Zīle atšifrē eirožargonu: Katrs nāk ar savu ciparu un skatās, kā varētu dabūt atpakaļ vairāk Atbalsta ECR grupa Eiropas Parlamentā

2 komentāri

Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers nesen paziņoja, ka Eiropas Savienību (ES) nākotnē sagaida lielāks daudzgadu budžets mazākai, bet – ambiciozākai Savienībai. Tomēr daudziem tā arī palika neskaidrs, kas patiesībā domāts ar šo frāzi.

Ekonomists un Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle norāda, ka Latvijas gadījumā oficiālais tulkojums šim daudzgadu budžetam ir – daudzgadu finanšu shēma.

“Manuprāt, īstenībā jau tur ir daļa no shēmas. Jo pati sāls ir tāda, lai neviens nepārmaksā, iemaksājot budžetā, un neviens nesaņem vairāk, lai kādam liktos, ka viņam būtu jāsaņem. Un ap to arī visa šī cīņa,” uzskata Eiroparlamenta deputāts.

Ja ar vārdiem ”lielāks budžets” saprotams, ka būs vairāk naudas, bet mazāka Eiropas Savienība skaidrojama ar Lielbritānijas izstāšanos no tās, tad īpaši mīklains paliek vārdu savienojums ”ambiciozāka ES”. Iespējams, ka Junkers domā, ka Eiropai pēc ”Brexit” būs jāsaspiežas ciešāk, jāveido kodolus.

“Patiesībā, runa ir par ļoti mazu naudu. Viņa skan vairāk kā triljons eiro septiņos gados. Tā liekas milzīga nauda, taču ekonomistu valodā tas ir apmēram 1% no iekšzemes kopprodukta. ASV šis federālais budžets ir vienmēr 20%,” uzsver ekonomists Roberts Zīle.

Viņš arī uzskaita, ka ES budžeta izmaksu ailītēs ir parādījušās daudzas jaunas pozīcijas. Protams, saglabāta Latvijai jau zināmā lauksaimniecības vai kohēzijas politika. Tomēr ir arī tādas lietas kā izdevumi aizsardzībai vai migrantu plūsmas apturēšanai robežvalstīs.

”Tas skan jauki, un daži faktori tur ir labi un pareizi, taču tur ir arī lietas, kas lielā mērā ļaus, tā saucamajām, donorvalstīm, respektīvi – tām, kurām ir jāiemaksā ļoti daudz, dabūt naudu atpakaļ,” turpina Zīle.

Un arī no pētniecībai atvēlētā budžeta pīrāga gabala Latvija var netikt pat pie drupačām. ”Skaidrs, ka pētniecības centri, patīk mums vai nepatīk, diemžēl nav Latvijā. Un, ja arī mūsu zinātniekiem, lai viņiem veicas un izdodas piesaistīties kopā ar partneriem un saņemt labus zinātnpētniecības ietvaru programmu līdzekļus, tomēr lauvas tiesa aizies uz pētniecības centriem Rietumeiropā.”

Eiroparlamenta deputāts uzskata, ka šīs atmaksas saglabās šajā gadījumā, lai nomierinātu attiecīgi tās valstis, kas maksā vairāk budžetā. ”Katrs nāk ar savu ciparu un skatās, kā varētu dabūt vairāk, un tad pielāgo kritērijus tā, lai to ciparu varētu dabūt lielāku.”