ziņojuma sagatavošanai nepieciešamo datu iegūšanā piedalījušās 28 ES dalībvalstis, ziņojumā iekļauti vairāki kvalitātes rādītāji, kā arī sniegta dziļāka atsevišķu jomu analīze.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Tiesu sistēmas efektivitāte

Tiesvedības ilguma ziņā dati atklāj, ka Latvijā turpina samazināties lietu izskatīšanas termiņi.

Visātrāk lietas tiek izskatītas Dānijā, Igaunijā un Lietuvā. Latvija ierindota 14. vietā (par divām vietām augstāk nekā iepriekšējā periodā) ar aptuveni 170 dienām, kas nepieciešamas vienas lietas izskatīšanai pirmajā tiesu instancē. Savukārt visgarākie lietu skatīšanas termiņi nemainīgi ir Kiprā, kur vienas lietas izskatīšana aizņem vidēji 1100 dienas jeb aptuveni 3 gadus vienā tiesu instancē.

Sarežģītu lietu, kurās ir strīds, izskatīšanā pirmās vietas ieņem Luksemburga un Beļģija. Latvija ziņojumā ieņem 14.vietu ar aptuveni 220 nepieciešamajām dienām vienas lietas izskatīšanai, bet pēdējā vietā ir Kipra.

Neizskatīto lietu uzkrājuma mazināšanā Latvija ieņem 7.vietu.

Līdzīga aina ir arī sarežģītu lietu, kurās ir strīds, izskatīšanā – Latvija mazākā lietu uzkrājuma jomā ieņem 8.pozīciju, kas norāda, ka tiesās tiek izskatīts vairāk lietu nekā saņemts, līdz ar to konstanti tiek samazināts neizskatīto lietu skaits un rūk lietu uzkrājums.

Tāpat arī, analizējot administratīvo lietu izskatīšanas datus pēc jau minētā parametra, Latvija ierindota 9.vietā, apsteidzot Lietuvu un Igauniju, kurās tikai 2015.gadā tiek uzrādīts pozitīvs administratīvo lietu uzkrājuma mazināšanas rādītājs.

Neizskatīto lietu skaita ziņā Igaunija ierindota 10.vietā (kritums par 5 vietām), Latvija 5.vietā, bet Lietuva 4.vietā. Latvijā un Lietuvā ir nepilnas 2 neizskatītas lietas uz 100 iedzīvotājiem, savukārt Igaunijā šis neizskatīto lietu skaits ir lielāks par 2 (aptuveni 2,8) lietas uz 100 iedzīvotājiem. Visvairāk neizskatīto lietu ir Portugālē – virs 12 lietām uz 100 iedzīvotājiem.

Pēc neizskatītajām sarežģītajām lietām, kurās ir strīds, Latvija ieņem 11.vietu ar aptuveni 1,4 lietām uz 100 iedzīvotājiem, bet pēc neizskatītajām administratīvajām lietām Latvija atrodas 3.vietā ar aptuveni 0,1 lietu uz 100 iedzīvotājiem.

Tiesu sistēmas kvalitāte

17 ES dalībvalstis, tostarp arī Latvija, saņēmušas visaugstāko vērtējumu par informācijas pieejamību tiešsaistē, kas sabiedrībai sniedz vispārēju informāciju par tiesību sistēmu valstī.

Ziņojumā kā labās prakses paraugs minēta iespēja iesniegt pieteikumus elektroniski, iespēja sekot līdzi tiesvedībai attālināti, tāpat kā elektroniska komunikācija starp tiesu un juridisko profesiju pārstāvjiem atvieglo pieeju tiesai un samazina tiesvedības ilgumu un izmaksas.

6 ES dalībvalstis, tostarp arī Latvija, ir saņēmusi visaugstāko novērtējumu elektronisko līdzekļu pieejamības jomā.

Tāpat visas Baltijas valstis ir to 9 valstu vidū, kurās publiski elektroniskā veidā pieejami tiesu nolēmumi.

Vērtējot tiesu spriedumu datu bāžu funkcionalitāti, Latvija iekļauta 5.vietā, ko ieņem kopā ar tādām valstīm kā Itālija, Lietuva, Ungārija, Nīderlande.

Analizējot to, kā dalībvalstis veicina alternatīvo strīdu risināšanas iespējas, ziņojuma autori visaugstāk novērtējuši Ungārijas un Vācijas ieguldītās pūles, kamēr Latvija ierindota 13.vietā.

Tiesām paredzēto izdevumu ziņā Latvija ierindota 18.vietā. Visvairāk tērē Luksemburga – 180 EUR uz vienu iedzīvotāju, kam seko Lielbritānija un Vācija ar aptuveni 150 EUR. Latvijā tiek tērēts nedaudz virs 50 EUR uz vienu iedzīvotāju, kamēr vismazāk Kiprā – nedaudz virs 20 EUR, taču, salīdzinot šos tēriņus ar iekšzemes kopproduktu, Latvija ierindota 5.vietā.

Visvairāk tiesnešu uz 100 000 iedzīvotāju ir Luksemburgā – ap 46. Latvija ir reitinga vidusdaļā ar aptuveni 25 tiesnešiem, kamēr vismazāk tiesnešu ir Īrijā – nepilni 5 tiesneši uz 100 000 iedzīvotāju.

Ziņojumā analizēta arī tiesnešu vīriešu un sieviešu proporcija. Latvijā atkarībā no instances šī proporcija svārstās no 69-80%, kas liecina par to, ka sistēmā nodarbināto sieviešu ir vairāk kā vīriešu. Lielāks sieviešu īpatsvars Latvijā ir pirmajā instancē, bet tas samazinās apelācijas un kasācijas instances tiesā.

Tiesnešu tālākapmācības ziņā Latvija ieņem 10.-12.vietu. Savukārt tiesnešu aktivitāšu ziņā, iesaistoties ES tiesību apmācību programmās vai pieredzes apmaiņas programmās, Latvija ierindota 8.vietā.

Latvija iekļauta starp 14 valstīm, kas visaktīvāk izmantojušas statistikas datus tiesu darba uzraudzībai. Vienlaikus ziņojuma autori norādījuši, ka Latvijai vajadzētu vairāk izmantot aptaujas tiesu apmeklētāju un juristu vidū.

Tiesu varas neatkarība

Ziņojumā iekļauti Eirobarometra dati par to, kā sabiedrība un arī uzņēmēji uztver tiesu varas neatkarību. Latvijā salīdzinoši maz cilvēku uztver tiesu varas neatkarību kategorijās “ļoti labi” vai “ļoti slikti”.

Vērtējums sadalās līdzīgi starp drīzāk labi un drīzāk slikti. Tomēr ir vērojams neliels progress pozitīva novērtējuma ziņā, salīdzinot ar iepriekšējo periodu. Kā galveno iemeslu, kāpēc Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka atbilstošāks vērtējums būtu drīzāk labi vai drīzāk slikti ir: uzskati, ka ir iespējama iejaukšanās vai spiediens uz tiesnešiem caur ekonomiskām interesēm, valdības un politiķu mēģinājumi ietekmēt tiesu varu, kā arī apstāklis, ka tiesnešu statuss nepietiekami garantē tiesnešu neatkarību.

Ziņojumā iekļauti arī Pasaules ekonomikas foruma (The World Economic Forum – WEF) Globālās konkurētspējas indeksa ziņojuma dati, kas balstīti uz viedokļu aptaujām, nevis kvantitatīviem un kvalitatīviem pētījumiem, kuros Latvija tiesu varas neatkarības uztveres rādītājos starp visām ES dalībvalstīm ierindota 19.vietā.

TOP komentāri

  • SO.
    +2 +2 0

    SO.

    Vai mūsu varaskantoriem arī ir dubultā grāmatvedība-vienas ziņas Eiropas komisijai un ES, otras-patiesās?Par kādām 170 dienām ir runa-desmit gadi(3650 dienas)Latvenergo, Lembergs utt, 10 dienas sīkākas, bet tās jau Kalnmeijers vispār negrib ņemt pretī.Vidējais aritmētiskais, tāpat kā vid. alga-1 Gauss un 100 medmāsas...
  • Daiga
    +2 +2 0

    Daiga

    Tas ir tikai Eiropas komisijas viedoklis.Kāpēc Jūs nepublicējat to ko Latvijas tauta saka un domā ,par Latvijas tiesu sistēmu?
  • Pensis
    0 0 0

    Pensis

    Ta ta brīnums.Parasti jau Latviju ieriktē pirmajās vietās.Vai nu vienā vai otrā galā.Tagad jauna mode.Izrāda tiesisku pieticību,ka tik daudzmaz ticami.Nu es dikten ciesi noticëju.

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Tests - ko tu zini par alus vēsturi?

Tests - ko tu zini par alus vēsturi? 8

Alus plūdi Londonā – vai tas maz ir iespējams? Izpildi testu par alus vēsturi, uzzini pārsteidzošus faktus un tiec pie sertifikāta! Neizpaliks arī balva.

Lasi vēl