Valsts vairs nedzēsīs studiju un studējošā kredītus par darbu noteiktās jomās un amatos

3 komentāri
Valsts vairs nedzēsīs studiju un studējošā kredītus par darbu noteiktās jomās un amatos
IEVA ČĪKA, LETA

Studiju un studējošā kredīti vairs netiks dzēsti par darbu Ministru kabineta noteiktās jomās un amatos, aģentūrai LETA apstiprināja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Oktobrī, kad valdība atbalstīja jauno studiju kreditēšanas modeli, tika norādīts, ka jaunajā sistēmā sakarā ar bērna piedzimšanu vai adopciju vecākiem varēs tikt dzēsti 30% no studējošā kredīta atlikuma. Tāpat saglabāsies kredītu atlikumu dzēšana nāves vai invaliditātes gadījumā. Vienlaikus par iespējām turpināt kredītu dzēšanu saistībā ar darbu valsts un pašvaldību institūcijās un citās noteiktajās jomās būs jālemj valdībai un Saeimai gadskārtējā budžeta veidošanas procesā.

Otrdien valdība arī atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) grozījumus vairākos Ministru kabineta noteikumos par studiju un studējošā kredīta piešķiršanu, atmaksu un dzēšanu. Tie cita starp paredz jau sākot no šī gada vairs nedzēst studiju un studējošā kredītus par darbu Ministru kabineta noteiktās jomās un amatos.

Līdz šim uz daļēju kredīta dzēšanu varēja cerēt izglītības jomā nodarbināti, piemēram, vispārizglītojošo skolu pedagogi, bērnudārzu audzinātāji, kā arī sociālajā jomā strādājošie, kultūras darbinieki, mediķi, arī valsts pārvaldes iestādēs, prokuratūrā un tiesā nodarbinātie.

Šuplinska skaidroja, ka tad, kad sistēma darbosies un valsts iestādes redzēs, ka, piemēram, pedagoģijā vai medicīnā ir bijis daudz kredītņēmēju un šie konkrētie darbinieki ir ļoti nepieciešami tautsaimniecības nozarei, tad iestādes varēs rosināt atsevišķu kredītu atmaksu no valsts budžeta.

Vaicāta, vai tas nevarētu kavēt studētgribētāju piesaisti, piemēram, pedagoģijā, ministre atzina, ka ir grūti teikt. Viņa stāstīja, ka jaunā viengadīgā pedagogu programma paredz paaugstinātas stipendijas, savukārt četru gadu studijām ir palielināta ierobežotā kredīta piešķiršanas summa, lai “tā būtu adekvāta ne tikai studiju maksai, bet arī dzīvošanai”.

Kā vēstīts, lai pilnveidotu valsts galvoto studiju un studējošo kreditēšanas sistēmu, IZM 2018.gada rudenī izveidoja darba grupu, kurā strādāja pārstāvji no Latvijas Studentu apvienības, Finanšu ministrijas (FM), Valsts kases, Studiju un zinātnes administrācijas, finanšu nozares asociācijas un Attīstības un finanšu institūcijas “Altum”.

Oktobrī valdība atbalstīja IZM izstrādāto likumprojektu par jaunu studiju kreditēšanas modeli, kurā nebūs nepieciešams otrs galvotājs vai cits papildu nodrošinājums.

IZM sola, ka jaunais kreditēšanas modelis novērsīs kredītiestāžu intereses trūkumu sniegt šo pakalpojumu, vienkāršojot administratīvās procedūras, un palielinās studiju un studējošo kredītu pieejamību. Studējošais varēs izvēlēties vienu no vairākām kredītiestādēm.

Ministrija skaidro, ka jaunajā modelī tiks noteikti procentu likmju griesti, kas jāmaksā studējošajam, nepārsniedzot 3,5% pievienoto likmi. Vidēji prognozējamā pievienotā likme esot 2,5% līdz 3%.

Tiek uzsvērts, ka tikšot vienkāršotas administratīvās procedūras kredīta izsniegšanai un neatmaksāto kredītu piedziņai. Līguma noformēšana notikšot pārsvarā attālināti ar elektronisko parakstu.

Pašreizējais modelis darbosies līdz 2020.gada 1.aprīlim, kad beigsies termiņš valsts galvojuma apkalpošanas līgumam, kas ir noslēgts starp FM un iepriekšējās izsoles uzvarētāju par tiesībām izsniegt studējošajiem kredītus ar valsts galvojumu.