Valsts aizsardzībā vēlas iesaistīt uzņēmējus un iedzīvotājus

3 komentāri

Plaša klāsta kravu pārvadājumu uzņēmums “Delta LV” sadarbojas ar zemessardzi Kurzemē, brīvprātīgi piedaloties Skrundas kara pilsētiņas pārveidošanā par zemessargu poligonu.

“Man personīgi tas ir svarīgi, jo es nāku no Latvijas, es šeit dzīvoju, man ir prieks un lepnums, ja varu palīdzēt armijai, zemessardzei, jo mēs esam maza valsts, aizsardzība sākas no mums,” saka “Delta LV” īpašnieks Aigars Freibergs.

Saldū bāzētā uzņēmuma īpašnieks norāda, – viņa 107 tehnikas un 180 darbinieki būtu gatavi valstij nākt palīgā jebkurā krīzes situācijā, tostarp, ja sāktos karadarbība.

“Par “X stundu” runājot, mēs esam iekļauti armijas un zemessardzes aizsardzības plānā, un mēs esam gatavi, ko arī apliecinājām – “X stundā” piešķirt gan tehniku, gan cilvēkus. Un nākt palīgā aizstāvēt mūsu zemi. Sakoncentrēt lielu cilvēku skaitu, piemēram, autovadītājus, kuri ir apmācīti, piemēram, kā sniegt pirmo palīdzību, kā rīkoties avārijas situācijās. Tas ir viens. Un ir daudz tehnikas vienību – varam ļoti ātri pārvietot lielu daudzumu kravu, piemēram, pirmās nepieciešamības preces vai pārtiku, vai ūdeni, principā vienalga ko,” bilst Freibergs.

Šis ir viens no nedaudzajiem uzņēmumiem, kas piedalās valsts aizsardzībā. Valsts pārvalde sākusi domāt par to, kā tiešā un netiešā veidā aizsardzības sektorā integrēt aizvien vairāk privāto kompāniju, sākot no bankām un beidzot ar mežu apsaimniekotajiem, lai “X stundā” valstij palīgā varētu doties visi. Uzņēmumā “Delta LV” dabīgo saikni ar bruņotajiem spēkiem nodrošina tas, ka tajā ir nodarbināti vairāk nekā 10 zemessargi.

“Beidzot aktīvo dienestu, es iestājos zemessardzē. Es negribēju pārtraukt saikni ar NBS. Man ir ļoti patriotisks noskaņojums, arī saskatu savos autovadītājos un zemessargos patriotisku garu,” saka zemessargs, “Delta LV” darbinieks Jānis Grišāns.

Valsts aizsardzībai jākļūst visaptverošai. Šāds ir galvenais secinājums pēc jaunās valsts aizsardzības koncepcijas publiskās apspriešanas. Aizsardzības plānošanā jāiesaista arī nevalstiskās organizācijas, privātais sektors.

Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Mārtiņš Staķis (“Attīstībai/Par!”) norāda: “Mums bija arī lieliska tikšanās ar privāto kompāniju, kurai ir daudz buldozeru, kura nodarbojas ar ceļu būvi, kura saka – mēs esam gatavi nākamajās mācībās piedalīties un palīdzēt jums sagatavot aizsardzības fortifikācijas būves. Arī gribam zināt, kā tas notiek, un kā mums rīkoties krīzes laikā. Šis ir ļoti labs visaptverošas valsts aizsardzības piemērs. Un, ja šāda interese ir no privātā sektora, mūsu uzdevums ir viņiem šīs iespējas dot. Nevis teikt – pagaidiet, mēs paši tiksim galā ar savām lietām.”

Proti, pagātnē ir tie laiki, kad aizsardzības plānošana ir tikai Aizsardzības ministrijas kompetencē, norāda drošības jautājumu pētnieks Jānis Bērziņš.

“Iedzīvotājiem jāņem vērā, ka mūsdienās karadarbība nenotiek tikai klasiskajā veidā. Kad runa ir par karadarbību, cilvēki domā par Vjetnamas karu vai Otro pasaules karu. Tā vairs nekaro. Ja skatāmies, kā Krievija karo Ukrainā, bija pilnīgi savādāk. Un šajos karos sabiedrībai ir ļoti liela nozīme. Cilvēkiem jāņem vērā, ka viņiem arī jāpiedalās,” saka Bērziņš.

Latvija atrodas asimetriska pārspēka priekšā. Krievijas militārās bāzes burtiski ieskauj Baltijas valstis – tās atrodas ne tikai pie Austrumu robežas, kā arī pie Sanktpēterburgas un Maskavas, bet arī rietumos – militarizētajā Kaļiņingradā. Pārējie Krievijas militārie spēki ir ļoti mobili – lielas formācijas ir iespējams pārvietot īsā laika periodā. Militārajās mācībās Krievija mēdz izspēlēt Baltijas valstu ielenkšanu, liedzot mūsu reģionā ierasties NATO papildspēkiem. Latvijas aizsardzības stratēģijas galvenie mērķi ir pretinieku atturēt un aizkavēt.

“Mēs nevaram likt tik lielus spēkus pretim, bet varam mācīties no tām taktikām, kas jau ir daudzās valstīs pārbaudītas – mazas teritoriālas vienības, kas spēj aizturēt pretinieku, neļaujot viņam izvērsties, un, protams, mūsu NBS kā mobila spēcīga vienība, kas var dot visaptverošu triecienu,” norāda Staķis.

Tomēr Latvijas iedzīvotāji krīzes situācijām nav gatavi. SKDS pētījumā atklājies, ka 92% Latvijas iedzīvotāju vai nu vispār nav domājuši, kā rīkotos militāra iebrukuma gadījumā, vai nu viņiem nav konkrēta rīcības plāna, vai arī ir bijis grūti atbildēt uz šo jautājumu.

“Dažreiz cilvēki satraucas, saka – ko jūs mūs baidiet ar šādām lietām, nerunāsim par to,” bilst aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“Attīstībai/Par!”).

Nākamgad ministrija iedzīvotājus informēs par rīcību krīzes situācijās, liekot uzsvaru uz izdzīvošanu pirmās trīs diennaktis.

“Valsts pasaka saviem iedzīvotājiem – 72 stundas ir tas, ko katram iedzīvotājam ir jāspēj izturēt pašam. Valstij būs vajadzīgas šīs 72 stundas kā minimums, lai atgūtu kontroli kādā krīzes situācijā, piemēram, pazūd elektrība. Svarīgi ir drukāti materiāli, – kad katram mājās ir buklets, kuru viņš var atvērt un apskatīties, kas ir jāsagatavo, lai parūpētos par sevi un tuvākajiem. Kam ir jābūt šajā mugursomā līdzi. Kādus medikamentus ņemt. Zviedrija, kad aizsūtīja šo bukletu uz mājsaimniecībām, daudzi bija ļoti pārsteigti, teica – kas notiek, vai tad mēs gatavojamies karam? Taču svarīgākais – un šādas šūmēšanās sabiedrībā ir pozitīvas, tās daudziem liek izkāpt no komforta zonas un saprast, ka kaut kas tāds var notikt,” saka Staķis.

Tikko ar analīzi par Baltijas valstu gatavību uzbrukumam nācis klajā ASV analītiskais institūts “Jamestown Foundation”. Domnīcas ekspertu vērtējumā, lai Baltijas valstis varētu sevi nosargāt, sagatavotībai jābūt vēl.

“Lai gan Baltijas valstis ir mazas gan pēc iedzīvotāju skaita, gan pēc ekonomikas lieluma, tās spēj izdarīt daudz vairāk nekā pašlaik. Tajās ir seši miljoni iedzīvotāju, bet tikai 22 000 no viņiem ir bruņoti,” norāda institūts “Jamestown Foundation”.

Aizsardzības nozare Latvijā turpina uzstāt, ka obligātais karadienests mūsu valstī nav nepieciešams. Alternatīva tam ir zemessardzes stiprināšana, iedzīvotāju informēšana, kā arī aizsardzības mācība, ko skolās kā obligāto priekšmetu paredzēts ieviest 2024.gadā.

“Visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas ieviešana ir ar mērķi sasniegt to pašu rezultātu un varbūt pat labāku Latvijas apstākļos nekā obligātais militārais dienests. Bet paralēli visaptverošās valsts aizsardzības ietvaros mums arī tiek īstenota, un tiks obligāti ieviesta valsts aizsardzības mācība. Un tas faktiski nozīmēs to, ka gadu gaitā jaunajai paaudzei, izejot cauri šai apmācībai, viņi būs kā rezervisti valsts aizsardzībai,” skaidro Pabriks.

Nebūt vienaldzīgiem un domāt par valsts aizsardzību ikdienā – to, sākoties Patriotu nedēļai, iedzīvotājiem novēl uzņēmuma ”Delta LV” īpašnieks Aigars Freibergs: “Cilvēkiem vajadzētu būt aktīvākiem. Tas ir galvenais mums, latviešiem, lai mēs nebūtu vienaldzīgi, nestāvētu malā, doties un risināt jautājumus. Tad uzlabotos gan dzīves kvalitāte, gan aizsardzība. Mans kā pilsoņa aicinājums – nebūt vienaldzīgam!”