PTAC aicina akli neticēt uztura bagātinātāju reklāmām, kurās solīta “pārsteidzoša un neticama” iedarbība

1 komentārs
PTAC aicina akli neticēt uztura bagātinātāju reklāmām, kurās solīta “pārsteidzoša un neticama” iedarbība
Foto: Pixabay.com

Ideāla figūra bez piepūles, dabiska svara zaudēšana, pārtika pret vēzi – šie un daudzi citi līdzīgi reklāmu saukļi aicina patērētājus iegādāties dažādus brīnumlīdzekļus. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina pircējus skeptiski raudzīties uz šādiem solījumiem, jo, visticamāk, tie ir maldinoši. Labākajā gadījumā – lieki iztērēta nauda un nekāda labuma. Bet sliktākajā gadījumā reklamētie brīnumi var būt pat veselībai kaitīgi.

Internetā sastopamas neskaitāmas reklāmas, kas reklamē dažādus brīnumlīdzekļus, piemēram, solot izārstēt vēzi 42 dienās, tievēt, dzerot tēju, vai palielināt krūtis, smērējot krēmu. Tomēr jāņem vērā, ka daudzi no šiem saukļiem ir maldinoši.

Tā kā pēdējos gados uztura bagātinātāju tirgus kļuvis plašāks, PTAC rūpīgāk uzmana, kā tieši šie produkti reklamēti. Visai bieži konstatēts, ka patērētājiem sniegtā informācija par uztura bagātinātāju īpašībām nav korekta, proti, komersanti produktiem piedēvē pārsteidzošu un neticamu iedarbību, kas neatbilst patiesībai.

“Tad, kad cilvēkam ļoti gribas un ir svarīgs mērķis, gribas ticēt tam labajam cilvēkos un ka nepiemānīs. Praksē cilvēki tiešām iekrīt uz šādiem produktiem, iztērē milzu naudu bez nekādiem rezultātiem. Tas ir labākajā gadījumā, jo var jau arī kaitēt savai veselībai,” norāda PTAC direktore Baiba Vītoliņa.

Kā piemērus varētu minēt novājēšanu 14 dienās, par tārpiem ir reklāmas, krūšu audzētājs. Neiespējamas lietas.

Izplatīts pārkāpums ir uztura bagātinātājiem piedēvēt ārstnieciskas īpašības, solot, ka tie izārstēs. Uztura bagātināji ir pārtikas produkti parastā uztura papildināšanai. Ieteicams noskatīto produktu uzmeklēt Pārtikas un veterinārā dienesta reģistrā – ja brīnumlīdzeklis tur nav iegrāmatots, to lietot nevajadzētu. Ja ir, salīdzināt PVD marķējuma tekstā rakstīto ar produkta mājaslapā solīto un ticēt tikai tam, kas rakstīts marķējumā.

Skeptiski jāvērtē produkti, kurus reklamē ar iedvesmojošiem lietotāju stāstiem, bet nekorektiem faktiem. Bieži vien jau neliterārs latviešu valodas lietojums signalizē, ka kaut kas nav kārtībā.

“Nereti izmanto nekorektus zinātniskos pierādījumus, kas neatbilst konkrētai iedzīvotāju grupai, rasei. Ļoti populāra ir skaitļu, procentu pielietošana. Ir tāds relatīvā riska samazinājums, ko bieži reklāmās dzird, nepaskaidrojot, ko tie cipari nozīmē,” skaidro LU Medicīnas fakultātes docente Inese Sviestiņa.

Lai sniegtu uzņēmējiem padomus godīgai komercpraksei uztura bagātinātāju jomā, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs izstrādājis vadlīnijas, ar kurām iepazīties var arī pircēji.