Pūce: Ar novadu reformu neapmierinātās pašvaldības to, visticamāk, apstrīdēs Satversmes tiesā

1 komentārs

Novadu reforma izkūlusies cauri valdībai, tagad jākuļas cauri Saeimai un, visticamāk, arī Satversmes tiesai. Valdība atbalstījusi reformas plānu, kas paredz pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 39. Iespējams gan, ka diskusijās Saeimā šis skaitlis vēl varētu tikt koriģēts.

Pirms novadu reformas pieņemšanas ministriem vajadzēja uzklausīt tās pretinieku viedokli. Rūjienas novada vadītājs Guntis Gladkins reformu salīdzināja ar neapgāžamu tanku, kurš turpina savu straujo gaitu, lai arī tūkstošiem novada iedzīvotāju parakstījuši prasību nepievienot Rūjienu un Naukšēnu pašvaldības topošajam Valkas novadam, bet gan Valmierai.

“Ministrijas pasūtīto pētījumu secinājumi – negatīvi. Vietējas pašvaldības lēmumi – negatīvi! Vairāk nekā 3000 iedzīvotāju izteikta attieksme – negatīva! Uzņēmēju viedoklis – negatīvs, Saeimas politiķu viedoklis no dažādām partijām – negatīvs! Kam vēl ir jānotiek? Cilvēki ir gatavi piedalīties protesta akcijās, uzņēmēji doties ar tehnikām, kur vēl tālāk, ja tevī neieklausās,” pauž Gladkins.

“Šis ir jautājums, kas vēl būtu jāizskata Saeimā. Es esmu skatījies VID datus, kur un kā cilvēki maksā nodokļus un ir diez gan skaidrs, ka tā kustība ir Valmieras virzienā. Tas ir objektīvi,” norāda premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Konceptuāli iebildumi pret reformu, kas paredz samazināt pašvaldību skaitu, ir arī Pašvaldību savienībai. Tā nav mierā, ka nav izvērtēta iespēja veidot vēlētus apriņķus jeb otrā līmeņa pašvaldības. Tāpat arī tiekot pārkāpti Satversmē un pašvaldību hartā noteiktie labas pārvaldības principi, tāpēc daļa pašvaldību lēmumu gatavojas pārsūdzēt Satversmes tiesā.

“Tas nav nekas jauns,” saka reģionālo lietu ministrs Juris Pūce (AP). Viņš arī akcentē, ka gala lēmums par reformas virzību būs jāpieņem Saeimai, kas pašvaldību kartē var vēl ieviest izmaiņas gan attiecībā uz novadu robežām, piemēram, mainot tās Ziemeļvidzemē, kā to pieprasa Rūjienas iedzīvotāji, gan palielinot republikas nozīmes pilsētu skaitu.

Vēlmi saglabāt savu pašvaldību paudusi gan Jelgava, gan Ventspils, tomēr atšķirībā no Rēzeknes, Daugavpils un Liepājas šāda iespēja šodien valdībā apstiprinātajā kartē nav paredzēta. Jāatgādina, ka robežu pārzīmēšana, izveidojot 39 novadus no esošajiem 119, jāpabeidz nākamgad. Reformai jāstājas spēkā līdz ar nākamajām pašvaldību vēlēšanām 2021. gadā.