Komentāri

Pirms stundas noslēgusies Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas tikšanās ar Satversmes aizsardzības biroja, Tieslietu ministrijas un bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu izpētes komisijas pārstāvjiem. Komisijas darbs bija nonācis strupceļā konflikta dēļ, kas radās starp komisiju un to pārraugošo Tieslietu ministriju. Situācijas risināšanā tagad iesaistījusies valdības vadītāja. 

Šīs komisijas darbs ir valstiski svarīgs ne tikai tāpēc, ka tā sniegs savus zinātniskos komentārus par VDK dokumentiem, bet galvenokārt, jo tieši šī valdības komisija pēc trim gadiem Ministru kabinetam rekomendēs, ir vai nav beidzot jāpublisko VDK aģentu kartotēka jeb tā dēvētie čekas maisi.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Šodien visas puses ir vienojušās, ka lai atrisinātu pašreizējo konfliktu, ir nepieciešams komisijas pārraudzību no Tieslietu ministrijas nodot neatkarīga zinātniska institūta pārraudzībā.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

FOTO: LETA

FOTO: LETA

Diskusijas bija garas, bet draudzīgas, es gribu teikt. Mums visiem pilnīgi skaidrs, ka šī komisija, kas pēta pagātni, tai jābūt ārpus politiskās ietekmes. Un es personīgi un arī kolēģi ir gatavi, faktiski tā ir vienošanās – komisijai ir jābūt neatkarīgai. Vai tas būtu Vēstures institūts vai Zinātņu akadēmija, bet droši vien Vēstures institūts. Pirmdien mums būs koalīcijas padomē jāvienojas tehniski, kā mēs to varam izdarīt, jo pie šī brīža likuma mēs nevaram nodot šo kopējo darbu Vēstures institūtam, piemēram. Līdz ar to mums jāmeklē tie tehniskie risinājumi, kā to izdarīt.

Tātad, lai bijušās VDK dokumentu izpētes komisiju nodotu zinātniskas institūcijas pārziņā, iespējams, būs nepieciešams mainīt likumu. Savukārt pašreizējais komisijas vadītājs Kārlis Kangeris, kurš iepriekš bija paziņojis, ka darbu komisijā pametīs, tagad nolēmis tomēr turpināt vadīt čekas dokumentu izpēti.

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl