1 komentārs

Valsts prezidents Raimonds Vējonis vasaras sākumā uzrunājot Saeimu sacīja, ka Latvijas iedzīvotājus jau ilgstoši neapmierina lēmumu pieņemšanas kārtība valstī, un to var labot, piešķirot lielākas pilnvaras gan premjeram, gan prezidentam. Vienlaikus viņš pats šādus likuma grozījumus uz parlamentu virzīt neplāno, par tiem esot jāizšķiras pašam parlamentam.

Vējonis uzsver, ka viņš galvenokārt uzrunā Saeimai vēlējies norādīt nevis uz prezidenta ievēlēšanas kārtības maiņas nepieciešamību, bet gan uz vajadzību palielināt prezidenta un Ministru prezidenta pilnvaras. Šo jautājumu vērtēšanu prezidents sagaida no deputātiem, kuri tūlīt atgriezīsies ierindā pēc vasaras brīvdienām.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

“Mums ir nepieciešama ātrāka lēmumu pieņemšana, jo mums klibo lēmumu pieņemšana valstī. Tāpēc mums, pirmkārt, ir jāstiprina Ministru prezidents, dodot viņam lielākas pilnvaras un tiesības. Un, protams, ja viņam tādas tiek dotas, paralēli ir jāskatās, ko dot prezidentam. Šādā sasaistē – Ministru prezidents, prezidents – varētu ātrāk, efektīvāk pieņemt lēmumus, un tas tikai būtu valstij ieguvums. Ja paplašina pilnvaras, tad ir jādod tautai ievēlēt prezidentu,” norāda Valsts prezidents.

Pirmo reizi ir radīts visaptverošs atzinums par to, kā varētu mainīt prezidenta ievēlēšanas kārtību un palielināt viņa pilnvaras. Priekšlikumus gandrīz trīs gadus gatavoja deputāta Ringolda Baloža (“No Sirds Latvijai”) vadītā Saeimas darba grupa. Atzinumā piedāvāts vai nu ieviest tautas vēlētu prezidentu, vai nu noteikt, ka prezidentu ievēl sapulce, kurā kopā ar 100 Saeimas deputātiem darbotos arī 100 pašvaldību pārstāvji.

Turklāt kandidātam vajadzētu saņemt divu trešdaļu sapulces dalībnieku atbalstu, lai kļūtu par prezidentu. Ņemot vērā, ka tapis šāds ziņojums, Vējonis neplāno pats vērsties Saeimā ar saviem priekšlikumiem par tautas vēlētu prezidentu.

“Prezidents noteikti neiesniegs kaut kādas speciālas iniciatīvas, jo tā ir parlamenta izlemšana, ko viņi darīs ar jau esošo ziņojumu, ko Baloža kungs ir sagatavojis. Tie dokumenti ir pietiekami daudz, tā ir parlamenta izšķiršanās – tad ir jāgroza Satversme, tās ir divas trešdaļas, un tas droši vien nav tik vienkārši. Neskatoties uz to, ka aptuveni 80% sabiedrības uzskata, ka ir nepieciešams tautas vēlēts prezidents, un arī Saeimā pārstāvētās partijas lielākoties savās programmās ir rakstījušas, ka tās ir par to, bet nu dzīvē ar tiem lēmumiem neiet. Tā kā skatīsimies, ko lems parlaments.”

Aktīvi cīnīties par tautas vēlēta prezidenta ideju neplāno arī neviens no ietekmīgākajiem spēlētājiem politikā. Par prezidenta pilnvaru un ievēlēšanas kārtības maiņas ziņojuma tālāko virzību ir atbildīga Saeimas Juridiskā komisija. To vai, ņemot vērā Vējoņa aicinājumu, šiem priekšlikumiem varētu būt atbalsts – komisijas vadītājs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK) atturas prognozēt.

“Juridiskā komisija lēma aicināt Saeimas frakcijas izteikt savu viedokli, un termiņš viedokļa sniegšanai ir 30. septembris. Tad kad frakcijas sniegs savu viedokli, un būs redzams, ka šāds balsu vairākums ir, tad droši vien, ka šī iniciatīva tiks virzīta. Ja šāds balsu vairākums nebūs, tad nav pamata to virzīt,” saka Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Bērziņš.

Paša Bērziņa Nacionālajā apvienībā par tautas vēlētu prezidentu pašlaik esot dažādi viedokļi. Tas pats attiecas uz pašlaik Saeimā ietekmīgāko politisko frakciju – Zaļo un zemnieku savienību. Tās vadītājs Augusts Brigmanis prognozē, ka nekādu izmaiņu attiecībā uz prezidenta ievēlēšanas kārtību nebūs, it sevišķi ņemot vērā, ka līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām atlacis tikai gads. Kategoriski pret tautas vēlēto prezidentu ir ”Vienotība”, kas aicina tā vietā noteikt, ka prezidentu ievēl atklātā balsojumā. Lielāks atbalsts idejai ir opozīcijā, ieskaitot nozīmīgāko Saeimas opozīcijas spēlētāju, partiju ”Saskaņa”. Tomēr arī šis politiskais spēks nav gatavs šajā Saeimas sasaukumā aktīvi nākt klajā ar priekšlikumiem par prezidenta ievēlēšanas kārtības maiņu.

Lai mainītu Satversmes pantus par prezidenta ievēlēšanas kārtību, nepieciešams divu trešdaļu Saeimas deputātu atbalsts. Kā norāda eksperti, nebūtu prāta darbs no parlamenta deputātiem gaidīt, ka viņi labprātīgi ierobežos paši savas pilnvaras. Tā vietā, ja sabiedrībā patiešām ir vēlme pēc tautas vēlēta prezidenta, reālāks veids kā to panākt, būtu referenduma rosināšana par šo jautājumu.

Pašlaik ideju par tautas vēlētu prezidentu atbalsta 79% iedzīvotāju, liecina pētījumu centra SKDS pēdējā aptauja. Idejas popularitāte ir iemesls, kāpēc priekšlikumi par tautas vēlētu prezidentu nonākuši Saeimas darba kārtībā vairākkārt. Kopumā pēc Latvijas faktiskās neatkarības atjaunošanas, Saeima jau astoņas reizes vērtējusi ieceres par tautas vēlētu prezidentu. 1997. gadā ar šādu ideju nāca klajā Zīgerista partija, vēlāk līdzīgus priekšlikumus veselas trīs reizes iesniegusi “Saskaņa”, pēc tam divas reizes arī Nacionālā apvienība, un pa reizei Latvijas Reģionu apvienība un partija “No sirds Latvijai”. Katru reizi priekšlikumi noraidīti jau saknē, līdz ar to prezidentu joprojām ieceļ parlaments.

TOP komentāri

  • Valdis
    +1 +1 0

    Valdis

    Pat šis met tautu un baidās uzņemties atbildību. Cik noprotu drīz te Latvijā Augstākā Kasta paliks vien. Jaunie aizbrauks, bet vecie nomirs. Varēs sev lielās algas pelnīt paši, ja tikai pratīs. Un Latvijas gadi ir skaitīti. Diemžēl. Ak, Dievs, godīgi sakot kādreiz pieļāvu un baidījos, ka nāks (ar karu) svešas varas un Latviju okupēs. Bet tagad saprotu, ka Latviju iznīcinās mūsu pašu valdošā šķira. Liekulīgi, konsekventi un neatgriežami. Vai tad viņi paši to nesaprot, savā alkatīgajā shēmošanā un grābšanā. Protams, saprot, bet sava kabata un villa siltajās zemēs diktē savu. Nožēlojami !!!

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl