Priekšvēlēšanu diskusijā starp universitāšu rektoriem un politiķiem izskan solījumi par pāreju uz valsts apmaksātu augstāko izglītību

6 komentāri
Priekšvēlēšanu diskusijā starp universitāšu rektoriem un politiķiem izskan solījumi par pāreju uz valsts apmaksātu augstāko izglītību
Foto: f64

Jūtamā priekšvēlēšanu gaisotnē Latvijas universitāšu rektori trešdien izvaicāja politiķus par viņu redzējumu, kā attīstīt Latvijas augstāko izglītību. Partijas sola augstāko izglītību padarīt par eksporta preci, piesaistīt ne tikai ārvalstu studentus, bet arī vieslektorus, savukārt Latvijas iedzīvotājiem – nodrošināt bezmaksas studijas.

Vēl pirms partijas pabeigušas savas priekšvēlēšanu programmas pie viena galda sēdās visu Latvijas universitāšu rektori un populārāko partiju līderi – rektori viņus izvaicāja gan par finansējumu augstākajai izglītībai, gan citām aktualitātēm.

“Kā jūs uzskatāt, vai valsts augstskolām ir jābūt IZM pārraudzībā, vai var turpināties prakse, ka ir daļa IZM un daļa citu ministriju pārraudzībā?” vaicāja Rīgas Stradiņa universitātes rektors Aigars Pētersons.

“IZM ir jāatbild par izglītības politiku, un arī augstākās izglītības politiku, un augstskolām ir jābūt pēc iespējas neatkarīgām, man rektora kungs, nepatīk vārds pakļautība, un es neredzu šobrīd vajadzību mainīt šo te modeli,” sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

No opozīcijas partijām skanēja solījumi Latvijas augstskolām piesaistīt vairāk ārvalstu pasniedzēju, lai studiju vide kļūtu internacionālāka. Piemēram, Jaunā konservatīvā partija (JKP) gribētu, ka 20% pasniedzēju Latvijā būtu ārzemju mācībspēki.

“Mums jādomā, kā mēs varam dabūt iekšā ārvalstu vieslektorus, lai šis līmenis būtu pasaules līmenis, lai studenti ar degošām acīm Latvijā skatītos uz mūsu universitātēm, nevis domātu par to kā brauks kaut kur projām,” teica Saeimas deputāts Ivars Zariņš (S).

“Es aicinātu skatīties uz studentu piesaisti no citām valstīm, un tas ir jautājums, lai mums palielinās budžeta vietas un lai  palielinātu konkurenci par kvalitatīvu studiju procesu, mums ir vajadzīgi ārvalstu studenti gan kā eksporta virziens, gan kā universitāšu kvalitatīvo darbību,” norādīja Ašeradens.

Vaicāti par to, kad Latvijā visa augstākā izglītība būs valsts apmaksāta, vairums politiķi solīja, ka tā būšot jau tuva nākotne. “Augstskolās cīnās par studentu piesaisti demogrāfijas apstākļu dēļ un apstākļos, kad reģiona valstis apkārt piedāvā bezmaksas augstāko izglītību, tas mums nosaka un spiež izvirzīt stratēģisko mērķi, valsts pilnībā dotēta augstākā izglītība, protams, protams, cipari, lai to sasniegtu ir pietiekoši ambiciozi,” pauda deputāts Raivis Dzintars (NA).

Premjers Māris Kučinskis gan norādīja, ka bezmaksas studiju iespējas Latvijā tik drīz nebūs iespējams nodrošināt: “Es nemētājos ar bezatbildīgiem solījumiem, mēs ceļam ekonomiku, ejam uz augšu, un piecos sešos gados līdz tam arī aiziesim. Mēs nevaram pateikt, ka nākošgad 100 miljonus kādi jomai noņemsim nost, tā ir bezatbildība.”

Premjers rektoriem pauda pārliecību, ka augstākā izglītība drīzumā piedzīvos reformas, līdzīgi kā tas notiek veselības aprūpē.