“Profenēm” cenšas atdot agrāko prestižu – investē miljonus un divkāršo stipendijas

1 komentārs

Turpinām TV3 un pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica projektu ”Jaunā skola”. Šoreiz pievēršamies pirms sešiem gadiem uzsāktajai profesionālās izglītības reformai, kad labākos spēkus apkopoja kompetences centros un burtiski apbēra ar Eiropas naudu, lai tehnikumiem pievilinātu vairāk audzēkņu. Viens no šādiem labajiem piemēriem atrodams Ogrē.

Sākumā izskatās, ka Ogres tehnikuma pirmkursnieki piesēdušies pie datorspēlēm. Uz ekrāna gāž un pārvieto kokus. Bet tie ir speciāli mācību simulatori, kas jāapgūst, pirms tiek pieskarties īstajai tehnikai – pusmiljonu vērtajam harvesteram un forvarderam. Agrāk, kad simulatoru nebija, studentus laida trenēties uz veciem traktoriem, kas bieži lūza un bija jālabo.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Foto

Meži ir galvenais Ogres tehnikuma darbības virziens, taču nebūt ne vienīgais. Šeit sagatavo arī mehāniķus, elektronikas un datorikas speciālistus, dizainerus, ēdinātājus, pat video operatorus. Pavisam šeit mācās 900 audzēkņu, galvenokārt – zēni.

Apber ar naudu

To, ka profesionālā izglītība kļuvusi par valsts prioritāti, var redzēt, jau piebraucot pie svaigi atjaunotās ēkas. Tehnikumā ieguldīti 12 miljoni eiro. Tie manāmi ik uz soļa – no simulatoriem un pilnīgi svaigām laboratorijām līdz robotizētām frēzēm.

Bet tas, ko uzreiz nevar ieraudzīt, ir audzēkņu stipendijas. Pirms gada tās vairāk nekā dubultoja.

No maksimālajiem 70 eiro par labām sekmēm un aktīvu darbu tagad stipendijas paceltas līdz 150 eiro mēnesī. Labākie var pretendēt arī uz Latvijas Valsts mežu stipendiju – vēl 100 eiro, tā kā summa sešpadsmitgadniekam mēnesī sanāk pieklājīga.

To saņem pirmkursnieks Gints Kārlis, kurš vecāku mājas Ventspilī nomainīja pret kopmītnēm Ogrē. Viņš ne brīdi nenožēlo savu izvēli un pat priecājas, ka 16 gados dabūjis rūdījumu sākt dzīvot patstāvīgi. Turklāt – ar specialitāti, kas visvairāk interesē.

Izglītības ministrijas plāns ir sekot Vācijas piemēram un ar stipendijām un moderno tehniku līdz 2020. gadam arodskolām pievilināt vismaz pusi visu Latvijas skolēnu. Tagad tās izvēlas nepilni 40%. Lai to panāktu, naudu dāsni dod arī Eiropa.

Vilties vienīgi sanāk tiem, kuri domā – tehnikumā būs vieglāk. Patiesībā sanāk tieši otrādi, jo bez izvēlētās specialitātes jāmācās arī parastie priekšmeti. Un neesot viegli jauniešus pārliecināt, ka bez motorzāģa viņam dzīvē arī jāzina, kā rēķināt un likt komatus.

Lielākā problēma ir no skolām atbirušie. Vidēji Latvijā mācības profesionālajās skolās katru gadu pamet 16,6% audzēkņu. Ogrē – pagājušajā gadā tie bija nepilni 9%. Iemesls nereti ir nauda. Ja ģimene audzēkni nevar atbalstīt, ar stipendiju joprojām ir par maz, lai nebūtu jāpārtiek no makaroniem vien.

Tie, kuri iztur, tomēr ir gatavāki dzīvei nekā vidusskolu beidzēji, pārliecināti skolotāji.

Klāvs Miezis, Ogres tehnikuma Mežsaimniecības un koka izstrādājumu nodaļas vadītājs:
Pēc vidusskolas ar darba iespējām ir lielas problēmas. Var iet par šoferīti vai uz policiju. Bet šeit saku zēniem – Jums ir pilnas kabatas ar tiesībām, mapīte – ar diplomiem. Turklāt darba devēji jau pazīst, jo audzēkņi pie viņiem jau bijuši praksēs. Tāpēc labākie pēc skolas uzreiz saņem darba piedāvājumus.

TOP komentāri

  • Eduards Edžus
    0 0 0

    Eduards Edžus

    Eht... Bijušais Ogres Meža tehnikums... Diploms arī man stāv dokumentu plauktiņā... Bet nu pārvērties jau par 1000% no tās ēkas, kurai durvis aizvēru 2006.gadā... Tīri vai gribas atpakaļ :D

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Itālijas virtuve! Truša gaļas ragū ar pastu un gailenēm

Itālijas virtuve! Truša gaļas ragū ar pastu un gailenēm

Šī būs klasiska ragū recepte, kuras pamatā izmantosim truša gaļa. Jārēķinās, ka ragū pagatavošana prasīs salīdzinoši ilgu laiku, taču nekā sarežģīta šī ēdiena pagatavošanā nav, un zemāk esošajā video Uģis Veits no ”Gatavo 3” to parādīs.

Lasi vēl