Vietvaras 2021: Mārupes novadā iekļaus Babītes novadu

0 Komentāru

Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, TV3 Ziņas turpina braukt ciemos uz Latvijas pašvaldībām un šovakar ielūkojas Mārupes novadā, kurā iekļaus Babītes novadu.

Pēc administratīvi teritoriālās reformas Mārupes novads apvienojas ar Babītes novadu, kā administratīvais centrs noteikta Mārupe. Līdz ar to Mārupes ciemam reformas kontekstā noteiks pilsētas statusu. Kopējais iedzīvotāju skaits šajā novadā būs 31 884. Kopējā platība pēc apvienošanas – 347,2 kvadrātkilometri.

No 19 Pierīgas pašvaldībām 13 ir tik turīgas, ka maksā miljonus, lai trūcīgākajiem novadiem būtu sava iztikšana un kaut kādas attīstības iespējas. Tostarp Mārupe, kas pērn pašvaldību izlīdzināšanas fondā iemaksājusi gandrīz sešus miljonus, un Babīte, kas iemaksājusi divus, ir trīs turīgāko novadu vidū aiz Garkalnes. Pēc reformas kopējie budžeta ieņēmumi – jebšu pašu nopelnītā nauda – 53 051 842 eiro, 14%  ieņēmumu novads iemaksās pašvaldību izlīdzināšanas fondā.

Vērtējot pēc ieņēmumiem, kas pašvaldībai tiek no iedzīvotāju ienākumu nodokļa, Mārupes novads pēc administratīvi teritoriālās reformas kļūs par vienu no turīgākajiem, ja ne pat turīgāko novadu Latvijā. Ja raugāmies uz iedzīvotāju skaita pieauguma prognozēm, šī pašvaldība ir viena no retajām, kur 2030. gadā tiek prognozēts iedzīvotāju skaita palielinājums par vairāk nekā 30%.

Tieši ap Rīgu dzīvo lielākā daļa Latvijas vidusslāņa, kas naudu pelna galvaspilsētā, bet nodokļus maksā novadu kasei. Rīgas tuvums, infrastruktūras attīstība ir galvenie iemesli, kādēļ arvien vairāk cilvēku izvēlas dzīvot Mārupē. Šī teritorija nebūt nav tikai galvaspilsētas guļamvagons, kā to pieņemts uzskatīt. Pēdējos gados te manāmi attīstījusies uzņēmējdarbība. Darba vietu skaits sasniedz jau 24 000, kas ir vairāk nekā visi vecā novada iedzīvotāji kopā.

“Ja tu strādā ar loģistiku, mums ir lidostas klātbūtne, ja tu strādā kādā ražošanas sfērā –  tad ir jautājums, vai ir pietiekami labas komunikācijas, vai ir labs asfalts. Elektrība mums kādreiz nebija, tagad ir – ja tu strādā pakalpojumu biznesā vai “balto apkaklīšu” vidē, tad droši vien tā vide ir ideāla,” norāda biedrības “Mārupes uzņēmēji” valdes priekšsēdētājs Silvestrs Savickis.

Bet uzplaukumam ir arī otra medaļas puse – vai pašvaldība spēj tikt līdzi straujajai novada attīstībai.

“Pilsēta – nu tagad pilsēta ļoti ātri attīstās, strauji aug, cilvēki nāk arvien vairāk. Transporta infrastruktūra netiek līdzi – mums būtu vajadzīgs vietējais transports, vajadzētu mainīt virzienus, idejas mums ir – pašvaldība var netikt tam līdzi. Vēl viena problēma – ceļu struktūra, tā saglabājas joprojām tāda, kā tā bija padomju laikos. Ir galvenā iela, kas ir cauri, pieder valsts ceļiem, ļoti veiksmīgi izdevās to pirms diviem gadiem pabeigt, tagad, redziet, mums ir skaista iela – ir citas ielas, kur tik smuki nav, kaut kur ietvju pietrūkst, kaut kur veloceliņu,” norāda biedrības “Mārupes uzņēmēji” valdes priekšsēdētājs.

Ar ko gan daudziem asociējas Mārupe – ja ne ar slavenajām siltumnīcām, kas šeit darbojas jau 35 gadus un ir lielākais zemstikla dārzeņu audzētājs Latvijā. “Mārupes siltumnīcās” šajā laikā iet karsti. Ne tikai vārda tiešajā nozīmē, te valda patīkama tveice. Tieši tagad darbiniekiem sākas aktīvākais darba laiks, kad jāsāk vākt raža. Par sadarbību ar pašvaldību šeit saka, – nekādu problēmu neesot, vienīgais, kas nereti ir apgrūtinoši, atrast darbiniekus.

“Šobrīd “Mārupes siltumnīcas” kopsummā aizņem 8,6 hektārus – saražojam 5000 tonnas dārzeņu – 1400 tonnas ir tomāti un 3600 tonnas gurķi. Pārsvarā tas ir Latvijas tirgus. Mums ir ap 120 nodarbināto, ir ļoti daudz roku darba, darbs ir smags, tāpēc, ka fiziski smagi – karstums liels, bet sūdzēties laikam nevajadzētu – neteiksim, ka pārsvarā visi, bet lielākā daļa ir vietējo,” stāsta ”Mārupes siltumnīcas” valdes priekšsēdētāja Maruta Kravale.

Pirms pieciem gadiem uzņēmējdarbību uz Mārupi pārcēla arī pašmāju kosmētikas ražotājs “Madara Cosmetics”. Šajā uzņēmumā nodarbināti vairāk nekā 170 cilvēku, un kopš 2015. gada ražošanas apjomi četrkāršojušies. Uzņēmuma pārstāvis gan norāda, ka jaunajai novada vadībai būtu vairāk jādomā tiešš par infrastruktūras attīstību, lai uzņēmējiem vidi padarītu pievilcīgāku.

”Madara Cosmetics” valdes loceklis Uldis Iltners

“Ir tā, ka ir relatīvi daudz neapbūvētas teritorijas – teritorijas, kur potenciāli industriāli izvietot, bet nu tā otra puse ir tā, ka ne visā Mārupē tik attīstītas ir komunikācijas. Mēs, kad atnācām, ieguldījām prāvus līdzekļus, lai līdz šejienei dabūtu maģistrālās komunikācijas, kas savā ziņā nebūtu uzņēmēju pienākumos – nodrošināt šīs te komunikācijas. Tā ka, es domāju, ka Mārupē no uzņēmējdarbības viedokļa ir ļoti liels potenciāls. Ar mūsu atnākšanu šeit es zinu virkni kolēģu, kas ir sākuši dzīvot Mārupē un ir kļuvuši par mārupiešiem, mūsu ienākšana ir veicinājusi šo Mārupes iedzīvotāju skaita attīstību.”

Mārupē sastaptie vietējie iedzīvotāji ir lepni par savu novadu un par dzīvi nesūdzas. Arī pret apvienošanu ar Babīti šeit pretenziju nav.

“Te jau esmu 20 gadus, man liekas, ka ir liela attīstība bijusi. Ir grūti iedomāties, ko vēl varētu dot, viss ir labi,” pauž Mārupes iedzīvotāja Diāna.

“Vairāk cilvēku labklājībai, par cilvēkiem rūpēties. Lai būtu cilvēkiem labāk, it sevišķi veciem pensionāriem – es jau braucu ar riteni un kustos,” norāda Mārupes iedzīvotāja Ilga.

Tiesa, līdz ar straujo iedzīvotāju skaita palielinājumu un augstajiem dzimstības rādītājiem šeit akūts ir bērnudārzu trūkums. To sola atrisināt arī gandrīz visi, kas pretendē uz krēsliem Mārupes novada domē. Tiek solīti gan jauni, gan esošo paplašināšana. Patlaban uz bērnudārzu izveidojusies gandrīz 1000 bērnu rinda.

“Man šeit patīk dzīvot, vienīgais, kas satrauc, – bērnudārzu rindas, tā ir problēma, par ko viņiem būtu jādomā. Cik ilgi jāstāv rindā, lai tiktu dārziņā? Manam pirmajam bērniņam ir pieci gadi, un droši vien septembrī viņš netiks dārziņā – es nezinu, vai viņš pat pēdējā gadā tiks bērnudārzā,” bažījas Mārupes iedzīvotāja Santa.

Babītes novads ir viena no tām pašvaldībām, kas administratīvi teritoriālo reformas ieceri apstrīdēja Satversmes tiesā. Arī TV3 Ziņu uzrunātie iedzīvotāji uzskata, ka pievienošana Mārupes novadam tikai pasliktinās novada attīstību.

Kā Babīte, tā Mārupe sevi uzskata par pašpietiekamām – tāpēc arī iebilda pret apvienošanu. Bažas vietējiem rada arī transporta iespējas – jo, piemēram, lai no Babītes novada centra – Piņķiem – aizbrauktu uz jaunā novada centru Mārupē, būs jābrauc caur Rīgu. Tiem, kas izmanto sabiedrisko transportu, tas būs iespējams tikai ar pārsēšanos. Vietējie arī bažījās par savas identitātes zaudēšanu.

“Pievienošana tas ir diezgan nebrīvprātīgi, tas ir tā kā 40. gadā Latviju pievienoja PSRS. Nav saprotams, kāpēc divi pašpietiekami novadi ir jāapvieno, kas ir vieni no bagātākajiem un finansiāli pastāvīgākajiem – es saprotu, ka austrumu reģioni ir mazas pašvaldības. Neesmu ienaidnieks vai pretinieks Mārupei, bet tā dīvaini sanāk, nebija jau nekādas vajadzības. Paskatieties – kaut vai Piņķi, viss ir smuki sabūvēts un, es baidos, ka būs sliktāk nekā labāk. Paliks tā kā pabērna lomā,” pauda Iltners.

“Kā iedzīvotāju mani viss apmierina, vienīgi ceļi – es dzīvoju septiņu kilometru attālumā no šejienes, ceļi gan nav savesti kārtībā. It kā tur remontēja, samaksāja gandrīz 300 000, bet tie jau atkal ir bedrēs, viss pārējais apmierina, man šeit ļoti patīk dzīvot,” saka Marija.

“Viņi te kopj un dara, uzlabo un rīkojas. Ir promenāde gar dīķi. Te tomēr ir savs ciemats, un viņi tomēr rūpējas par to. Kur ir Babīte, kur ir Mārupe? Man nav automašīnas, man ar Mārupi nav nekāda sakara. Vispār es tur nevaru ne aizbraukt, ne nokļūt, ne man kas tur ir darāms,” spriež Jolanta.

Partiju sacensība uz jauno Mārupes novadu solās būt sīva – uz 19 krēsliem domē sacentīsies 153 deputāti no 11 partiju sarakstiem.

0 Komentāru