Politiskā krīze Rīgas domē: NA izvirza nosacījumus, bet Burovs uzskata prasības par neizpildāmām

Pievienot komentāru

Rīgas domes opozīciju pārstāvošā Nacionālā apvienība (NA) izvirzījusi grūti izpildāmus nosacījumus iespējamiem koalīcijas partneriem, kuri vēlētos “nacionāļu” balsis savam Rīgas mēra amata kandidātam. Tas vēl vairāk apgrūtina iespējas Rīgas domē pie varas nokļūt tā dēvētajai latviskajai opozīcijai, tāpēc par reālāko Rīgas mēra amata kandidātu joprojām uzskatāms partiju “Gods kalpot Rīgai” un “Saskaņa” virzītais Oļegs Burovs.

Nacionālās apvienības pārstāvji joprojām par labāko Rīgas domes politiskās krīzes risinājumu uzskata pašvaldības ārkārtas vēlēšanas. Bet, ja tas nav iespējams, tad būtu jāveido jauna koalīcija bez ”Saskaņas”, kā arī bez četriem deputātiem, kuri no ”Saskaņas” izslēgti un izveidojuši jaunu frakciju. Sadarboties ”nacionāļi” gatavi arī ar partiju ”Gods kalpot Rīgai”, kas līdz šim Rīgā bijusi pie varas.

”Mēs izvirzām šādus nosacījumus – pāreja uz izglītību valsts valodā pirmsskolas izglītības iestādēs. Otrais – atteikšanās no sadarbības ar ”Saskaņu”. Trešais – atjaunot revīzijas komisiju RD. Un ceturtais – būt atvērtiem sarunām par padomju varas slavināšanas objektu demontāžu Rīgā,” saka VL-TB/LNNK Rīgas nodaļas vadītājs Edvards Ratnieks.

”Nacionāļu” prasības ”Gods kalpot Rīgai” mēra amata kandidāts Oļegs Burovs uzskata par tādām, ko pat nav vērts komentēt. Viņš uzsver, ka koalīciju vēlas veidot tieši ar ”Saskaņu” un no šā plāna neatteiksies. Tāpat Burovs neatbalsta arī diskusiju sākšanu par padomju memoriālu demontāžu.

”Tā ir politiska retorika, un es negribu iesaistīties politiskā retorikā. Mani interesē nevis stāsts par to – būs vai nebūs piemineklis, a par bedrēm, tiltiem stāsts, par to ir stāsts,” teic Burovs.

Rīgas dome ir politiski sadrumstalota. Ņemot vērā partiju savstarpējās ”sarkanās līnijas” ”Latvijas Attīstībai” mēra amata kandidātam Viesturam Zepam kļūt par pašvaldības vadītāju būtu ļoti grūti, jo pašlaik viņš var rēķināties tikai ar savas frakcijas balsīm. Pagaidām vairākumu sev nav nodrošinājis arī Burovs, kurš joprojām uzskatāms par reālāko kandidātu, jo bauda arī “Saskaņas” atbalstu. ”Mūsu partneris ir ”Saskaņas” partija,” viņš apliecina.

Ja pašvaldība nevarēs vienoties par nākamo Rīgas mēru līdz 20. augustam, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) varēs Saeimā rosināt Rīgas domes atlaišanu. Nozares ministrs Juris Pūce (AP) gan uzskata, ka likums ļautu atlaist pašvaldību tikai pēc paskaidrojumu pieprasīšanas un saņemšanas, kas var aizņemt zināmu laiku: ”Parastais saskaņošanas process valdībā, parastais ministrijā, iesniedzam tad valdībā un pēc tam Saeimā. (LNT: Cik ilgu laiku šāds process var aizņemt?) Es teiktu, ka apmēram mēnesi.”

Rīgas domes sēde, lai ievēlētu nākamo pašvaldības vadītāju, visticamāk, notiks 19. augustā.