Valsts budžeta pieņemšana Saeimā raisa jautājumus par politisko un likumdošanas kultūru

1 komentārs
Valsts budžeta pieņemšana Saeimā raisa jautājumus par politisko un likumdošanas kultūru
KASPARS KRAFTS, F64

Šonedēļ pieņemtais nākamā gada valsts budžets raisījis daudz jautājumu par veidu, kādā tas noticis. Saeimas sēde teju līdz pusnaktij, personīgi apvainojumi no tribīnes, debašu laiku ierobežošana, opozīcijas demaršs. Parlamenta spīkere atzīst – kaut kas politiskajā kultūrā ir mainījies.

Kad pirms trim gadiem Saeima skatīja 2017. gada valsts budžetu politiķi un žurnālisti parlamenta ēku pameta vien ap plkst. 5.00 no rīta. Toreizējā koalīcija Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) vadībā bija nolēmusi valsts galveno finanšu dokumentu pieņemt triecientempā vienā naktī.

Šajā nu jau bēdīgi slavenajā budžeta naktī ainas bija Saeimas institūtam neglaimojošas. Sagurušas sejas, vienaldzība, deputāti guļ pa stūriem, viens tautas kalps pat simboliski aizmidzis uz izdrukāta budžeta likumprojekta – tā paša, par kuru tajā brīdī viņš it kā lemj. No tribīnes ziņotājs dokumentam gāja cauri triecientempā, deputātiem pat nemēģinot iedziļināties, kurus priekšlikumus tie atbalsta un kurus ne.

Pēc sabiedrības kritikas deputāti panāca džentlmeņu vienošanas tā vairs nedarīt, atminas toreizējais premjerministrs, pašreizējais opozīcijas deputāts Māris Kučinskis (ZZS). Tomēr arī šo trešdien koalīcijas deputāti izšķīrās pie 2020. gada budžeta strādāt teju līdz pusnaktij.

“Tā reize, tā bija ļoti rūgta mācība. Pēc tās teicām: nekad vairāk nebūs deputātu kvotu un nekad vairāk nebūs nakts darba. Tāpēc vakardiena man bija liels izbrīns, kāpēc atgriežamies pie tā, kas tiek uzskatīta par sliktu praksi,” saka Kučinskis.

Kritiku koalīcija izpelnījusies arī par deputātu debašu laika ierobežošanu, lai ātrāk budžetu izdzītu cauri Saeimai. Koalīcija gan ir pārliecināta, ka opozīcija vienkārši mēģina apzināti un mērķtiecīgi bremzēt budžeta izskatīšanu.

“Ja jūs paskatīsieties, tad runātāji ir seši septiņi cilvēki, kuri nāk runāt par katru priekšlikumu un izmanto abas divas reizes. Vakardien daudzi runātāji stomījās, bija lielas pauzes, nerunāja, lasīja no rakstiem laikrakstos. Pilnīgi nav pašiem, ko teikt,” teic deputāts Ainars Latkovskis (JV).

No tribīnēs diskusijās nereti skanēja arī personīgi apvainojumi. Īpaši, kad koalīcija nolēma samazināt deputātam debatēs atvēlēto laiku līdz vienai minūtei. Pēc tā opozīcija Saeimas sēžu zāli pameta, un budžets galu galā tika pieņemts ātrā tempā.

“Opozīcijas uzdevums ir izgaismot šo farsu, patiesībā viņu vēl forsēt. Ja jau farss, tad līdz galam. Tad parādām sabiedrībai, ka patiesībā te nevienam neinteresē Latvijas tautas intereses. Mēs nodarbojamies ar farsu,” uzskata deputāts Aldis Gobzems.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA), rezumējot budžeta pieņemšanas veidu, pauda, ka darbs pie likumprojekta noticis jau komisijās, ilgās parlamenta sēdes ir ierasta prakse arī citviet, bet opozīcija – visu vilcinājusi apzināti.

“Man ļoti žēl, ka debates ir tādas, kurās izskan puspatiesības vai lietas, kas ir tālu no patiesības. Man žēl, ka ministru teiktajā neieklausās. Acīmredzot, ir kaut kas mainījies politiskajā kultūrā…”