Komentāri

Pienācis laiks, kad baznīcas zvani tiek pārkausēti lielgabalos. Ar šādiem vārdiem kultūras iestāžu vadītāji pauž savu neizpratni par valdības bezprecedenta lēmumu – Valsts kasē iekasēt ar kultūru saistīto kapitālsabiedrību peļņu. Nauda valsts budžetā būs jāiemaksā Jaunajam Rīgas teātrim, Nacionālajai operai, Latvijas Koncertiem un arī Leļļu teātrim.

Likums paredz, ka valstij piederošie uzņēmumi 90% savas peļņas atdod valsts budžetam, bet līdz šim kultūras iestādēm valdība bija ļāvusi savu peļņu saglabāt, tāpēc valdības lēmums šoreiz to neatļaut, tām bijis nepatīkams pārsteigums.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Jaunajam Rīgas teātrim būs jāpārskaita valsts budžetā sava peļņa 25 000 eiro apmērā, SIA Latvijas Koncerti šķirsies no 38 000 peļņas, Leļļu teātris zaudēs 10 000, bet Nacionālajai operai un baletam būs jāatdod valstij lielākā summa – gandrīz 114 000 eiro.

Skaties foto!

Pikts par valdības lēmumu ir operas direktors Zigmars Liepiņš, kurš šodien bija sasaucis preses konferenci. Viņaprāt, nav pareizi šādi sodīt operu, kas centusies savest kārtībā savas finanses. Liepiņš pauda neizpratni par to, ka tikmēr šogad miljonos mērāmu peļņu ļauts paturēt tādiem uzņēmumiem kā Latvijas dzelzceļš, Ceļu satiksmes drošības direkcija, Lidosta Rīga un Latvijas Gaisa satiksme.

Neapmierinātas ar lēmumu ir arī citas kultūras iestādes. Leļļu teātrī akcentē, ka 10 000 tam nav maza nauda un iestādē ar to ir rēķinājušies – par peļņu bija plānots sākt teātra novecojušo krēslu nomaiņu.

Lēmumu kritizē arī nozares ministre, kura valdībā balsoja pret to. Viņasprāt, šādi valdība demonstrējusi savu neizpratni par kultūras jomu. Finanšu ministrijas pārstāvis, kuram iestāde uzticēja komentēt šo jautājumu, tā arī īsti nevarēja paskaidrot, kāpēc tieši šogad nolemts tomēr iekasēt kultūras iestāžu peļņu. Viņš tikai norāda, ka nauda paņemta no tām iestādēm, kurām nav finansiālu grūtību. Tas izlemts, pamatojoties uz Pārresoru koordinācijas centra atzinumu. Piemēram, Rīgas Cirkam atļauts peļņu paturēt.

Kultūras ministrija bija lūgusi atļaut paturēt peļņu deviņām ar kultūru saistītām valsts kapitālsabiedrībām, bet ministri pieņēma pozitīvu lēmumu tikai attiecībā uz piecām. Šo lēmumu pārskaitīt valdība neplāno.

Skaties video!

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl