Valsts prezidents: Valdība darbojas klupdama, krizdama, bet pareizā virzienā

4 komentāri
Valsts prezidents: Valdība darbojas klupdama, krizdama, bet pareizā virzienā
AFP/SCANPIX

Valdība Covid-19 krīzes pārvarēšanā darbojas klupdama un krizdama, taču pareizā virzienā, šovakar intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Viens pret viens” atklāja Valsts prezidents Egils Levits.

Vērtējot valdības sastāva izmaiņas, Levits pauda, ka šādi “restarti” parlamentārās sistēmās nav nekas neierasts – ir valstis, kur valdības darbības laika vidū tiek daži ministri tiek izmanīti vai ministri mainās ar portfeļiem, lai atjaunotos valdība. “Tas ir normāls parlamentārs process,” akcentēja amatpersona, uzsverot, ka šāds “restarts” varētu dot zināmu jaunu vilkmi valdībai.

Levits norādīja, ka partijām, kas strādā koalīcijā, ir jābūt atbildīgām un uz ilgtspējīgu domāšanu vērstām, tomēr brīžiem partijas nevēlas “būt sliktas”, virzot dažādas reformas. Tieši nevēlēšanās virzīt reformas esot viens no Latvijas atpalikšanas iemesliem, pieļāva politiķis.

Valsts prezidents secinājis, ka līdzšinējā koalīcija lielā mērā līdz šim bloķējusi savu potenciālu. “Runājot ar katru atsevišķi – gudri un normāli cilvēki, bet, ja sanāk kopā, tad, pārspīlējot, nekas labs nesanāca,” pauda Levits.

Valsts pirmo amatpersonu īsti neapmierina starp koalīcijas partneriem noslēgtā līguma saturs, jo tajā nav ietverti konkrēti darbi, kas būtu jāpaveic 13.Saeimas pēdējā darba gadā. “Valdības restarts būtu labāks, ja tiešām būtu vienojušies par konkrētiem soļiem. Acīmredzot satuvināšanās koalīcijā un apziņa, ka koalīcijas partijas veido kopīgu projektu, ir uzlabojusies, bet vēl tālu no izcilā,” pauda politiķis.

Vērtējot to, kā valdībai izdevies strādāt Covid-19 krīzes pārvarēšanā, Levits sacīja, ka valdība “darbojas klupdama krizdama, bet klupdama krizdama pareizā virzienā”.

Levits uzskata, ka valdībai būtu mazāk savos lēmumos jāvadās no sociālo tīklu platformās paustā, bet gan jābalstās pašu izpratnē. “Ir ārkārtīgi slikti, ja tviteris un “Facebook” vada valsti, tā tas nevar būt,” uzsvēra prezidents.

Komentējot pasliktinājušos Valsts prezidenta popularitātes reitingus, Levits, norādot, ka tie viņam šķiet sekundāri, pieļāva, ka šādas izmaiņas saistītas ar to, ka Levits atbalstījis valdības politiku Covid-19 krīzes laikā, lai arī tā nebija īpaši populāra sabiedrībā.

Vērtējot nedēļas nogalē notikušās pašvaldību vēlēšanas un zemo vēlētāju aktivitāti, Levits norādīja, ka būtu svarīgi saprast iemeslus, kāpēc cilvēki nav devušies vēlēt. Viņaprāt, tos, kas izvēlējās palikt mājās, iespējams, varētu iedalīt divās kategorijās, balstoties motivācijā neiet balsot. Viena grupa varētu būt tie, kas ir apmierināti ar to, kā strādā “pagastveči”, un tāpēc neredz jēgu iet vēlēt. Otrajā grupā ietilptu tie, kas ar situāciju ir tik ļoti neapmierināti, ka nemaz neredz jēgu doties uz vēlēšanām.

Levits arī pauda, ka uz vēlēšanām aizgājušie daudzos gadījumos izvēlējušies stabilitāti, atbalstot jau pie varas esošos politiķus un partijas.

Valsts prezidenta ieskatā nacionālā līmeņa partijām pašvaldībās kopumā nav tik liela pārstāvniecība, jo tur uzvar personības. “Redzam daudzus vietējā mēroga sarakstus, kas ir uzvarējuši. Partijām tur ir diezgan maza nozīme, redzam, ka partijas tiek bieži mainītas deputātu vidū,” sacīja Levits.

Tāpat augstākā amatpersona uzskata, ka vēlētāji “šad un tad” nav pietiekami kritiski, izvēloties to, par ko balsot. Rezultātā pašvaldībās tiek ievēlēti “apšaubāmi kandidāti”, un tādu ir virkne. Šāda situācija Levita ieskatā veidojusies, jo Latvija vēl atpaliek no optimāliem standartiem, kādiem būtu jābūt valstīs ar stingru demokrātijas standartu.

4 komentāri