Putni terorizē cilvēkus: Alfrēda Hičkoka filmas Putni cienīgs stāsts Iecavā

1 komentārs
Putni terorizē cilvēkus: Alfrēda Hičkoka filmas Putni cienīgs stāsts Iecavā
Sydsvenskan/Scanpix

Alfrēda Hičkoka filmas Putni cienīgs stāsts pašlaik risinās kādā Latvijas pilsētā – Iecavu un tās apkārtni par savu mājvietu ir izvēlējušies krauķi, kas vietējiem iedzīvotājiem sagādā daudz problēmu.

Kā cīnīties ar šādiem negaidītajiem viesiem, kuru dēļ pat nākas mainīt savu dzīvesveidu?

Gunārs ir Iecavas parka darbinieks. Tieši šajā vietā sējas vārnas jeb krauķi šogad izveidojuši ligzdas. Šīs sugas putnu kolonija Iecavā ir mērojama vairāk nekā 500 putnos, un tā Latvijas mērogā tiek uzskatīta par lielu. Gunārs stāsta, ka kaut gan iedzīvotājiem putni neuzbrūk, ir citi veidi, kā krauķi iecavniekiem sarežģī dzīvi.

“Galvenais – tā kliegšana. Celiņus visus viņi noķēzēja, tagad jau viņiem nav, kur palikt, sāk meklēt vietas, kur ligzdot nākošgad jau atkal. Melnas debesis citreiz, kad viņi paceļas gaisā,” stāsta Iecavas parka darbinieks Gunārs.

Video

Arī māmiņas ar bērniem sūdzas, ka putnu skaļās balss dēļ naktīs un no rītiem nav iespējams pagulēt. Turklāt pēdējā laikā putni dzīvo ne tikai parkā, bet ir apmetušies arī daudzdzīvokļu māju apkārtnē.

“No rīta, kad es vedu mazo uz bērnudārzu, ir šausmīgi. Nevar paiet garām – tikko esi atmodies un viņiem tā skaņa, jātiek ātrāk vaļā būtu no viņiem. Ar mazo gribu atnākt pastaigāties pa parku, bet te ir jābaidās no viņiem. Te pilns salido, ne pastaigāt normāli, neko nevar,” teic iecavniece Klinta.

Nespējot atrast risinājumu krauķu koloniju apkarošanai pašu spēkiem, Iecavas novada pašvaldība ir vērsusies pēc padoma Dabas aizsardzības pārvaldē. Tā savukārt kājāmgājējiem piedāvājusi izvēlēties citus maršrutus, salikt informatīvās norādes par putnu koloniju vietām, kā arī izmantot speciālos putnu postījumu novēršanai paredzētos tīklus. Piedāvātie risinājumi domi gan neapmierina.

“Tādus ieteikumus ir snieguši tie, kas nedzīvo, kas nav kopā ar šiem krauķiem un neizjūt tās problēmas, ko izjūt mūsu vietējie iedzīvotāji katru dienu. Nebūtu nekādu iebildumu, ja viņi atrastos tepat netālu mūsu mežā Silaparkā,” norāda Iecavas novada pašvaldības Zemes ierīcības dienesta vadītājs Aivars Mačeks.

Dabas aizsardzības speciālisti gan norāda, ka krauķu apmešanās mežos ir neiespējama, jo šī putnu suga ir ļoti sabiedriska, tāpēc savu dzīves vietu izvēlas tuvu cilvēkam. Turklāt viņu ķeršana, nogalināšana, kā arī dzīves vietas postīšana ir pretlikumīga.

“Krauķi Latvijā nav ne medījamie dzīvnieki, ne īpaši aizsargājams sugas, bet krauķi ir migrējošie putni. Pret migrējošiem putniem izturas ļoti līdzīgi kā pret aizsargājamajiem putniem. Jāņem vērā, ka krauķiem tajā ciemā ir tik pat daudz tiesību dzīvot kā cilvēkiem. Vienīgais, ko varam ieteikt – ir sadzīvot,” pauž Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas direktors Andris Širovs.

Sadzīvot ar krauķu kolonijām Iecavā gan nevēlas. Pilsētas iedzīvotāja Dace uzsver, ka putnu dēļ pat ir atteikusies no saviem iemīļotajiem pastaigu maršrutiem. Sieviete arī norāda, ka nesaredz citus risinājumus, kā tikai vardarbīgi padzīt putnus no pilsētas.

“Aizsargāt dabu tas ir labi, bet līdz kādam zināmam mēram, ja tas traucē cilvēkiem dzīvot. Vienīgā iespēja esot  nozāģēt tās ligzdas, citu variantu neesot. Šaubos, ka to risinājumu ir tik vienkārši uztaisīt, jo kokus taču nezāģēs,” norāda iecavniece Dace.

Kaut gan teorētiska iespēja nozāģēt kokus, noņemt krauķu ligzdas un mēģināt traucēt perēšanas laiku pastāv, visticamāk, Iecavas novads atļauju to darīt nesaņems, jo tas atstās negatīvu ietekmi uz šīs sugas stāvokli Latvijā kopumā. Šobrīd valstī dzīvo apmēram 10 tūkstoši krauķu. Cilvēku iejaukšanās dēļ šis skaits turpina strauji samazināties.