ZZS deputāti aicina Golubevu skaidrot ilgstošu kavēšanos izbūvēt Latvijas-Baltkrievijas robežu

0 Komentāru
ZZS deputāti aicina Golubevu skaidrot ilgstošu kavēšanos izbūvēt Latvijas-Baltkrievijas robežu
DMITRIJS SUĻŽICS, F64

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputāti iesnieguši pieprasījumu iekšlietu ministrei Marijai Golubevai (AP), aicinot skaidrot ilgstošu kavēšanos izbūvēt Latvijas-Baltkrievijas robežu, lai novērstu nopietnus apdraudējumus valsts drošībai, aģentūru LETA informēja Dace Kārkliņa.

ZZS deputāti norāda, ka pēdējā laikā pastiprinātu sabiedrības uzmanību ir piesaistījusi situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas. Tās izbūvēšana ir ilgstoši kavējusies, lai gan spēkā ir 2018.gada iepirkuma rezultāti un līgums par robežas iekārtošanu. Saeimas deputāti vēlas noskaidrot, kā tiks izpildīts politiskais lēmums par Latvijas-Baltkrievijas robežas izbūvi, tādējādi nodrošinot valsts aizsardzību pret nelegālu imigrāciju.

ZZS deputāti aicina iekšlietu ministri skaidrot Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas joslas izbūvei piešķirtā finansējuma izlietojumu un to, kā tiks izpildīts Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) “politiskās dabas lēmums – nauda ir piešķirta, žogs ir jāizbūvē”.

Tāpat deputāti vēlas noskaidrot, vai Iekšlietu ministrijā (IeM) darbojas robežas izbūves uzraudzības komiteja un kādi ir tās darbības rezultāti.

Iekšlietu ministrei deputātiem būs jāskaidro arī iemesli, kas ir traucējuši un uz kāda likumīga pamata IeM ir apturējusi Latvijas-Baltkrievijas robežas izbūvi.

Vienlaikus deputāti aicina ministri sniegt savu vērtējumu par situāciju un Latvijas-Baltkrievijas robežas un vai kā tā ietekmē valsts drošības situāciju.

Kā ziņots, pēc saasinātās situācijas izveidošanās uz robežas ar Baltkrieviju ir stājušies spēkā valdības virzītās izmaiņas četros likumos, lai straujāk izbūvētu Latvijas-Baltkrievijas robežas infrastruktūru.

Jau vēstīts, ka valdība, ņemot vērā konstatēto Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu un tā straujo pieaugumu, iepriekš nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju no 11.augusta līdz 10.novembrim Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī.

Valdības koalīcijas pārstāvji norādījuši, ka Baltkrievijā pie varas esošā Aleksandra Lukašenko režīma centieni Latvijā, Lietuvā un Polijā iespiest trešo valstu iedzīvotājus vērtējami kā hibrīdkara jeb hibrīdapdraudējuma izpausmes.
0 Komentāru