Pujāts: Par drošību varēsim runāt, kad būs pabeigta visas robežas apbūve

22 komentāri

Ja viss noritēs bez aizķeršanās, jau otrdienas vakarā uz Baltkrievijas robežas pilnībā būs uzstādīti pirmie nepilni divi kilometri dzeloņstiepļu žoga. Lai gan situācija pierobežā pēdējās nedēļas kļuvusi mierīgāka, ik dienas Latvijā joprojām mēģina iekļūt desmitiem nelegālo migrantu, tādēļ ar šī posma izbūvi drošībai vēl ir stipri par maz.

Ārkārtas situācija uz Baltkrievijas robežas ilgst gandrīz divus mēnešus un kamēr citas valstis par savas teritorijas stiprināšanu jau parūpējušās, Latvijā caurās robežas lāpīšana tikai tagad sākusies. Turklāt, dzeloņstiepļu žogs ir nevis pašu sarūpēts, bet gan dāvinājums.

Materiālus, kurus Latvija patlaban izmanto Baltkrievijas robežas stiprināšanai, uzdāvinājusi Slovēnijas Aizsardzības ministrija. Kopumā dāvinājums dos iespēju izbūvēt žogu pustoru kilometru gara posmā.

“Šis ir visaktīvākais posms, kur mēs atrodamies, kur ir vislielākais skaits pārkāpēju bijis. Es teiktu, ap 500 pārkāpēju izvēlējusies tieši šo iecirkni, tāpēc šis posms tiek aprīkots pirmām kārtām,” saka Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts.

Izvēlētais apvidus atrodas 20 minūšu braucienā no Krāslavas novadā esošās Robežnieku robežsardzes bāzes. Karavīri darbus sāka pirmdien un plānots, ka otrdien tie būs pabeigti. Robežsardzē gan neslēpj – ar šī īsā posma nodrošināšanu uzstādīšanu drošībai ir stipri par maz.

“Robežsardzes ieskata visai robežai jābūt ierīkotai maksimāla garuma un uz Baltkrievijas robežas kopā būtu jāizbūvē 130 kilometru žoga. Kad tas būs izdarīts, tad varēsim runāt par absolūtu drošību. Tas ir viens, otrs – jāaprīko arī ar tehniskiem līdzekļiem, lai visi pārkāpumi tiek fiksēti ar tehniku. Patreiz daudz prasa cilvēkresursu,” stāsta Pujāts.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) uzrunājis arī citus ES ministrus, aicinot Eiropas ārējas robežas stiprināšanu finansēt no kopējiem līdzekļiem: “Oficiāla atbilde no komisijas puses, cik es zinu, ir negatīva, no otras puses, redzot ka tas vilnis lēnam aug, es personīgi domāju, ka tas ir laika jautājums līdz mēs to varam panākt, jo neesam vienīgā valsts, kas tajā ieinteresēta.”

Iekšlietu ministrijā sola, ka drīzumā arī Latvija pati ķersies klāt pierobežas apbūvei. Šonedēļ noslēgts līgums ,kas paredz veikt sagatavošanas darbus 37 kilometru gara posma aprīkošanai ar dzeloņstiepēm. Izraudzīti arī paši žoga uzstādītāji.

“Sagatavošanas darbiem būtu jāsākas šonedēļ vai nākošnedēļ sākuma, jo līgums no abām pusēm ir parakstīts. (TV3: Un žoga būvniecība?) Tiklīdz tiks piegādāta dzeloņstieple un, ja šodien vai rit paraksta līgumu, tad uzņēmējs 15 dienu laika saka, ka tos 37 kilometrus piegādās,” apliecina iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP).

Lai gan nelegālo migrantu plūsma no Baltkrievijas vairs neesot tik intensīva, spriedze pierobežā saglabājas augsta. Vienlaikus – robežsardzei patlaban neesot ziņu, ka pierobežas joslas tiešā tuvumā mežos vēl uzturētos kāda nelegālo migrantu grupa.

22 komentāri