“Zaļās prasības” datoriem sadārdzina valsts iepirkumus

2 komentāri

Bez datoriem vairs nav iedomājams nevienas organizācijas darbs, un arī valsts iestādes tos, protams, iepērk lielā daudzumā.

Kā jau tas mēdz gadīties ar valsts iepirkumiem – viedokļi atšķiras par to, kā pareizāk nodokļu maksātāju naudu tērēt. Daļa uzņēmēju uzskata, ka datoru iepirkumos dažbrīd parādās pilnīgi liekas prasības, kuru rezultātā valsts tēriņi nepamatoti pieaug par miljoniem.

Valsts īstenotā datoru iepirkumu sistēma ir ļoti niansēta un sarežģīta, un pret to pamatīgi iebildumi ir atsevišķiem komersantiem. Ne uz visiem iepirkumiem, bet lielā daļā, pretendentiem jāpiedāvā tikai tādi datori, kuriem ir tā sauktie “zaļie sertifikāti”. Jāpiemin, ka valsts jau pēc definīcijas visiem iepirkumiem ir noteikusi “zaļās prasības”, taču Elektronisks produktu vides novērtēšanas rīka (EPEAT) sertifikāts paģēr vēl striktākas zaļās normas.

Valsts reģionālās attīstības aģentūras Elektronisko iepirkumu departamenta direktors Oļegs Fiļipovičs norāda: “Tur ir dažādas prasības, sākot ar izejvielām, no kādām dators ražots. Ka tās nav kaitīgas. Prasības par datortehnikas savākšanu un utilizāciju, atsevišķs bloks par iepakojumu, ka tur noteiktos apjomos izmantoti iepriekš pārstrādāti materiāli. Atsevišķs bloks par garantijas servisu, energoefektivitāti.”

Uzņēmums “Capital”, kas datorus komplektē Latvijā, ceļ trauksmi, ka EPEAT “zaļais sertifikāts” ierobežo konkurenci. Pie valsts un pašvaldību iepirkumiem tiek tikai neliela daļa komersantu, un patiesībā izmaksas sadārdzinās. “Capital” ieskatā, atsevišķi datoru ražotāji ir lobējuši  “dažādu konkurences šķēršļu” radīšanu, un viens no tādiem ir tā sauktais “zaļais” EPEAT sertifikāts. Ieguvēji esot pārpircēji, nevis firmas, kas datorus komplektē Latvijā.

“Ne Latvijā, ne Baltijā, neviens neražo šādus datorus, kas atbilst EPEAT sertifikātam. Tuvākais ražotājs ir Spānijā, pārējie visi – ASV un Japānā. Kopumā šādi ražotāji ir seši. Tikai seši,” norāda A/S “Capital” valdes loceklis Ivars Šulcs.

Uzņēmums veicis savus aprēķinus, cik valsts pērn pārmaksājusi zaļo sertifikātu dēļ.

Šulcs atklāj: “Mēs izskaitījām, ka elektronisko iepirkumu sistēmā pagājušā gada laikā ir pārdoti 4500 datori par vidējo cenu 720 eiro. Tātad, šī pārmaksa ir 1,3 miljoni eiro, tikai uz stacionārajiem datoriem, kas ir EPEAT sertificēti.”

Uz jautājumu, vai šie aprēķini ir pareizi, Valsts reģionālās attīstības aģentūrā atbildēja sekojoši: “Protams, es piekrītu, ka ir cenu starpība, bet nevaru apgalvot, ka tā ir tik krasi atšķirīga. Tas, droši vien, skaidrojams ar konkrētajām specifikācijām.”

VRAA uzsver, ka nav zaļā sertifikāta idejas radītāji, iniciatīva nākusi no jomas profesionāļiem. “Specifikācija tika saskaņota IKT forumā, visu ministriju pārstāvji, pašvaldību savienība sniedza komentārus, tad viņa tāda ir tapusi,” skaidro Fiļipovičs.

Savukārt Šulcs pauž: “Manuprāt, tas viennozīmīgi ir dēļ tā, lai izslēgtu vietējā ražojuma datorus, lai iegādātos “brendu” datorus, kas vidēji maksā 40% dārgāk, nekā vietējā ražojuma datori.”

“Capital” vērsušies Konkurences padomē un Iepirkumu uzraudzības birojā. Biroja vadītāja Dace Gaile TV3 Ziņām videokameras priekšā nevēlējas sniegt komentāru, uzsverot, ka lieta esot ļoti sensitīva. Ņemot vērā tēmas sarežģītību, ja būs nepieciešams, birojs piesaistīs jomas ekspertus, un, iespējams, ka izskatīšana varētu aizņemt vairākus mēnešus.

Jāpiemin, ka valdība šonedēļ pieņēma lēmumu, ka turpmāk ministrijām būs jāorganizē vienoti datortehnikas iepirkumi, vienā iepirkumā iegādājoties ne mazāk kā 50 datorus. Turklāt valsts iestādēm ierasta prakse ir veikt iepirkumu reizi četros gados, un tas nozīmē, ka pārmaksa par “zaļo sertifikātu” varētu būt mērojama daudzos miljonos.

2 komentāri