Politologs: Nesaprotot iedzīvotāju zemās aktivitātes iemeslus, ir risks līdzīgu situāciju piedzīvot arī Saeimas vēlēšanās

44 komentāri
Politologs: Nesaprotot iedzīvotāju zemās aktivitātes iemeslus, ir risks līdzīgu situāciju piedzīvot arī Saeimas vēlēšanās
IEVA ČĪKA, LETA

Nesaprotot iedzīvotāju zemās aktivitātes iemeslus pašvaldību vēlēšanās, ir risks līdzīgu situāciju piedzīvot arī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās, tādu nostāju aģentūrai LETA pauda Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Jānis Ikstens.

Viņš pavēstīja, ka sagaidījis zemāku dalību nekā 2017. gada pašvaldību vēlēšanās, bet, ka kritums būs tik krass, bija pārsteidzoši. Ikstens akcentēja, ka tas ir būtisks jautājums, par ko būtu jādomā ne tikai atsevišķiem politologiem vai sociologiem. Viņa ieskatā, tas ir nopietns jautājums politiskajai elitei, vai viņi saredz to kā problēmu, un, ja saredz, tad – ko viņi ir gatavi darīt.

“Pavaimanāt mēs visi protam un nav grūti vienam vai otram politologam palūgt pilnīgi no pirkst izzīst iedzīvotāju zemās līdzdalības iemeslus. Tur daudz gudrības nevajag. Šis ir tas gadījums, kad nepieciešama datos un pierādījumos balstīta rīcība un šeit ar politologu intervēšanu būs stipri par maz,” akcentēja LU Sociālo zinātņu fakultātes dekāns.

Ikstens kā piemēru minēja līdzdalības kritumu Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, kur to diezgan ticami varēja saistīt ar to, ka uz vēlēšanu iecirkņiem neaizgāja partijas “Saskaņa” vēlētāji. Viņš norādīja – ja aplūko līdzdalības rādītājus tajos vēlēšanu iecirkņos Rīgā, kur “Saskaņa” tradicionāli bijusi populāra, tādu pieņēmumu varēja izteikt.

“Šobrīd mēs redzam, ka pagājušā gada rezultāti Rīgas domes vēlēšanās atklājas nedaudz citādākā gaismā, tāpēc ir jautājums, ko tas nozīmē, no kurienes nāk un ko mēs kā sabiedrība kopumā varam darīt šajā sakarā. Protams, pirmais jautājums ir, vai mēs to vispār uztveram kā problēmu,” teica politologs.

Tāpat LU Sociālo zinātņu fakultātes dekāns norādīja, ka “mēs muldam riņķī un apkārt, cenšoties izzīst no pirksta kaut kādas hipotēzes, kāpēc lietas notiek tā, kā tās notiek”. Ikstens uzsvēra, ka tā nav zinātniska pieeja un datos, pierādījumos balstīta politika, bet tukša muldēšana.

“Šī tukšā muldēšana par politiku ir jāizbeidz. Jāizbeidz ir arī pilnīgi slimīgā vēršanās pret sociālajām zinātnēm un to verbālā vajāšana. Jāsaprot, ka sociālās zinātnes ir vienīgās, kas var dot atbildes uz mūsu politiskās sistēmas funkcionēšanas pamatjautājumiem. Tas ir tieši tik vienkārši un tieši tik izšķiroši,” akcentēja politologs.

Jau rakstīts, ka kopumā pašvaldību vēlēšanās Latvijā ir piedalījušies vien 34% balsstiesīgo.

44 komentāri