VDD: Krievijas specdienesti aktīvi turpina darboties pret Latviju

12 komentāri

Pret Latviju pērnajā gadā aktīvi turpinājuši strādāt visi Krievijas specdienesti, tā norādīts Valsts drošības dienesta (VDD) pagājušā gada publiskajā pārskatā.

Krievijas specdienestu interešu loks bijis diezgan plašs, iekļaujot gan NATO partnervalstu klātbūtni Latvijā, gan citus ar Latvijas ārpolitiku saistītus jautājumus. Ziņojumā arī atzīts, ka Krievijas specdienesti, neskatoties uz informācijas tehnoloģiju attīstību un kiberizlūkošanas iespējām, joprojām par nozīmīgu uzskata tieši darbu ar aģentūru.

VDD darbības pārskatā akcentēts risks, ka pret Latviju naidīgie Krievijas specdienesti sev par spiegiem un ziņotājiem arvien izteiktāk cenšas savervēt Latvijas vienkāršos iedzīvotājus, kuri periodiski ceļo uz Krieviju vai NVS valstīm. Netiekot vairs piešķirta uzmanība personas ieņemamajam amatam vai profesionālajai nodarbei, cik iespējai nodibināt kontaktu.

Krievijas specdienesti īpaši noskata ļaudis no tiem Latvijas novadiem, kuros pastāvīgi uzturas NATO partnervalstu militārais kontingents vai bijuši iesaistīti stratēģiski nozīmīgu objektu būvniecībā, sakaru, loģistikas un apgādes pakalpojumos.

“Latvijas valstspiederīgajiem, dodoties uz Krieviju, ir jārēķinās gan ar vervēšanas risku, ja persona nonākusi Krievijas specdienestu interešu lokā kā potenciāls informācijas avots, gan ar risku tikt nepatiesi apsūdzētam spiegošanā vai citās naidīgās darbībās pret Krieviju, ja šāds gadījums Krievijai būs nepieciešams informatīvās vai citu ietekmes pasākumu realizēšanai,” norāda VDD.

Riska grupā, kur šantāža kā veids piespiest Latvijas valstspiederīgos sadarboties ar Krievijas specdienestiem, ir arī Latvijas-Krievijas pierobežā dzīvojošie, kuri nodarbojas ar alkohola, cigarešu vai degvielas kontrabandu.

Māris Andžāns
Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks, RSU docents

Viņus noķer Krievijas pusē un saka, – par robežas nelegālu šķērsošanu vai preču nelegālu pārvešanu pienākas sods, vai nu tu stājies tiesas priekšā un pienākas, iespējams, cietumsods, vai arī tu sadarbojies ar Krievijas drošības dienestiem un pienes informāciju. Šādā izvēles priekšā tiek nostādīti cilvēki.

Lai arī Krievijas specdienestu aktivitātes Latvijā tiek raksturotas kā ļoti agresīvas, tomēr pērn Latvijā sākts tikai viens kriminālprocess par spiegošanu, kamēr Igaunija pieķērusi 15 krievu spiegus. Saeimas Nacionālās drošības komisijas un arī Aizsardzības komisijas vadītājiem tas nešķiet, kā iemesls kritizēt Latvijas drošības iestādi.

Māris Kučinskis
Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs, ZZS

Tas vienmēr ir pievērsis uzmanību, kāpēc Igaunijā tik salīdzinoši bieži kādi tiek pieķerti, bet Latvijā nav, taču ne jau vienmēr svarīgs ir skaļš skandāls. Daudz svarīgāk ir zināt, kurš kādu informāciju nodod un kuri cilvēki ir jāuzrauga.

Savukārt Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Juris Rancāns (JKP) norāda: “Es pieļauju, ka viņu redzeslokā ir krietni vairāk šo personu un šis darbs notiek krietni aktīvāk, bet varbūt šajā brīdī viņi izvērtē, cik drīkstētu teikt, lai netraucētu tiem mērķiem arī turpmāk.”

Foto: ULDIS ĀBOLIŅŠ, LNT ZIŅAS

Šis ir pirmais VDD ziņojuma, kurā pievērsta uzmanība arī Ķīnas aktivitātēm Latvijā, sevišķi aicinot valsts un pašvaldību iestādes savos iepirkumu konkursos izvairīties no Ķīnas uzņēmumu ražotās tehnikas.

“Tā kā Ķīnā tehnoloģiju uzņēmumiem ir pienākums sniegt atbalstu specdienestiem, ir augsti riski saistībā ar Ķīnas uzņēmumu ražotas tehnikas lietošanu, kas rada iespējas pārtvert GSM signālus, pieslēgties publiskiem un privātiem bezvadu tīkliem, kā arī piekļūt visa veida datu nesēju informācijai,” norādīts ziņojumā,

Savukārt kontekstā ar terorismu – lai arī draudu līmenis Latvijā ir zems, taču VDD uzmanības lokā atrodas vairāki Latvijas valstspiederīgie, kuru pieņemtā islāma ideoloģija un izrādītā interese par radikālo islāma interpretāciju norāda uz radikalizācijas riskiem.

“Vairumā gadījumu to ir veicinājuši radikālā islāma sludinātāju un teroristisko grupējumu izplatītie propagandas materiāli, kā arī studijas valstīs, kurās ir pieņemta radikāla islāma interpretācija. Līdz šim konstatētās tendences liecina, ka arī ieslodzījuma vietās esošie konvertīti un konvertīti ar garīgās veselības traucējumiem ir pakļauti paaugstinātam radikalizācijas riskam,” norāda VDD.

Māris Andžāns
Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks, RSU docents

Drošības dienests atzīmē, ka ir vairāki Latvijas iedzīvotāji, kas uzturas Sīrijā un Irākā, tas attiecīgi var būt risks nākotnei. Nekad nevar zināt, kad tā sauktajam vientuļajam vilkam vai indokrinētam cilvēkam ienāk galvā nelāgas lietas.

VDD aktīvi kontrolējot arī ārvalstnieku ieceļošanu Latvijā no tām valstīm, kurās ir paaugstināta teroristisko grupējumu klātbūtne vai ir citi ar terorismu saistīti riski. Uz šādu pamatu pērn vīzas atteiktas 548 personām.

Studiju iespējas Latvijas augstākajās mācību iestādēs turpināja būt viens no galvenajiem iemesliem Latvijā ieceļot personām no valstīm ar teroristu grupējumu paaugstinātu klātbūtni. Joprojām pastāv risks, ka, uzdodoties par studentiem, Latvijā var ieceļot radikāli noskaņotas personas.

12 komentāri