Vitenbergs atkārtoti tiek apstiprināts ekonomikas ministra amatā

1 komentārs
Vitenbergs atkārtoti tiek apstiprināts ekonomikas ministra amatā
ZANE BITERE, LETA

Saeima šodien, 3. jūnijā, ekonomikas ministra amatā atkārtoti apstiprināja Saeimas deputātu, kādreizējo pārdošanas un tūrisma speciālistu Jāni Vitenbergu (NA).

Vitenbergs jau aptuveni gadu tika nostrādājis ekonomikas ministra amatā, taču maijā amatu zaudēja pēc tam, kad izlēma mainīt savu partejisko piederību no “KPV LV” uz NA, kas izraisīja koalīcijas partiju nesaskaņas.

Lasi vēl – Vitenbergs apņēmies pabeigt iesāktos darbus un veicināt mājokļu pieejamību

Balsojumā par Vitenberga iecelšanu ekonomikas ministra amatā “par” balsoja kopumā 56 deputāti, bet “pret” – 35 parlamentārieši. Uzticību Vitenbergam pauda daži pie frakcijām nepiederošie deputāti, viens “KPV LV” deputāts, “Jaunās vienotības”, NA, Jaunās konservatīvās partijas un “Attīstībai/Par!” frakciju deputāti. Attiecīgi Zaļo un zemnieku savienība, “Saskaņa”, gandrīz visi “KPV LV” un daži pie frakcijām nepiederošie deputāti balsoja “pret”.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka valdība ir skaidri definējusi, ka jāpāriet no vecās politikas jeb lētā tranzīta vai lētā izejvielu tranzīta uz modeli, kur Latvijas ražojošie uzņēmumi, eksportētāji ir valsts nākotne, un visa uzmanība jāveltī, lai šo uzņēmējdarbības vidi attīstītu, nodrošinātu jaunas darba vietas. Premjers uzsvēra, ka, lai sasniegtu iecerēto viedo reindustrializāciju, nepieciešams Ministru kabinets pilnā sastāvā, tāpēc viņš aicināja darbam valdībā atgriezt Vitenbergu.

Saeimas deputāts Ivars Zariņš (S) pauda, ka labās lietas ekonomikā notiek par spīti valdības rīcībai. Salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, kur ir iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums, Latvijā piedzīvots IKP kritums, kas parāda Latvijas valdības “spējas”, uzsvēra deputāts.

Vienīgais panākums ir, ka valdība sākusi apgūt vai nu citu iedotu vai aizdotu naudu, taču tas tiek darīts neprasmīgi un atstās negatīvas sekas, norādīja opozīcijas politiķis. Viņš arī pauda, ka pie varas esošie turpināšot obligātā iepirkuma komponentes jeb OIK afēru. Zariņš kritizēja, ka Vitenberga parakstītie noteikumi esot paredzējuši, ka var atgūt tikai mazu daļu no OIK afērā izkrāptās naudas.

Deputāts pauda, ka daudzas OIK sistēmas stacijas ir krāpušās vairāku miljonu apmērā un ka attiecīgie noteikumi tika pieņemti, lai šie līdzekļi EM nebūtu jāatgūst. Zariņš apgalvoja, ka Kariņš Vitenbergu uz šo amatu virza, lai tiktu piesegta OIK afēra, jo pie OIK sistēmas izveidošanas pirms laba laika esot strādājis arī Kariņš.

Parlamentārietis arī norādīja, ka valsts pārvaldes līmenī nav izdarīts mājasdarbs pārkompensācijas jeb pārāk dāsna atbalsta piešķiršanas novēršanai OIK sistēmas stacijām. Vitenbergam par OIK problēmām nāksies atbildēt, lai gan, iespējams, ka Vitenbergam pietrūkstot kompetences un politiskās gribas atbilstoši rīkoties, pauda opozīcijas politiķis.

Zariņš gan arī pateicās, ka Vitenbergs drosmīgi pieteicās debatēs pirms lemšanas par viņa apstiprināšanu, un sacīja, ka sagaida, ka šādi rīkosies arī pārējie ministru amata kandidāti.

Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis pauda, ka arī atbalsta valdības izvirzīto mērķi par viedo reindustrializāciju. Politiķis vaicāja Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), pēc kuriem kritērijiem tika meklēts kandidāts ekonomikas ministra amatam šī mērķa sasniegšanai.

Opozīcijas deputāts norādīja, ka vēl vairāk ir palielinājusies Latvijas atpalicība no Lietuvas un Igaunijas, un vaicāja, vai par to kāda atbildība ir Vitenbergam, kurš iepriekš ieņēma ekonomikas ministra amatu. Dombrovskis arī norādīja, ka šodien Vitenberga uzstāšanās Saeimā laikā nekas netika pateikts par OIK, lai gan politiķis Saeimā ienāca ar solījumu par OIK sistēmas atcelšanu.

Parlamentārietis vērsa uzmanību, ka, lai gan valdība lielās ar atbalsta programmām, taču vairāki uzņēmumi saņēmuši no valsts informāciju, ka nav pietiekams finansējums, lai sniegtu atbalsta attiecībā uz apgrozāmajiem līdzekļiem aprīlī.

Savukārt opozīcijas deputāte Evija Papule debatēs norādīja, ka Kariņš šobrīd ir nomainījis gandrīz trešdaļu savu ministru, īpaši “smagajās jomās”. Viņasprāt, tādā veidā tiek atzīts, ka valdība strādājusi kļūdaini.

Arī deputāts Edgars Tavars (ZZS) vērsa uzmanību, ka saistībā ar Vitenberga iepriekšējo laiku ekonomikas ministra amatā 2021.gada pirmo ceturksni IKP Latvijā ir krities salīdzinājumā ar pieaugumu Igaunijā un Lietuvā. Tavars norādīja, ka Vitenberga darbs saistāms arī ar pāriešanu no sākotnējās pieejas par OIK likvidēšanu uz OIK nosargāšanu.

Opozīcijas deputāts pārmeta, ka ekonomikas jomā ierobežojumi tika haotiski ieviesti un daudziem uzņēmējiem tie izrādījās liktenīgi. Sekas šiem ierobežojumiem redzēsim vēl ilgstoši, norādīja politiķis.Viņš arī kritizēja valdības atbalstīto pieeju, kas faktiski nosakot patentmanksātāju likvidēšanu laikā, kad viņiem ir grūti atrast darbu.

Tavars norādīja, ka Vitenberga laikā turpinājās tranzīta iznīcināšana “līdz galam”. Reizē valstij netiek piedāvāta kāda alternatīva, jo ir tikai skaisti vārdi par viedo reindustralizāciju, uzsvēra deputāts, pamatojot, kāpēc viņš un Zaļo un zemnieku savienība nevarēs atbalstīt Vitenberga apstiprināšanu ministra amatā.

Vitenberga iepriekšējās partijas biedrs, Saeimas deputāts Ēriks Pucens (KPV LV) Vitenbergu salīdzināja ar dezertieri, kur pagriež muguru savējiem un aiziet pie pretiniekiem. Politiķis pauda, ka partiju, uz kuru aizgājis ekonomikas ministra kandidāts, tagad raksturojot liekulība, nodevība un vienošanās aiz muguras.

Pucens prognozēja, ka Vitenbergs būšot kā “bandinieks, varas kalps senā partijā, kura tevi apspēlēs”. “KPV LV” deputāts norādīja, ka 2.jūnijā pēc būtības esot kritusi Kariņa valdība, izveidojot Kariņa otro valdību. Redzēsim, vai līdzīgi kā ar filmu “Terminators” būs arī trešā Kariņa valdību, piebilda deputāts.

Tikmēr Viktors Valainis (ZZS) norādīja, ka pirms gada balsojumā par Vitenberga iecelšanu ekonomikas ministra amatā viņu atbalstīja, un viņš savu izvēli nenožēlo. “Redzu, ka Vitenbergs savas darbības laikā panāca labu atspēriena punktu industriālajiem parkiem, un ir radīts labs atspēriens mājokļa programmām. Man šie jautājumi ir ļoti svarīgi,” teica parlamentārietis.

Tomēr, viņaprāt, šodienas balsojums nav par uzticības izteikšanu Vitenbergam, bet uzticības izteikšanu “jaunajai/vecajai” valdībai. Valainis uzskata, ka tā ir izveidota pagrīdē un vienošanās panākta ļoti necaurspīdīgā veidā, kas, viņaprāt, ir lielākais pārmetums, jo simbolizē valdības darbu.

Valainis vēlētos, lai Ekonomikas ministrija (EM) stiprinātu sadarbību ar uzņēmēju organizācijām, piemēram, Ādažu uzņēmēju biedrību, Ķekavas uzņēmēju biedrību, Cēsu uzņēmēju klubu un citām. “Manuprāt, šobrīd EM nav neviena svarīgāka uzdevuma kā glābt mazo biznesu. Viss pārējais var pagaidīt, bet šobrīd jāglābj mazais bizness, un tam jābūt visas valdības prioritātei,” pauda opozīcijas deputāts, piebilstot, ka koalīcijas partneri tikai sadalīja amatus, bet aizmirsa par darbiem.

Vienlaikus “KPV LV” deputāts Kaspars Ģirģens debatēs teica, ka Vitenbergam par partijas maiņu varētu būt piesolīts starts Zemgales reģiona pirmajos numuros nākamajās vēlēšanās. Vienlaikus viņš lūdza koalīciju saskaitīt, cik deputāti Saeimā šo valdību reāli atbalstīs.

Debašu noslēgumā Kariņš teica, ka viņam “sāp sirds” par to, ka deputāti no Saeimas tribīnes var runāt slikti par mūsu valsti, paužot nepatiesas ziņas par to, ka viss ir slikti. “Viss nav slikti, un vienreiz šo sevis noliegšanu būtu jāizbeidz,” uzsvēra premjers. Viņaprāt, kaimiņvalstu ekonomikas bija izturīgākas, jo tās ir strukturālākas un ilglaicīgi izveidotas. Kariņš uzskata, ka tieši tāpēc Latvijā ir jāmaina politika un jāievieš viedā reindustrializācija, kas būs kā atslēga, lai Latvija sasniegtu vēl lielāku potenciālu nekā kaimiņvalstīs ziemeļos un dienvidos.

“Mūsu cilvēki ir pierādījuši visās jomās, ka esam ārkārtīgi spēcīgi. Kopīgiem soļiem mēs ceļam un celsim mūsu valsti saulītē,” atzīmēja Kariņš, aicinot deputātus atzīt, ka Latvija ir ļoti spējīga valsts.

Vitenbergs dzimis 1985.gadā. 2018.gadā Vitenbergs no partijas “KPV.LV” tika ievēlēts par 13.Saeimas deputātu.

Vitenbergam iepriekš bijusi pieredze privātajā sektorā. Pirms ievēlēšanas Saeimā viņš bija lielo klientu pārdošanas vadītājs uzņēmumā SIA “Lietas MD”, kas darbojas svaigu augļu un dārzeņu vairumtirdzniecības nozarē ar zīmolu “Augļu serviss”.

2005.gadā Vitenbergs ieguvis tūrisma gida izglītību Latvijas Kultūras koledžā, bet 2008.gadā Liepājas Pedagoģijas akadēmijā ieguvis bakalaura grādu tūrisma vadībā.

2019.gada janvārī Vitenbergs tika iecelts par Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītāju.

2020.gada aprīlī Vitenbergs tika iecelts ekonomikas ministra amatā, stājoties iepriekšējā ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV LV) vietā, kurš 2020.gada martā zaudēja pielaidi darbam ar valsts noslēpumu un līdz ar to arī ministra amatu.

Šī gada aprīlī Vitenbergs izstājās no “KPV LV” un kļuva par Nacionālās apvienības (NA) pārstāvi. Tas izraisīja nestabilitāti valdībā un Vitenbergam uz laiku nācās ministra amatu pamest un atjaunot deputāta mandātu. Dienā, kad atjaunoja Vitenberga deputāta mandātu, ekonomikas ministra pienākumu izpildītājs Kaspars Gerhards (NA) viņu iecēla par Ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāru.

Lasi vēl – 

Vitenbergam pāriešana uz NA maksāja ekonomikas ministra amatu, jo koalīcijā tobrīd ietilpstošā “KPV LV” uzstāja, ka partiju vienošanās paredz, ka ekonomikas ministra amats pienākas tai. Līdz ar šīm domstarpībām koalīcijā sākās plašākas cīņas par amatu pārdali.

Partiju sarunas noveda pie “KPV LV” izslēgšanu no koalīcijas un ieceres nomainīt četrus ministru Krišjāņa Kariņa (JV) valdībā.

Turpmāk koalīcijā darbosies Jaunā konservatīvā partija (JKP), “Attīstībai/Par” (AP), NA un “Jaunā vienotība” (JV). Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) trešdien preses konferencē informēja, ka koalīcijas darba turpināšana bez “KPV LV” bijusi “partneru vienošanās turpināt darbu kompaktā veidā”.

Līdz šim “KPV LV” valdībā pārstāvēja divi ministri – iekšlietu ministrs Sandris Ģirģens un labklājības ministre Ramona Petraviča. Ar izmaiņām koalīcijā, iekšlietu ministres amatā tiek virzīta Marija Golubeva (AP), bet labklājības ministra amatā – Gatis Eglītis (JKP).

Kariņš arī pavēstīja par “partiju vienošanos”, kas paredz izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai (JKP) pamest amatu. Viņas vietā tiek virzīta bijusī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārā sekretāre Anita Muižniece (JKP).

1 komentārs