Politiķi pašvaldību vēlēšanu zemo aktivitāti pamato ar Covid-19 pandēmiju un kopējo vienaldzību

2 komentāri

Šīs pašvaldību vēlēšanas pārzīmējušas teju visu pašvaldību robežas un ņemot vērā lielās pārmaiņas, tik lielu cilvēku neieinteresētību vēlēt nebija gaidījuši ne politiķi, ne politikas eksperti, stāsta TV3 Ziņas.

Lielo pilsētu vadītāji sliktajiem aktivitātes rādītājiem redz vairākus un arī ļoti dažādus iemeslus.

”Tā ir vēlētāju attieksme un noteikti saistīta ar politiskajiem procesiem valstī,” savu viedokli pauž Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs.

”Pirmais ir pandēmija, otrais, protams, arī reforma, kur daudziem netika kārtīgi izskaidrots, kas un kā notiek, un trešais – kopējais nogurums no politikas,” pārliecināts ir Valmieras pilsētas mērs Jānis Baiks.

Arī politikas eksperti spriež, ka zemo aktivitāti, visdrīzāk, ietekmējuši vairāki faktori.

”Šoreiz izskatās, ka tas galvenais uzstādījums bijis – gribam, lai vairāk vai mazāk viss paliek pa vecam, un ar šādu uzstādījumu atnāk uz vēlēšanām tie, kuri redz jēgu nobalsot, kamēr tie, kuri gribētu pārmaiņas – nespēj saorientēties dažādajos piedāvājumos, varbūt noslinko Covid-19 dēļ, neredz kampaņas. Visdažādākie iemesli ir iespējami,” skaidro domnīcas “Providus” pētniece Iveta Kažoka.

Lasi vēl – Kažoka: šajās pašvaldību vēlēšanās galvenais uzstādījums – ”gribam, lai viss paliek pa vecam!”

No balsošanas, iespējams, atturējis arī apstāklis, ka šogad nestartēja daudzas vietējās vēlētāju apvienības, tādēļ cilvēkiem šķitis, ka viņiem pazīstamie darboņi vairs vēlēšanās nepiedalās. Tāpat Covid-19 apstākļos bija ierobežotas kandidātu tikšanās ar vēlētājiem, kā arī zināmu iespaidu varētu būt atstājusi neapmierinātība ar reformu pēc būtības.

”Varētu būt arī tāda spilgta piedāvājuma trūkums, jo tur, kur kampaņas bija gana spilgtas, tur mēs redzam mazu aktivitāti, bet kāda politiskā spēka pārliecinošu uzvaru, piemēram, ja mēs runājam par Jūrmalu, kur bija liela kampaņa, par Daugavpili, kur ”Saskaņa” izveda jaudīgu kampaņu,” skaidro RSU Politikas zinātnes katedras lektore Lelde Metla-Rozentāle.

Lai šāda situācija turpmāk neatkārtotos, eksperte pauda, ka pašiem politiķiem ir pienākums skaidrot vēlētājiem viņu balss nozīmīgumu. Tāpat situāciju varētu uzlabot jau skolas vecumā sākot jauniešiem skaidrot, cik svarīgi ir piedalīties vēlēšanās.

Lasi arī – Politoloģe: Novadu reformas ietekmē daļa iedzīvotāju sajutās atsvešināti no varas un tāpēc vēlēšanās nepiedalījās

2 komentāri