Viņķele pērn jautājumu par iepērkamo vakcīnu pret Covid-19 devu apmēriem neesot atbalstījusi virzīt uz valdību

0 Komentāru
Viņķele pērn jautājumu par iepērkamo vakcīnu pret Covid-19 devu apmēriem neesot atbalstījusi virzīt uz valdību
DMITRIJS SUĻŽICS, F64

Veselības ministrijas dienesta pārbaudes kontekstā aptaujāto amatpersonu liecībās parādās, ka bijusī veselības ministre Ilze Viņķele (Par!) jautājumu par konkrētu vakcīnu apmēru iepirkšanu virzīt uz Ministru kabinetu neesot atbalstījusi, 28. maija Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē pavēstīja attiecīgās dienesta pārbaudes veicējs, Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieks Aleksejs Remesovs.

“Citu amatpersonu liecībās, kas ir tādi netieši pierādījumi, parādās, ka Viņķele jautājuma virzīšanu tādā formālā virzienā īpaši neatbalstīja. Tajā skaitā arī jautājuma par konkrētu vakcīnu iegādes apjomu virzīšanu uz Ministru kabinetu arī it kā neatbalstīja. Mums rezolūcijas veidā dokumenti, kur būtu skaidri pateikts, ka nevēlas virzīt uz Ministru kabinetu nav, bet ir amatpersonu liecības, atsaucoties uz mutvārdu sarunām, ka jautājums uz Ministru kabinetu netiek virzīts,” sacīja Remesovs.

Kā tas vairākkārt parādījies publiskajā telpā, tad pagājušajā gadā Latvija nolēma neiepirkt visu Eiropas Komisijas piedāvāto “Pfizer”/”BioNTech” devu apmēru divos iepirkumos, tā vietā izvēloties likt uzsvaru uz vakcīnām no ražotāja “AstraZeneca”, kas vēlāk Eiropas Savienībai nepiegādāja līgumā atrunāto devu apjomu.

Lasi vēl – Pērnā gada vakcīnu pret Covid-19 iepirkumu kontekstā epidemiologi mudinājuši iepirkt visu pieejamo ”Pfizer” apjomu

Pēc šiem notikumiem šā gada sākumā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) parakstīja rīkojumu par toreizējās veselības ministres Viņķeles atbrīvošanu no amata.

Finanšu ministrijas Iekšējā audita departamenta direktore Arina Andreičika, kura arī bija galvenā atbildīga par dienesta pārbaudi, sacīja, ka disciplinārlieta tika ierosināta, lai noskaidrotu, vai tika izveidota iekšējā kontroles sistēma. Konstatējot, ka iekšējās kontroles sistēma netika izveidota, arī tika noteikts, ka atbildīgā šajā gadījumā bija bijusī Veselības ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško, jo tas ietilpis viņas darba pienākumos.

Arī Remesovs apstiprināja, ka dienesta pārbaudē Mūrmanes-Umbraško gadījumā sods tika piemērots, jo nebija nodrošināta iekšējās kontroles sistēma.

Lielākais pārmetums esot bijis tieši tas, ka process netika dokumentāli nostiprināts normatīvā līmenī. Kompetences, tāpat kā mērķi, kas bija jāsasniedz bija zināmi jau no vasaras, tomēr šajā gadījumā netika virzīti nekādi normatīvie akti, lai regulētu, kā šis process tiktu organizēts, skaidroja Remesovs, piebilstot, ka visi būtiskākie lēmumi netika pieņemti, bet tika vienkārši diskutēti, un uz tā pamata tika gatavoti pieprasījumi iepirkumiem.

Tomēr arī viņš norādīja, ka šajā gadījumā atbildība būtu piemērojama ne tikai valsts sekretārei, bet arī politiskai vadībai, kam bijusi liela nozīme šajā procesā. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka nav informācijas par to, ka bijusī valsts sekretāre būtu iniciējusi izstrādāt kādu konkrētu kārtību.

Vaicāts, vai vakcinācijas procesā un iepirkumos neskaidrības radīja tieši tas, ka nebija saprotams, kura iestāde ir galvenā, Remesovs norādīja, ka tā problēma ir tajā, ka šāds gadījums nav normatīvi regulēts, proti, vakcīnu pret Covid-19 iegāde neietilpst nevienā normatīvajā aktā. Tāpat, kā piemēru viņš norādīja, ka veselības ministram ir kompetence pieteikt papildu devas, bet, skatoties regulējumā, šādas tiesības ir tikai attiecībā pret tām vakcīnām, kas jau ir vakcinācijas kalendārā.

Andreičika savukārt pauda nostāju, ka viena no galvenajām problēmām bija tieši pienākumu un atbildību sadalījumā. Šim procesam nebija tieši iezīmēta atbildība un konkrēta algoritma.

Tāpat dienesta pārbaudes veicējiem tika vaicāts vērtēt faktu, ka par vakcīnu jautājumu atbild vienlaicīgi vairākas Veselības ministrijas padotības iestādes, tomēr Remesovs nevarēja skaidri atbildēt, vai tas ir pareizi. “Respektīvi, kopumā šai sistēmai, kas pastāv, ir posmi, kas nav noregulēti, tāpēc gadījumos, kas neietilpst esošajā regulējumā, sistēma nenostrādā,” izteicās Remesovs.

Jau ziņots, ka pagājušajā gadā veiktajos vakcīnu pret Covid-19 iepirkumos, lemjot par ražotāja “Pfizer”/”BioNTech” vakcīnu iepirkšanas apjomu, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologi mudinājuši, neskatoties ar šo vakcīnu saistītajiem sarežģījumiem, iepirkt visu pieejamo devu apmēru, šodienas Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē pavēstīja SPKC direktore Iveta Gavare.

Pagājušajā komisijas sēdē Henkuzens un bijusī Veselības ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško atzina, ka nesaskata savu vainu vakcīnu pret Covid-19 iepirkumos konstatētajās nepilnībās.

Tāpat vēstīts, ka veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) ierosināja disciplinārlietu pret Henkuzenu par iespējamu amata pienākumu nepildīšanu, nolaidīgu vai nekvalitatīvu pildīšanu, ja tā dēļ nodarīts valsts interesēm būtisks kaitējums.

Disciplinārlieta tika ierosināta, jo Henkuzens 2020.gada 22.decembra Ministru kabineta sēdē sniedza neprecīzu informāciju par Latvijai pieejamo “Pfizer/Biontech” vakcīnas papilddevu skaitu. Šīs rīcības rezultātā valdība uzdeva Veselības ministrijai organizēt līdz 100 000 papildu vakcīnas devu iegādi no “Pfizer/BioNTech”, nevis 420 707 vakcīnas devu iegādi.

Pēc disciplinārlietas izskatīšanas Henkuzens tiks pazemināts Veselības inspekcijas vadītāja vietnieka veselības aprūpē amatā, taču šī disciplinārsoda izpildi plānots sākt no dienas, kad viņš atgriezīsies no bērna kopšanas atvaļinājuma.

Henkuzens aģentūrai LETA rakstiskā atbildē gan norādījis, ka viņš konceptuāli nepiekrīt disciplinārsodam un aizstāvēšot savas tiesības “tālākās instancēs”.

Tāpat ziņots, pēc konstatētajām problēmām pērn veiktajos vakcīnu pret Covid-19 iepirkumos uz amatu Veselības inspekcijas vadībā bija iecerēts aizrotēt Mūrmani-Umbraško, taču viņa tam nepiekrita un iesniedza atlūgumu.

0 Komentāru