Viesstrādnieki, korumpantu ķeršana, latgaliešu valoda – topošo ministru idejas

0 Komentāru

Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) gluži kā alķīmiķis piecus vienkāršus partiju metālus gatavs pārvērst jaunas valdības zeltā. Darbs pie komatiem un terminiem topošās valdības deklarācijā ir tiktāl, ka pirmdien to varēs atrādīt Valsts prezidentam un par viņa veidoto Ministru kabinetu (MK) Saeima varētu balsot jau trešdien.

Savukārt jaunā MK sastāvs ir interesants – tajā ir gan vecie buki, kas jau nodēvēti par universālajiem ministriem, gan jaunpienācēji, kam tā būs pirmā reize “ar pīpi uz jumta”. LNT Ziņas pētīja, kas zināms un kas gaidāms no tiem valdības jauniesauktajiem, kas amatam un MK durvju rokturim līdz šim nav bijuši pat ne tuvumā.

Bez pieredzes ministra amatā vai augstākajā ierēdniecībā – tā var raksturot vairākus ministru amatu kandidātus, kurus izvirzījušas partija ”KPV LV” un Jaunā konservatīvā partija (JKP). Pārējie politiskie spēki nominējuši cilvēkus, kuriem darbs ministriju vadībā nav svešs. Bez pieredzes ministriju vadībā ir aviācijas un transporta jomu eksperts Tālis Linkaits (JKP). Interese par nozari viņam radusies 90. gados, kad bija iesaistīts ”airBaltic” dibināšanā un strādāja aviokompānijas padomē.

“Aviācija ir mana sirdslieta. Interesējoties tālāk par šo jomu, tur paveras jauni apvāršņi. Kā sīpolam, noliekot loksni pa loksnei, paveras daudzas interesantas lietas. No aviācijas tā interese pārgāja uz sabiedrisko transportu, no sabiedriskā transporta – uz dzelzceļu,” atminas Linkaits.

JKP pārstāvošajam Linkaitam ir ekonomista izglītība. Zināšanas papildinājis ārvalstīs. Valsts pārvaldē darbojies jau kopš Atmodas laikiem, un sākotnēji darbojies ar privatizācijas jautājumiem Privatizācijas aģentūrā. Jautājot, kā viņš atminas lielo privatizāciju, kad bagātību ieguva cilvēki, kurus vēlāk sāka dēvēt par oligarhiem, Linkaits atbild: ”Man ģimene jautā, kur tad ir tie miljoni no privatizācijas? Neesmu kļuvis turīgāks, strādājot šajā nozarē. Mēs no savas puses darījām to praktisko darbu, bet jāatceras, ka visi politiskie lēmumi tika lemti citur. (..) Bet tāda dzīves skola un skola par politikas procesiem, skola par ietekmēšanu, dažādām ietekmēm, un kā tās izpaužas – ļoti laba tā bija”.

Linkaits savulaik bijis arī premjera Andra Šķēles un satiksmes ministra Kaspara Gerharda (Nacionālā apvienība) padomnieks. Vēlāk kļuva par publiski atpazīstamu transporta jomas ekspertu un darbojās arī lidostas ”Rīga” padomē. Saeimā ievēlēts no ”jauno konservatīvo” rindām. Ar šo spēku sadarbība sākusies, kopā cīnoties pret Rīgas domes plānoto, tā dēvētā, ”kapu tramvaja” izbūvi. Projekts aizdomīgs šķita daudziem, un pret iespējamām koruptīvām shēmām un saitēm Linkaits sola cīnīties arī savā jaunajā darbavietā pie Centrālās stacijas.

Tālis Linkaits
satiksmes ministra amata kandidāts (JKP)

Nulles tolerance pret korupciju un dažāda veida shēmošanu, kas diemžēl satiksmes jomā ir bijusi izplatīta. Mēs sāksim darbu ar to, ka vērtēsim katru uzņēmumu – visus pēc kārtas.

Vienlaikus Linkaits sola uzmanību pievērst arī mazajām lietām. Viņš to dēvē par transporta jomas cilvēciskošanu – lai pieturas būtu modernas, pārvadājumu maršruti saprotami, norēķini – ērti. To, ka viņš strauji novērsīs Latvijas autoceļu sabrukšanu, kandidāts gan nesola. “Naftas atradnes nav atrastas, līdz ar to nevienas zelta bedres nav, kur atrast papildu līdzekļus autoceļiem.”

Ja no ministru kandidātiem-jaunpienācējiem Linkaits ir ar plašākajām zināšanām savā nozarē, tad lielākie zināšanu robi ir pretendentei uz labklājības ministres amatu Ramonai Petravičai. “Mani uzrunāja Artusa Kaimiņa uzstāšanās. Gan ”Suņu būdā”, gan tas, kā viņš atspoguļoja Saeimas darbu filmējot,” ienākšanu politikā atklāj Petraviča.

Viņai ir ķīmijas tehnologa izglītība, bet strādājusi dzīvesbiedra uzņēmumā ”Monēta” Saldus novadā. Firma nodarbojas ar tirdzniecību un kravu pārvadājumiem. Bijusi finanšu vadītāja. Bet pēc pievienošanās ”KPV LV”, pusotra gada laikā Petraviča piedzīvojusi galvu reibinošu politiskās karjeras izaugsmi – vispirms ievēlēta Saldus pašvaldībā, pēc tam Saeimā un tagad jau izvirzīta uz ministres amatu.
Ramona Petraviča
labklājības ministres amata kandidāte (“KPV LV”)

Tas droši vien tā izklausās un ir pārsteigums. Bet ikviens jau varēja nākt un iesaistīties politiskajā dzīvē. Bet, kad es Saldū stāvēju Kalpaka laukumā un mēģināju pārliecināt cilvēkus, lai nāk un iesaistās, tad mēs tajā sarakstā savācām sešus. Un, protams, mēs esam jauna partija un mums neviens nav ar pieredzi.

Petraviča sākotnēji bija skeptiska par to, vai viņas partijai ”KPV LV” būtu jāiet Kariņa valdībā, bet tagad savas domas mainījusi. “Ja es reiz esmu atnākusi politikā, es neesmu nākusi būt balsojamā mašīna, es esmu nākusi reāli strādāt. Un tāds ir arī mans aicinājums.”

Viņa vēlas pildīt solījumus kā nekustamā īpašuma nodokļa atlaides pensionāriem un citus. Lai gan ierēdņi jau paziņojuši, ka šī gada budžetā nekādi papildu tēriņi vairs nav iespējami, Petraviča ir apņēmības pilna cīnīties par vairāk nekā sešu miljonu eiro piešķiršanu sociālo centru darbinieku algu palielināšanai. ”Par to ir jāstāv un jākrīt, jo pretējā gadījumā situācija var būt neprognozējama.”

Ja pirmajās intervijās pēc nominācijas kandidātes atbildes lika šaubīties par viņas kompetenci, tad tagad Petraviča visas summas un darāmos gadus uzskaita gandrīz kā no grāmatas. Visu nākas strauji apgūt. “Man pat īsti nav laika, lai izvērtētu savas sajūtas, jo ir milzīgi daudz darba… Man nekas cits neatliek. Mācos pa minūtēm, ne pa stundām.”

Viens no Petravičas impulsiem iesaistīties politikā esot bijuši plāni Saldus novadā slēgt skolas. Un tieši cīņu pret nepārdomātu mazo skolu slēgšanu pieteikusi kandidāte uz izglītības un zinātnes ministres amatu Ilga Šuplinska. ”Tas nenozīmē, ka jebkura lauku skolu, par katru cenu, lai tikai tā ir – nē. Ministrijai ir jāiegūst skaidra atbilde no pašvaldības, vai ir vīzija, attīstības plāns.”

JKP virzītā kandidāte Šuplinska ir filoloģe un profesore Rēzeknes Universitātē. Viņa arī darbojas Latgaliešu kultūras biedrībā. Politiķe stāsta, ka viņai ļoti svarīgi ir reģioni, taču jau vismaz 10 gadus politika esot vērsta tikai uz centra attīstīšanu. To var teikt arī par augstākās izglītības iestādēm. ”Es redzu, ka visa attīstība tiek koncentrēta ap Rīgu un Pierīgu.”

Vienlaikus kandidātei politika jau sagādājusi vilšanos. Viņa esot vērsta uz rezultātu, kamēr politiskais mehānisms darbojas pēc pavisam citiem principiem. ”Tas, ko es šeit redzu, – tā ir nepārtraukta muļļāšanās uz vietas, bremzēšana,” uzskata Šuplinska.

Izglītības un zinātnes ministres amata kandidāte ir cīnītāja par latgaliešu valodas tiesībām un Latgales identitātes aktīviste. “Citi to definē par separātismu. Citi to definē kā iešanu pret sienu.” Kandidāte pati to definē citādi. Viņa vēlas apturēt latgaliešu identitātes represēšanu, izsmiešanu, pazemošanu, kas sākusies jau Ulmaņlaikos.

Ilga Šuplinska
izglītības un zinātnes ministra amata kandidāte (JKP)

Lai pats latgalietis apzinās savu vērtību, to, ka viņam ir spēcīga vēsture, ir bijušas tradīcijas, ko vienkārši 20. gadsimtā mēģina visu laiku paslaucīt zem galda.

Par Latgales tēmām Šuplinska nedomā aizmirst. Viņa vēlas panākt latgaliešu rakstu valodas apguvi Latgales skolās. “Optimālais variants ir, ka latgaliešu rakstu valoda vai novadmācība – ja skola uzreiz nav gatava rakstu valodas mācīšanai, ir vienreiz sākumskolas, vienreiz pamatskolas un vienreiz vidusskolas posmā. 32 stundu kurss reiz trīs.”

Politikas jaunpienācējs ir arī kandidāts uz iekšlietu ministra amatu Sandis Ģirģens. Partijas ”KPV LV” pārstāvis karjeru sācis kā tiesneša palīgs, bet nu jau 10 gadu ir zvērināts advokāts. Pats uzskata, ka tas viņu padara par profesionāli ne tikai tieslietu, bet arī iekšlietu nozarē. “Zvērināts advokāts ir persona, kas redz šos procesus no dažādiem aspektiem. Viņš pārzina, kādā veidā darbojas tiesu sistēma, kādā veidā darbojas iekšlietu sistēma, ikdienā ir jāiet gan uz tiesu, gan uz policiju, gan uz prokuratūru. Ir redzami plusi, mīnusi.”

Valdības deklarācijas projektā gan tieši iekšlietu sadaļā nospiedoši dominē tādi vārdi kā ”uzlabosim”, ”attīstīsim” un ”turpināsim”. Tomēr kandidāts apgalvo, ka būs uz pārmaiņām vērsts.

Iekšlietu ministrija atbild arī par migrācijas jautājumiem. Mazāk zināms ir tas, ka Ģirģens iestājas par uzturēšanās nosacījumu atvieglošanu kvalificētiem viesstrādniekiem. “Viņam [kvalificētam viesstrādniekam] iedod darba atļauju uz gadu, bet pēc gada pasaka – nē, ziniet, tas nekas, ka jūs šeit ļoti labi strādājat, mēs jums nedosim šo darba atļauju vēlreiz, jo jūs nezināt latviešu valodu augstākajā līmenī. Manuprāt, tas nav pareizi.”

Pret šādām idejām tradicionāli iestājusies Nacionālā apvienība, taču Ģirģens pārliecināts par savu taisnību – kas labi biznesam, tas labi valstij. ”Mēs esam par to, lai Latvijā attīstītos biznesa vide.”

Cits veids kā iedalīt ministrus ir nevis pieredze, bet gan tas, vai viņi ir guvuši tautas uzticību vēlēšanās. Saeimā ievēlēti ir visi trīs Jaunās konservatīvās partijas virzītie kandidāti – Ilga Šuplinska, Jānis Bordāns un Tālis Linkaits. No ”KPV LV” Saeimā ievēlēti Ramona Petraviča un iespējamais ekonomikas ministra amata kandidāts Ralfs Nemiro. Ievēlēti arī reģionu ministra amata kandidāts Juris Pūce un Artis Pabriks no “Attīstībai/Par!”, kas pretendē uz Aizsardzības ministrijas vadīšanu. To pašu var teikt par ”Jaunās Vienotības” pārstāvjiem Jāni Reiru un Edgaru Rinkēviču, kā arī Nacionālās apvienības virzīto kultūras jomas pārraudzi Daci Melbārdi.

Šajās vēlēšanās kandidēja, bet vēlētāju atbalstu nesaņēma iekšlietu ministra amatam virzītais Sandis Ģirģens, kā arī ”Attīstībai/Par!” politiķe Ilze Viņķele, kura būs veselības ministre. Tikmēr zemkopības ministra amata kandidāts Kaspars Gerhards vēlēšanās nepiedalījās vispār, un tieši tas pats attiecas uz Krišjāni Kariņu, kurš pretendē uz nākamās valdības vadīšanu – arī viņš 13. Saeimas vēlēšanās nekandidēja.

0 Komentāru