ZZS Saeimā centīsies iestumt Latvijas godalgotākais bobsleja stūmējs Dreiškens

1 komentārs

13. Saeimas priekšvēlēšanu TV3 Ziņu rubrikā kārta saraksta pēdējam numuram pienākusi no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sarakstam – Vidzemes listē tas ir bobslejists Daumants Dreiškens.

Viņš neslēpj, ka politikā ir pilnīgs iesācējs, tomēr sola lauzt stereotipu par deputāta krēslā snauduļojošu sportistu.

Partijas savas vēlēšanu listes mēdz izdaiļot arī ar cilvēkiem, kuru popularitātei ar politiku nav liela sakara – mākslinieki, mūziķi un arī sportisti. Viens no viņiem ir Daumants Dreiškens – bobslejists, olimpiskais medaļnieks un tagad arī noslēdzošais uzvārds ZZS Vidzemes sarakstā.

Karjeras laikā sportists piedalījies četrās Olimpiskajās spēlēs. Visveiksmīgākā Dreiškenam bija 2014. gada olimpiāde Sočos, kurā kopā ar partneriem izcīnīja sudrabu četrinieku ekipāžās un ceturto vietu divniekos. Turklāt pēc dopinga skandāla tika anulēti Krievijas bobslejistu rezultāti, tādēļ latviešiem pienākas Soču zelts un bronza. Pārsūdzību dēļ viņi gan šīs medaļas vēl nav saņēmuši. Vairākkārt godalgas Dreiškens izcīnījis arī Eiropas un pasaules čempionātos, savukārt šoziem Phjončhanas Olimpiskajās spēlēs viņš bija Latvijas delegācijas karognesējs. Uzreiz pēc tām bobsleja stūmējs paziņoja par sportista karjeras beigšanu. Tādēļ arī tagad grib meklēt jaunus izaicinājumus politikā.

“Ir dažādi gadījumi, protams. Ja cilvēki mani atpazīst kā sportistu, kas ir kaut ko izdarījis Latvijas labā, es esmu gatavs arī citā jomā kaut ko paliekošu Latvijas labā,” uzskata ZZS deputāta amata kandidāts.

Kaut arī Vidzemes apgabala sarakstā iekļauts kā pēdējais, Dreiškens uzstāj, ka viņa nodomi iet politikā ir nopietni – uzvārds neesot paredzēts tikai saraksta izskaistināšanai. “Mani uzrunājot, tāda doma arī bija, kad premjers kā lokomotīve iet mūsu reģionā pa priekšu un es kā stūmējs no beigām arī šo sarakstu noslēdzu.”

Šis Dreiškenam nav pirmais starts politikā – viņš pirms desmit gadiem jau startējis pašvaldību vēlēšanās uz Gulbenes novada domi no zaļzemnieku saraksta, toreiz gan neveiksmīgi. Viņš neslēpj, ka ir politikā nepieredzējis un Saeimā visupirms plāno mācīties no pieredzējušiem kolēģiem.

“Protams, tas nav vienas dienas jautājums, bet, ja tu esi gatavs iedziļināties, ja tu esi gatavs testēt, tas ir tikai mācīšanās jautājums. Jo, es domāju, mums partijā ir ļoti labi un atsaucīgi kolēģi, kas jau ir ievirzīti konkrētā jomā. Un es esmu gatavs mācīties. No darba es nebaidos, tā ir cita sfēra, bet tās darbaspējas paliek,” piebilst Dreiškens.

Negatīvo stereotipu par sportistiem, kuri, nonākuši Saeimā, tikai seko partijas līderu pavēlēm, paši parlamenta darbā aktīvi neiesaistoties, Dreiškens noraida. Esot arī labie piemēri. “Man kā tāds piemērs un iedvesmotājs ir bijis mūsu aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, kas sevi pierādījis ne tikai kā lielisku un spēcīgu vīru, bet, kā jau es iepriekš minēju, ar savu rūdījumu un pārliecību ir izcīnījis tādu vietu sabiedrībā, ko nav viegli izdarīt politiķim, ka viņu respektē un ciena.”

Kādreizējam bobslejistam ir skaidrs arī, ko pats grib izdarīt, ja nonāks Saeimā. Tas būšot darbs pie jauniešu veselības uzlabošanas. “Sporta nodarbības vairs netiek tik augstu vērtētās kā pirms gadiem 20 bija. Tagad ir dažādi citādi vilinājumi, vēlmes jauniešu vidū. To datoru un to telefonu viņš jebkurā gadījumā paņems rokā. Un tas ir normāli, tehnoloģijām jāiet līdzi. Bet mūsu uzdevums tajā vecumā, kad tas cilvēks veidojas, ir ieradināt, ka tā sportiskā aktivitāte ir nepieciešama, ir dienas sastāvdaļa.”

Zaļzemnieku programma gan ir ļoti nekonkrēta – tā sola īstenot, koncentrēt, turpināt, attīstīt dažnedažādas vēlētājiem tīkamas lietas. Bet, pretstatā citu partiju piedāvājumiem, nevienam no šiem solījumiem nav nosaukti ne izpildes termiņi, ne izmērāmi rezultāti. Neviena no 4000 programmas zīmju nav skaitlis. Dreiškens gan tajā neko sliktu nesaskata. Programma esot vērsta uz labklājības veicināšanu, un zaļzemnieku ministri jau esot pierādījuši, ka to prot.

“Cilvēki, kas nav pa gaisu, bet turas pie zemes un ar tādu valstisku domāšanu. Kā mūsdienās saka – populistiski paziņojumi un saukļi dzīvē reti nostrādā. Bet ZZS ir pierādījuši, ka, ja ne strauji, tad pamatīgi tās lietas notiek,” akcentē Dreiškens.

Ar ko gribētu veidot koalīciju pēc vēlēšanām, Dreiškens nemāk pateikt. Kā politikas jaunpienācējs viņš par to ļaušot spriest pieredzējušākiem kolēģiem. “Saprotiet, es esmu pilnīgs iesācējs šajā jomā, lielajā politikā. Bet partijas nostādne, varu apgalvot, ka ar “Saskaņu” koalīcijā neies. Viennozīmīgi. Par pārējām – grūti spriest.”

Pieredzes trūkums arī nozīmē, ka Dreiškens uz konkrētiem jautājumiem atbild nekonkrēti. Piemēram, vai Latvijai vajadzētu uzlabot attiecības ar Krieviju? “Es varu spriest kā cilvēks no malas, bet ir problēma un ir risinājums, bet tur pa vidu ir daudzi līkumi un laipas, kuras būtu jāzina, lai to rezultātu objektīvi novērtētu. Es tagad nevaru tā paziņot – jā vai nē objektīvi.”

Saskaņā ar jaunākajām socioloģiskajām aptaujām zaļzemnieki ir otrs populārākais politiskais spēks. Savu balsi par to varētu nodot no 9,4%-10,7% vēlētāju.