Problēma: garā tiesvedības procesa dēļ dzīvnieki nereti “iestrēgst” patversmēs

Pievienot komentāru

Dzīvnieku aizstāvji vērš uzmanību uz garajiem tiesvedības procesiem, kas ilgstoši liedz iespēju tikt pie jauna saimnieka dzīvniekiem, kuri esošajiem īpašniekiem atņemti nopietnu pārkāpumu dēļ. Tā no dzīvnieku mocītāja paglābtie suņi un kaķi patversmē var “iestrēgt” uz daudziem gadiem un novecot, nemaz nesagaidot iespēju tikt uz jaunām mājām.

Dzīvot karantīnas apstākļos var arī ar baudu, ja tevi samīļo un sabučo, kā to dara brīvprātīgie. Vairāki mazsunīši jūnija beigās tika izrauti no kāda dzīvnieku pavairotāja ķetnām, kas viņus dzīvoklī turēja baisos apstākļos. Izglābtie suņuki tagad iekārtojušies “Ulubelē”. Te tiek gādāts par viņu aprūpi, ārstēšanu un rehabilitāciju. Viens kucēns gan nav izdzīvojis. Palikuši 57.

Šobrīd daudzi grib būt suņiem par saimnieku un ņemt uz mājām. Taču adopcijai viņi nav pieejami. “Ulubele” gaida atbildīgo institūciju lēmumu par viņu turpmāko likteni – vai tiks atdoti saimniecei, vai tiks konfiscēti. Tomēr dzīvnieku aprūpētājiem ir svarīgi, lai nesākas institūciju futbols. Tam pirmās pazīmes jau vērojamas.

“Uzzināju, ka Valsts nodrošinājuma aģentūra, kas parasti valstī krimināllietu un administratīvo lietu ietvaros nodrošina visu šo izņemšanas procedūru, to vēl nav izdarījusi, nezināmu iemeslu dēļ un, iespējams, to pat nedarīs. Kā mēs saprotam, tādēļ, ka aģentūra neuzņem dzīvniekus savā atbildībā, tas ir uz policijas pleciem,” norāda patversmes “Ulubele” vadītāja Ilze Džonsone.

Patversmes vadītāja cer uz lietas atrisinājumu saprātīgā termiņā. Taču līdzšinējā prakse liecina par pretējo: “Mums civillikumā dzīvnieks skaitās manta, ceru, ka Saeima un ministrija uzklausīs dzīvnieku aizstāvjus un to mainīs, kā tas jau ir vairākās valstīs, kad dzīvnieks ir justspējīga būtne un nevar būt manta kā nelegālais alkohols vai cigaretes, un tamdēļ šīs lietas ir jāizskata paātrinātā kārtībā, lai dzīvniekiem nav jāsēž mēnešiem patversmēs, lai viņus var atdot adopcijai, jo pats dzīvnieks ne pie kā nav vainīgs.”

Nereti no dzīvnieku mocītāja paglābtie suņi un kaķi patversmē mēdz iestrēgt. Tā gadījies arī, piemēram, kaukāzieša un rodēzijas ridžbeka krustojuma puikām. Patversmē “Labās mājas” viņi nonāca pērn vasarā. Suņi kopskaitā bija 18 – trīs mammas un 15 kucēni. Napoleons jeb mīļvārdiņā Napijs no kucēna ir izaudzis par lielu puiku un augumā būs vēl raženāks. Viņš un vēl brālis, un arī mamma joprojām gaida piesakāmies saimniekus.

“Gribas atrast ļoti feinas mājas un cilvēkus, kas noteikti viņus socializēs un ar viņiem strādās, apmācīs,” stāsta suņu kopēja Gunta Loža.

Patversmes vadītāja atzīst, – tā Latvijā diemžēl aktuāla problēma: dzīvniekus konfiscē, šos lēmumus saimnieki pārsūdz, un tad sākas garais tiesvedību process, kuru laikā dzīvnieki izaug un spiesti patversmē novecot. “Situācija nenormāla, kropla no visiem viedokļiem. Tā ir izteikti dzīvnieku labturības noteikumu pārkāpums.”

Dzīvnieku aizstāvji gaida lielāku atbildības uzņemšanos no valsts puses. “Ir jāizstrādā mehānisms, neaizlaist šo situāciju līdz tiesai, un kādam pieņemt to atbildīgo soli un nodot šos dzīvniekus realizācijai un izdomāt to mehānismu, kā. Tas ir iespējams jau tagad izdarīt,” teic patversmes “Labās mājas” vadītāja Astrīda Kārkliņa.

Turklāt šo dzīvnieku ilgā uzturēšana patversmē ir arī izmaksas. Tie ir desmitiem tūkstoši eiro. Un ne vienmēr tie piedzenami no dzīvnieka saimnieka. Dzīvnieku aizstāvji uzskata, ka šajā ziņā pret dzīvnieku mocītājiem būtu jāvēršas ar tikpat lielu bardzību kā pret alimentu nemaksātājiem.