Veselības ministre apņēmības pilna pārveidot Latvijas slimnīcu tīklu

1 komentārs

Veselības ministrija par savu šā gada lielo izaicinājumu sauc visu Latvijas slimnīcu darbības izvērtēšanu.

Tā rezultātā tiks pārskatīts tas ārstniecības pakalpojumu klāsts, ko katra slimnīca vispār drīkstēs sniegt. Mērķis – stiprināt Latvijas lielās universitāšu slimnīcas un stratēģiski svarīgās slimnīcas reģionos.

Slimnīcu tīkla reformu plānots sagatavot līdz aprīlim. Veicot auditu, ministrija grib saprast, vai pakalpojumi, ko slimnīcas nodrošina, ir atbilstošas kvalitātes un profesionālajiem standartiem.

Pēc šiem datiem tiks vērtēts, kurus pakalpojumus slimnīcas drīkstēs turpināt sniegt, bet kuriem būs jākoncentrējas lielajās slimnīcās. Kā piemēru veselības ministre Ilze Viņķele (“Attīstībai/Par!”) min dzemdniecības, norādot, ja ārstniecības iestāde gadā pieņem mazāk nekā 500 dzemdības, ir dažādi riski, kuru dēļ šo pakalpojumu būtu jāsniedz tām medicīnas iestādēm, kam šajā sfērā ir daudz lielāka pieredze.

“Mēs turpmākajos gados veicam pāreju uz lielāku koncentrāciju tiem pakalpojumiem, kas prasa lielāku pacientu apgrozījumu tieši pacientu drošības dēļ. Skaidrs, ka tur iezīmējās universitāšu slimnīcu ārkārtīgā loma, kas ne vien veiks šos sarežģītos pakalpojumus, bet arī katra savā Daugavas malā. Būs šis metodiskais un atbalsta centrs kolēģiem reģionos,” norāda Viņķele.

Tikmēr lielās universitāšu slimnīcas šogad turpinās vairākus taupības un reorganizācijas pasākumus, piemēram, kopīgi veiks iepirkumus, efektīvāk izlietojot finansējumu. Šajā kontekstā slimnīcas primāri sastrādājoties zāļu, energoresursu un atkritumu izvešanas iepirkumos, kas ļauj būtiski samazināt izmaksas.

“Lielās medicīnas tehnoloģijas ir kopā jāplāno pa visu Latviju. Un tikai tad, kad ir mērķtiecīgi realizēti šādi plāni, tikai tad var attiecīgi investēt iekārtu iegādē. Tiks nodrošināti un turpināti arī slimnīcu kopējie iepirkumi, mēs ļoti cerīgi raugāmies uz kopīgiem medikamentu iepirkumiem,” norāda Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas vadītājs Imants Paeglītis.

Bet aptuveni 300 000 pacientu ar aprīli par savām zālēm maksās mazāk. Tad spēkā stāsies nosacījums, ka receptēs būs jāraksta nevis kāda konkrēta ražotāja zāļu nosaukums, bet medikamenta aktīvās vielas nosaukums, – tas ļaus pacientiem aptiekās izvēlēties arī lētākus tādu pašu zāļu analogus.

Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere skaidro: “No 2020. gada 1. aprīļa ārsts kompensējamo zāļu receptēs rakstīs zāļu aktīvās vielas starptautisko nepatentēto nosaukumu, un aptiekā pacientam izsniegs starptautiskā nepatentētā nosaukuma zāles ar zemāko cenu.”

Ministrijā aprēķināts, ka tādā veidā ik gadu pacienti pārmaksā 25 miljonus eiro par zālēm, lai gan pastāv daudz lētāka, līdzvērtīga alternatīva. Ārsti receptēs konkrētas zāļu firmas nosaukumu drīkstēs izrakstīt tikai tad, kad tas būs medicīniski pamatots, piemēram, par blakusparādībām pacientam.

Lasi vēl Ar kompensāciju palīdzību izdodas nedaudz mazināt mediķu trūkumu laukos