Vēlēšanas internetā: Vai Latvijas iedzīvotāji kādreiz varēs nodot savu balsi, neizejot no mājas?

1 komentārs

Latvijā, kas lepojas ar pasaulē ātrāko internetu, par elektronisko balsošanu un balsošanu internetā ir runāts gadiem ilgi. Tomēr ar visu zaķa ātrumu, gluži kā fabulā, igauņu lēnais bruņurupucis finišējis pirmais – tikko notikušajās Igaunijas parlamenta vēlēšanās tieši internetā balsoja tik daudz vēlētāju, ka ziemeļu kaimiņi lepojas ar jaunu pasaules rekordu.

Šā gada Rigikogu jeb parlamenta vēlēšanās Igaunija ne vien izdarīja savu politisko izvēli, bet kārtējo reizi parādīja, ka balsot var arī internetā. Ne pirmo, ne otro, bet jau desmito reizi.

“Šīs e-vēlēšanas parāda gan sabiedrības attīstības līmeni, gan digitalizācijas līmeni, gan gatavību būt gatavai postmodernajai pasaulei. Kamēr mēs aizķeramies konservatīvās pieejās,” norāda RSU profesors, ārpolitikas eksperts Andris Sprūds.

Mēģinājumi dot iespēju balsot internetā Latvijā līdz šim bijuši neveiksmīgi. Vēl 2007. gadā Ministru kabinetā ar attiecīgu iniciatīvu nāca tobrīd pastāvošais E-lietu sekretariāts. Pirmajai balsošanai bija jānotiek divus gadus vēlāk.

“Pieredze rāda, ka balso parasti kādi 5 – 7%,” tā toreiz norādīja Īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Ina Gudele.

Šis skaitlis aptuveni atbilst 2007 gadā Igaunijā nobalsojušo iedzīvotāju apjomam. Taču, jāņem vērā tā brīža interneta ātrums, programmatūra un veids. Proti, lai balsotu, pilsonim sākumā bija nepieciešams elektroniskais paraksts. Tad velēšanu komisijā jāreģistrējas, jāsaņem kods, kuru ievadot datorā varēja balsot. Šobrīd sistēma ir vienkāršota – vajadzīga karte, dators, karšu lasītājs, bet apstiprinājums jāveic līdzīgi kā ar Smart ID.

14 gadu laikā to pilsoņu skaits, kas dod priekšroku balsojumam internetā būtiski pieaudzis. No nepilniem 2% pirmajās līdz teju 40%. Tātad tuvu puse no vēlētāju dalībnieku skaita.

Skaitļi runā paši par sevi, taču Latvijā tas nekādu grūdienu nav devis. Vēl vairāk – skeptiska ir agrākā E-lietu sekretariāta vadītāja, šobrīd Latvijas Interneta asociācijas vadītā Ina Gudele. Viņasprāt, ir liela varbūtība, ka balsojums internetā tiks apstrīdēts.

Ina Gudele
Latvijas Interneta asociācijas izpilddirektore

Latvija ir samērā jauna demokrātija, samērā jauna valsts, tie bija pārāk lieli riski, lai izceltos nopietnas domstarpības sabiedrībā. Es personīgi biju kategoriski pret un daži uzskata, ka tas bija mans galvenais iemesls manai demisijai, jo argumenti tiešām ir ļoti nopietni, jo ir pārāk liels risks, salīdzinot ar ieguvumiem, ko iegūsim.

Visbiežāk minētie šķēršļi ir divi. Juridiskie un tehniskie.

Latvijas Satversmes punkts, kas skar Saeimas vēlēšanas, paredz, ka tām jānotiek aizklātā veidā. Internets to nenodrošina, jo teorētiski, par spīti šifriem un citiem aizsardzības mehānismiem, balsotāja identitāti ir iespējams noteikt.

“Šobrīd nav iespējamas vienlaikus drošas un aizklātas vēlēšanas, kā to pieprasa Satversme. Ja ir drošas, tad nav gluži aizklātas,” norāda CVK sekretārs Ritvars Eglājs.

Savukārt Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Treijs uzskata: “Lai Latvijā uztaisītu interneta vēlēšanas, ir vienkārši jāpamaina Satversme. Jāuzraksta, ka mums nav aizklātas vēlēšanas.”

Taču tas nenozīmē, ka Treijs balsošanu internetā atbalsta. Tieši pretēji. Kad 2014. gada nogalē Saeima lēma par kolektīvo iniciatīvu par vēlēšanām internetā, deputātu noraidošā attieksme lielā mērā tika balstīta uz Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas atzinumu.

Jānis Treijs
Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas valdes priekšsēdētājs

Mums tā neatkarība ir tik grūti nākusi, lai viņu apdraudētu. Ja mēs pārejam uz tik ļoti tehnoloģisku vēlēšanu norisi, tie riski pastāv. Igaunijā viņi arī ir. Bet tas ir tik populāri, jums žurnālistiem, ka igauņi ar to lepojas. Un uz riskiem piever aci.

Fakts, ka neviena tehnoloģija nav 100% droša, ir tiesa. Taču pēc šāda paša principa nebūtu iespējami banku norēķini internetā, dažādas datubāzes un viss cits, pie kā sen esam pieraduši.

Sarunā ar LNT TOP 10 uzņēmējs un Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas vadītājs norāda, ka velēšanu process ir daļēji digitalizēts.

Normunds Bergs
“SAF tehnika” valdes priekšsēdētājs

Ir vērts atcerēties, ka ne jau tikai tas balsošanas moments ir tajā datorā. Datubāzēs ir gan vēlētāju reģistri, gan šīs te vēlēšanu zīmes tiek ar datoru apstrādātas. Tā kā tā ir tāda iluzora drošība pret to, ka mēs šo te papīrīti turam rokā. Es nebaidītos.

Doties interneta balsošanas virzienā Igaunijā bija politiska izšķiršanās. Instrukciju, kā tas darāms neizejot no mājas vai darba kabineta, savulaik demonstrēja premjers Tavi Roivas. Apdraudējuma, sistēmas uzlaušanas vai citu problēmu gadījuma gadījumā Igaunijā paredzēts arī atkāpšanās ceļš. Jo internetā veiktā izvēle faktiski ir balss nodošana glabāšanā.

Igaunijas Vēlēšanu komisijas vadītājs Prīts Vinkels norāda: Vēlēšanu posms ir diezgan garš. Kopumā sanāk desmit dienas pirms galvenās vēlēšanu dienas. Priekšlaicīgi ir iespējams balsot noteiktos iecirkņos, kā arī internetā. Tad starpposmā ir trīs dienas, lai datus apkopotu, pārliecinātos, ka tehniski viss ir kārtībā. Atlikušie vēlētāji savu balsi var nodot galvenajā vēlēšanu dienā.”

To, ka teju 40% nobalsojuši internetā, ir vērā ņemams skaitlis piekrīt CVK sekretārs Ritvars Eglājs, kurš procesu vēroja klātienē. Viņš joprojām uzskata, ka pasaule, tostarp Latvija, joprojām ziemeļu kaimiņos notiekošo vēro testa režīmā.

“Reālie skaitļi ir tādi, ka kopējā aktivitāte nav cēlusies. Jo vairāk balsu internetā, jo mazāk klātienē, ir notikusi balsošanas veida maiņa,” norāda Eglājs.

Savukārt Gudele min: “Man joprojām ir viedoklis – vai interneta vēlēšanu sistēma Latvijā ir prioritāra. Jo ir daudzas lietas, kas darāmas.”

Ļoti iespējams, ka procesam Latvijā svītru pārvilka krīze. Izmēģinājums bija iecerēts 2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kas no valsts budžeta prasītu trīs miljonus latu.

Naudai arī šodien ir nozīmīga loma, bet ne tikai.

Ritvars Eglājs
CVK sekretārs

Uzturēšanas izmaksas ir aptuveno 100 000 gadā. Salīdzinājumam – CVK, gatavojoties šā gada Eiroparlamenta vēlēšanām, ir lielas grūtības saņemt vienreizēju dotāciju, lai varētu balsot jebkurā iecirknī, ne tikai tajā, kur vēlētāju sarakstā iekļauts.

Šogad plānotajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās balsošana joprojām būs pa vecam. Vai kas mainīsies kādās no tālāk plānotajām, nav zināms. LNT TOP 10 veiktā frakciju aptauja liecina, ka jaunais Saeimas sasaukums vēl tikai iešūpojas un par iespēju iniciatīvu aktualizēt šobrīd izsakās ne apstiprinoši, ne noliedzoši.

Lai arī jautājums ir politiska izšķiršanās, premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) pauž viedokli, ka tā nonākšana darba kārtībā savā ziņā atkarīgs no vēlēšanu komisijas skatījuma.

“Šis ir tieši CVK komisijas jautājums, tagad Saeima pārvēlēs vadītāju, un šis būtu viens no jautājumiem – ir tāda iespēja vai nav. Kad, kādā laika posmā un cik tas izmaksās. Bet domāju, ka tas ir apsverams jautājums un vēlēšanu komisijas uzdevums,” norāda Kariņš.

Savukārt Bergs pauž: “Tas, ko nevajadzētu noteikti darīt, nevajadzētu programmēt savu sistēmu. Ņemot vērā Latvijas dažādu e-projektu pieredzi, vajadzētu samesties ar igauņiem un noīrēt vai nopirkt viņu sistēmu un sākt ar mazākām velēšanām, vai kā. Tas būtu tas ceļš.”

Varbūtība, ka Latvija sekos Igaunijas piemēram, šobrīd šķiet samērā neliela. No politiķu neformāli sacītā noprotams, ka daudz aktīvāk no Centrālās vēlēšanu komisijas tiks prasīts ļaut iedzīvotājiem balsot jebkurā iecirknī un arī tad, ja pases vietā ir tikai identifikācijas karte. Arī šis aspekts saistīts ar procesa digitalizāciju, taču paliekot pie principa, ka uz iecirkni tomēr jādodas pašiem.