PVD secina, ka ēdinātājiem pieklibo higiēnas prasību ievērošana; nepilnības atklāj vairāk nekā 40% gadījumu

1 komentārs

Ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem būtiski pieklibo higiēnas prasību ievērošana, – tā secinājis Pārtikas veterinārais dienests. Veicot pārbaudes vairāk nekā 800 pirmsskolas izglītības iestādēs, gandrīz pusē gadījumu atklāti dažāda veida pārkāpumi.

Pastiprinātas pārbaudes veiktas, reaģējot uz pērnā gadā atklātajiem pārkāpumiem, kā rezultātā masveida saslimšanas piemeklēja Siguldas un Smiltenes mācību iestādes. Pārbaudēs secināts, ka pat situācijās, kad ir nodrošināta laba infrastruktūra, darbinieku nolaidība var novest pie infekcijas slimību uzliesmojuma.

“Nepietiek tikai ar labām iekārtām un inventāru uzņēmumā, paškontroles sistēmas dokumentāciju uz papīra. Ļoti lielu lomu spēlē cilvēciskais faktors, uzņēmumu darbinieki. Proti, uzņēmuma darbinieku kvalifikācija ir ļoti būtiska, lai uzņēmums ikdienā nodrošinātu, lai darbinieki ikdienā ievērotu personiskās higiēnas prasības,” norāda PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Svetlana Aļminoviča-Miljanoviča.

Zemkopības ministrijā (ZS) tikmēr saka, ka lielā daļā gadījumu atklātie pārkāpumi ir satraucoši. Veicot 1038 pārbaudes, nepilnības atklātas vairāk nekā 40 procentos gadījumu.

“Tas ietver higiēnas prasību neievērošanu, darba rīku mazgāšanu, dezinfekciju, dezinfekcijas grafiku ievērošanu, elementāru roku mazgāšanu. Jo bieži vien gadās arī tā, ka kāds darbinieks, varbūt vienā brīdī viņš griež gaļu, nākamajā viņš griež ar to pašu nazi bumbieri. Un visa tā baktērija, kas bija šajā gaļā, nonāk uz šī augļa,” skaidro Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglītis.

Šoreiz pastiprināti kontrolētas tieši pirmsskolas izglītības iestādes un skolas, taču ikdienā vislielākās galvassāpes uzraugiem sagādājot kebabnīcas, kur lielākajā daļā gadījumu netiek ievēroti sanitārās kontroles noteikumi. Tā, piemēram, pērn PVD apturēja divu “Pakistānas kebabnīcu” darbu, tomēr, kā izrādās, tas nav liedzis uzņēmumam turpināt darbu. Šeit arī iezīmējušās problēmas uzraudzības kontrolē.

“Uzņēmums, kas ir slēgts, pēc divām nedēļām turpina darbu ierastajā režīmā, tikai viņam nav tādu tiesību to darīt. Šajā gadījumā nav tādu arī instrumentu, soda sankciju, ko var viņam piemērot. Te būtu vajadzīga arī citu ministriju iesaistes. Tostarp arī Iekšlietu ministrijas,” pauž Eglītis.

Pamatojoties uz atklātajiem pārkāpumiem, Zemkopības ministrija rosinās veikt izmaiņas likumdošanā. Proti, ne tikai ieviest mehānismu, kā sodīt likuma pārkāpējus, bet arī noteikt stingrākas prasības uzņēmumiem, kuri vēl tikai pieteikuši sevi kā iespējamos ēdinātājus.