Vīlušies politiķos, mediķi mēģinās rosināt Saeimas atlaišanu

11 komentāri

Mediķi sākuši gatavoties streikam un neizslēdz, ka varētu prasīt Saeimas atlaišanu. Pirmās aptaujas liecina, ka protestēt pret likuma nepildīšanu vēlas vairāk nekā 70% veselības aprūpes darbinieku.

Lēmums pieņemts pēc tam, kad Saeimas deputāti atteicās skatīt ārstu sagatavotos priekšlikumus budžeta izmaiņām.

Ārstu organizācijas pirmdien mudināja atbildīgo Saeimas komisiju atlikt nākamā gada valsts budžeta skatīšanu. Brīvdienās mediķi bija izanalizējuši budžetu, atrodot vairāk nekā 40 miljonus eiro, ko novirzīt algām – lielākoties no Zemkopības ministrijas budžeta, kurā, mediķu ieskatā, ir daudz nepamatoti lielu izdevumu.

“Valsts atbalsts lauksaimniecības dzīvnieku ierakstīšanai cilts grāmatās – 16 miljoni. Varam izveidot Sēlijas kaztītaru vai Lejaskurzemes brūno cūkraglopu un vēl vairākus veidojumus? Klāt šim vēl pieci miljoni paredzēti ģenētiskām analīzēm, lai var šos ciltsrakstus izveidot. Par pieciem miljoniem var visiem onkoloģiskajiem slimniekiem uztaisīt ģenētiskās analīzes un daudz precīzāk ārstēt,” saka Latvijas Ārstu biedrības vadītāja Ilze Aizsilniece.

Zemkopības ministrijā priekšlikums atņemt lopkopjiem, lai palielināt līdzekļus ārstu algām, izsauc sašutumu. Šie līdzekļi esot svarīgi mūsu lauksaimniekiem, lai atbalsts tuvotos Eiropas Savienības (ES) vidējam līmenim.

“Šobrīd tiek mēģināts pretnostatīt lauksaimniekus ar mediķiem, pataisot vienus par grēkāžiem, otrus par cietušajiem. Šobrīd jāsaka, ka Zemkopības ministrijas budžets nav pieaudzis. Ar to tiek kompensēti tie zaudējumi, kas mums iztrūkst no valsts finansējuma šīm programmām,” skaidro Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglītis (NA).

Bez līdzekļiem zemkopības budžetā mediķi arī piedāvāja iesaldēt deputātu algas un pārdalīt vairāk nekā sešus miljonus, kas budžetā paredzēti padomju okupācijas piemiņas memoriālam. Tomēr Saeimas komisija pēc būtības priekšlikumus pat nesāka skatīt, noraidot arī opozīcijas ierosinājumu ieturēt pauzi, lai varētu piedāvājumu izanalizēt.

“Jūs vēlaties, lai mēs streikojam un ievirzām to, ka atlaiž Saeimu. Tas, kas šeit notiek, ir pilnīgs farss! Mēs esam tik vienoti kā vēl nekad. Jau šobrīd aptaujā 70% ir par to, ka jāstreiko, bet, protams, gadījumā, ja mūsu prasības netiek ievērotas,” norāda Latvijas Jauno ārstu asociācijas pārstāve Krista Brūna.

Par streika procedūras sākšanu ārsti lems pēc budžeta pieņemšanas. Jāpiebilst, ka šobrīd algām likumā paredzēti 60 miljoni eiro. Šim mērķim arī novirzīti četri miljoni eiro, kas iepriekš bija paredzēti asinsvadu slimību un onkoloģijas pacientu terapijas turpināšanai un kompensējamām zālēm.

“Acīmredzami Nacionālajam veselības dienestam (NVD) ir jāatrod cits avots, jo tas ir fundamentāls princips, ka nozīmēto terapiju pārtraukt nedrīkst,” norāda NVD vadītājs Edgars Labsvīrs.

Kur ņemt naudu, pagaidām skaidrības gan nav. Kopumā pacientiem esot jārēķinās, ka nākamgad veselības aprūpes pieejamība saglabāsies esošajā līmenī, jo visu papildus piešķirto naudu nāksies tērēt algu pielikumam.