Vēl jāmācās, kā saprotami uzrunāt tautu – ekspertes vērtē Levita 18. novembra uzrunu

4 komentāri

Nupat aizvadītos valsts svētkos prezidents tradicionāli saka runu pie Brīvības pieminekļa. Arī Egils Levits šo tradīciju turpināja un 18. novembrī uzrunāja tautu.

Pie Brīvības pieminekļa pirmo uzrunu prezidenta amatā Egils Levits teica jau šovasar uzreiz pēc ievēlēšanas. Bet 18. novembrī Brīvības laukumā bija viņa pirmā runa Latvijas dibināšanas gadadienā.

Prezidenta runu lasi šeit! 

Septiņu minūšu garajā uzrunā Levits godināja tos, kuri izcīnīja Latvijas neatkarību un to atjaunoja. Prezidents uzsvēra katra cilvēka nozīmīgumu un atkārtoti pievērsās tam, cik svarīga ir solidaritāte.

“Mēs esam teikuši, ka vēlamies Latviju veidot kā labklājīgu un drošu Ziemeļvalsti. Ziemeļvalsts raksturlielums ir solidaritāte,” uzrunā teica prezidents.

Domnīcas “Providus” pētniece Agnese Lāce prezidenta teiktajā saklausīja viņa prezidentūras prioritātes.

“Manuprāt, viņš šajā runā iezīmēja daudzus aspektus, kas viņa darbā būs svarīgi – gan virziens uz ziemeļiem, gan iedzīvotāju savstarpējā solidaritāte, savstarpējā sadarbība, arī atskats vēsturē un tas, ko mēs no tā varam mācīties un kā iedvesmoties darbam turpmāk,” norāda Lāce.

Taču prezidenta runa nesusi arī pārsteigumus. Uzmanību Levits izpelnījies tāpēc, ka sacīja tādus vārdus kā “likteņkopība” un “vienvērtīgs”.

“Mēs izjūtam likteņkopību ar Latviju, gan esot savā zemē, gan piederot tai, atrodoties tālumā. Dārgie tautieši! Vienvērtīgs ir katrs cilvēks. Vienvērtīga ir katra vieta Latvijā,” uzrunā pauda Levits.

Politoloģe Ilga Kreituse uzskata, ka jaunajam prezidentam vēl jāmācās, kā saprotami uzrunāt tautu.

“Viņš sāk veidot latviešu valodai netipiskus vārdu salikumus, savienojumus. Es pat te uz lapiņas rakstīju ārā. Nu, “valstsgriba” mēs esam pieraduši. “Likteņkopība” – tas būtu saprotams vēl. Bet, ja man jāsaka, ka katrs cilvēks ir “vienvērtīgs”, tad es domāju, ka ķīmiķiem tas radīja ļoti lielu samulsumu, jo ir vienvērtīgi elementi. Un tāpēc es tā domāju, ka prezidentam, ar ko viņš strādā kopā, tiem cilvēkiem, kas dod padomus, vajadzētu būt uzmanīgākiem, izvērtējot, ar ko mēs vēršamies pie cilvēkiem, ar ko mēs uzrunājam, ar kādiem vārdiem – gribētos teikt, cilvēciskot,” norāda Kreituse.

Līdzīgu viedokli pauž arī Agnese Lāce: “Kaut vai tas, ka pēc tam “Twitter” raisījās diskusijas par to, ko daži no šiem vārdiem nozīmē: “likteņkopība”, “vienvērtīgums”, prasījās varbūt vienkāršāk un tuvāk pie iedzīvotājiem. Nedaudz tuvāk, vienkāršāk un sirsnīgāk.”

Tikmēr klātesošie, noklausījušies Levita apsveikumu Latvijas dibināšanas 101. gadadienā, prezidentam, kā ierasts, veltīja aplausus.

Latvijas 101. gadadienas kulmināciju – krāšņo uguņošanu krastmalā skaties šeit!