Vietvaras 2021: Kuldīgā uzņēmējiem grūtības rada kvalificēta darbaspēka trūkums

8 komentāri

Kuldīgas novadā turpmāk būs arī Alsunga un Skrunda. Kopumā vietējie ar savām vietvarām ir apmierināti un uzslavē pilsētu sakoptību. Tomēr lielais izaicinājums arī šajā pusē ir tas, ka attīstība lielā mērā koncentrējas pilsētās, savukārt apkārtējās teritorijas nīkuļo.

Alsunga pašlaik ir otrs mazākais novads Latvijā, un tā lepnums ir suitu tradīcijas, kas iekļautas arī UNESCO kultūras mantojuma sarakstā. Tradicionāli suitu sievas asociējas ar savām skanīgajām balsīm, taču tie nav viņu vienīgie talanti.

Laila Puķīte pasniedz suitu seno ēdienu meistarklases, nodarbojas ar amatniecību un šuj tautastērpus. Lai gan kopumā laika sūkstīties par dzīvi viņai nav un ikdienā pašvaldībā visa pietiekot, ko novadā vajadzētu uzlabot – viņai arī ir skaidrs.

“Mums ir ģimenes divi ārsti, bet kādreiz bija zobārsts un vesela virkne ar citiem speciālistiem – tagad tā vairs nav. Tātad tev ir jāvelta ilgāks laiks, lai pie tā speciālista tiktu. Protams, arī satiksme prasītos. Ja tu deviņos no rīta izbrauc no šejienes, tad ap trijiem tikai autobuss nāk atpakaļ. Ja tev jāaiziet pie viena cilvēka kaut kādas lietas kārtot, tad tev visa diena tam jāvelta,” stāsta Puķīte.

Sākotnēji reformai vietējie sparīgi pretojās un pat mēģināja Saeimas lēmumu apstrīdēt Satversmes tiesā. Puķīte gan stāsta, – pret kuldīdzniekiem suitiem nekāda naida nav. Pretošanās galvenais iemesls bijusi neziņa par to, ko izmaiņas varētu nest.

“Runa ir par to, ka mēs esam lielā novadā un mēs esam maliņā. Tas tā kā drusku uztrauc. Tā ir neziņa, kas patlaban eksistē, un no tās jau visvairāk ir bail,” bilst Puķīte.

Savi novērojumi par nepieciešamajiem uzlabojumiem ir arī citiem vietējiem.

“Viens virziens Kuldīga. Kādreiz bija, ka varēja arī uz Liepāju aizbraukt, vismaz tikt līdz Jūrkalnes ceļam,” saka Kristīne.

Vēl viens jaunpienācējs Kuldīgas novadā būs Skrunda. Vairums no uzrunātajiem nemaz nav vietējie – Skrundu caurbraukšanai aktīvi izmanto Saldus un Liepājas iedzīvotāji. Līdzīgi kā Alsunga, arī Skrunda jaunajā novadā nu pārtaps nomalē. Ikdienas problēmas ir līdzīgas kā kaimiņiem.

“Noteikti, lai ir darba vietas, ja ir darba vietas, ir darbs, ir ģimenes jaunas, ir cilvēki. Varbūt arī lielāks atbalsts uzņēmējiem arī tādiem, kuri jau šeit ir,” saka Sigita, kura dzīvo Skrundā.

Savukārt Skrundas iedzīvotājs Andris bilst: “Darba vietas vispār nav Skrundā. Vajadzētu kādu uzņēmumu. Sievai nav, kur strādāt – jābraukā uz Saldu, mazais jāved uz Saldu. Uz Kuldīgu satiksme it nekāda – ar autobusu nevar tikt. Ja tev nav mašīna, tu netiec nekādi.”

Tikmēr Kuldīgā sākusies tūrisma sezona. Vietējie lielākoties ir nerunīgi un par dzīvi novadā stāstīt negrib. Atsaucīgākie pauž, – pilsēta esot skaista, sakopta un dzīvot tajā ir patīkami. Vienlaikus gandrīz katram ir arī ieteikumi uzlabojumiem.

“Jā, Kuldīga piesaista jaunos speciālistus, bet, ja nav izglītības, tad ir diezgan grūti. Arī ar izglītību ir diezgan grūti, jo nav tās ražošanas. Kur te reāli strādās? Veikalos, gaterī? Slimnīca vēl ir un viss,” saka vietējā iedzīvotāja Gunta.

Savukārt Anna bilst: “Es esmu starp tām māmiņām, kuras neredz jēgu tai sudraba karotītei, ko dod zīdaiņiem, un vairāk novērtētu finansiālo pabalstu. Tas apgaismojums ir svarīgi, jo ziemā es to ļoti izjūtu un vakarā, ejot ar bērniem staigāties, ir vienkārši neomulīgi.”

Visu trīs novadu teritorijās vieni no lielākajiem darba devējiem ir ar mežizstrādi saistīti uzņēmumi. SIA “STIGA RM” Kuldīgā strādā piecus gadus un nodarbina gandrīz 200 vietējo.

Iegādes brīdī šeit atradās maksātnespējīga ražotne ar 70. gados iegādātu tehniku. Dažu gadu laikā attīstībā investēti vairāk nekā 40 miljoni eiro. Uzņēmējs atzīst, – arī pašvaldība līdz šim bijusi ļoti pretimnākoša.

SIA “Stiga RM” Kuldīgas ražotnes vadītājs Jānis Osis stāsta: “Pašvaldība domā par industriālo zonu sakārtošanu. Kaut vai šeit piemērs, kad mēs sākām te strādāt šeit nebija izbūvēts tāds ielu tīkls. Pēdējos gados pašvaldība ir ieguldījusi naudu, izbūvējusi ielas un tas ir ļāvis mums strauji attīstīties un mēs redzam, ka apkārtnē sāk rosīties citi uzņēmēji

Problēmas gan radot jauna un galvenais – kvalificēta darbaspēka trūkums. Galvenais iemesls – cilvēkiem trūkst, kur dzīvot.

“Kuldīgai ir paliela šī vēsturiskā daļa un tie mājokļi, kas tur ir, vai nav piemēroti ikdienas dzīvošanai, vai viņu piemērošana ir ļoti dārga,” saka Osis.

Novadā attīstās arī mazā un vidējā uzņēmējdarbība. Nelda, pavadījusi septiņus gadus ārzemēs, atgriezās dzimtajā Kuldīgā un atvēra sietspiedes darbnīcu. Lai gan pašvaldība aktīvi uzrunā jaunos uzņēmējus, praktisks atbalsts vairāk nākot no valsts biznesa inkubatora puses. Līdzīgi kā citi uzrunātie, Nelda uzslavē pilsētas sakoptību. Vienlaikus, koncentrējoties uz skaistas un tīkamas vides radīšanu tūristiem vasarā, pašvaldība piemirstot – cilvēki šeit dzīvo arī ziemā.

“Daudz ir pievērsta uzmanība, kāda ir Kuldīgas vecpilsēta tūristam, bet kāda ir vecpilsēta Kuldīgas iedzīvotājam? Par to vides pieejamību riteņbraucējiem, cilvēkiem ar īpašām vajadzīgām. Tās bruģētās ielas jau ir super skaistas, bet cik tās ir praktiskas un ērtas. Ir tāda sajūta, ka tas – ārpus vecpilsētas – ir palicis mazliet sekundārs,” stāsta Nelda.

Arī ielās sastaptie stāsta, – pašvaldība pietiekami nepiedomā, ka cilvēki dzīvo arī ārpus pilsētas.

Basu pagasta iedzīvotājs Jānis Lauva saka: “Mēs dzīvojam laukos, pagastā. Nodokļus maksājam, bet tie visi aiziet lielāko daļu pilsētai. Pilsēta dara visas lielās lietas, lai būtu smukāk un skaistāk, bet lauki paliek drusku abižoti.”

Bet Kabiles ciema iedzīvotāja Ingūna norāda: “Vairāk jau tiek pilsētas centram, es tā domāju, jo centrs jau ir ļoti sakopts un visi līdzekļi tiek piešķirti. Bet tādiem parastajiem – līdz tādiem netiek.”

Kopumā jaunajā Kuldīgas novadā būs gandrīz 28 000 iedzīvotāju. Budžeta ieņēmumi šogad pārsniegs 37 miljonus, no kuriem teju 10 miljoni būs no pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Par 15 deputātu vietām cīnīsies 104 kandidāti no sešām politiskajām partijām.

“Kādā no intervijām ar Skrundas priekšsēdētāju viņai bija tāda vīzija, ka Kuldīga vairāk būtu kā tūrismam, atpūtai un izklaidei un ka Skrunda vairāk tieši industriāli varētu attīstīties un varbūt, ka tā arī būs, jo tur ir šoseja un dzelzceļš, kā nav Kuldīgai,” saka laikraksta “Kurzemnieks” redaktore Daiga Bitiniece.

Vietējā laikraksta redaktore arī prognozē – pārlieku sadrumstalota jaunā dome tomēr nebūs. “Kuldīgas pašvaldība ir pierādījusi, cik ārkārtīgi rūpējas par savu vēsturisko mantojumu vecpilsētā, un es domāju, ka arī suitu vērtības tādā ziņā netiks aizmirstas,” bilst Bitiniece.

Arī Alsunga novārtā nepalikšot, un suitu tradīcijas jaunajā novadā, visticamāk, kļūs par vēl vienu tūrisma un kultūras piedāvājuma neatkārtojamu sastāvdaļu.