Valkas novadā no jaunās domes sagaida mājokļus un pilsētas labiekārtošanu

1 komentārs

Valkas novadā no jaunās domes sagaida mājokļus un pilsētas labiekārtošanu, jaunajā sižetu sērijā “Vietvaras 2021” vēsta TV3 Ziņas.

Gatavojoties gada galvenajam notikumam politikā – pašvaldību vēlēšanām, kas notiks 5.jūnijā, TV3 Ziņas sāk sižetu sēriju “Vietvaras 2021”, kurā iepazīstinās ar visām pašvaldībām atbilstoši jauno novadu karte, sākot ar iedzīvotāju skaita ziņā Latvijā mazāko novadu – Valku.

Valkas novada ikdienā izmaiņas ieviesuši ceļošanas ierobežojumi. “Mēs gaidām igauņus, igauņu pircējus un arī, protams, somu pircējus un zviedrus. Te pirms gada, diviem nebija vispār mašīnu, kur nolikt. Visi “parkingi” bija pilni,” stāsta Aivo.

Lai gan Valkas un Valgas iedzīvotājiem ir atviegloti nosacījumi robežas šķērsošanai, tāpat jāievēro dažādi ierobežojumi. “Protams, šī ir dvīņu pilsēta un personas pārvietojas abos robežas virzienos. Bet, lai ieceļotu Latvijas Republikā, ir nepieciešami dokumenti, kas apliecina mērķi ieceļošanai,” skaidro Valsts robežsardzes Vidzemes dienesta vecākais inspektors Sandis Cipruss.

Valkā bez darba ir 9,2% cilvēku, kas ir otrs augstākais rādītājs Vidzemē. Darbu nevar atrast aptuveni 400 novada iedzīvotāju.

Daudzi Valkas iedzīvotāji strādā Valgā. Igaunijā ir arī lielāki pabalsti un valsts apmaksāta medicīna. Tiesa, paši igauņi izrādīja interesi par iespēju Latvijā tikt pie 500 eiro pabalsta, ko piešķīra par katru bērnu.

“Te bija daži gadījumi, bet igauņi saprata, ka tik vienkārši tas nebūs, jo piešķīra jau tām ģimenēm, kas saņem valsts ģimenes pabalstu,” stāsta laikraksta “Ziemeļlatvija” žurnāliste Inga Karpova.

Galvenās Valkas novadā pārstāvētās tautsaimniecības nozares ir mežsaimniecība, kokapstrāde un lauksaimniecība. Bet viens no Valkas lielākajiem uzņēmumiem ir ražotne, kurā top putu polietilena iztrādājumi būvniecībai un iepakojumam, kā arī bērnu mīkstās rotaļlietas.

“Pepi Rer” pārstāve Kristīne Simonova

“Šeit nodarboties ar uzņēmējdarbību ir izdevīgi, arī ar ražošanu. Svarīgi, protams, ir dažādi faktori. Un viens no tiem, protams, ir darbaspēks, kas ir ļoti svarīgs. Bet patlaban problēmas ar to nejūtam. Vajag tikai gribēt darboties.”

Īstenojot novadu reformu, Valkai plānoja pievienot vairākus kaimiņu novadus. Taču visi kā viens atteicās.

“Šī tēma valcēniešus sākumā tā kā drusku aizskāra. Valcēnieši ir diezgan lepni. Un tad valcēnieši tā kā atmeta visam ar roku un teica tā: “Ja jau mēs te esam nevienam negribēti, nevajadzīgi, dzīvosim paši.” Un patiesībā labi vien ir,” skaidro laikraksta “Ziemeļlatvija” žurnāliste.

Karpova stāsta, ka tagad “krupis norīts”. Valcēnieši samierinājušies, ka saglabāsies līdzšinējās robežas.

“Mums pilnīgi nekas nemainās. Un, kā teica daži kaimiņi cīņās par novadu pievienošanu, ka mēs esam vieta tur aiz meža. Mēs arī paliksim vieta tur aiz meža. Bet mēs par to nemaz tā kā neskumstam,” stāsta laikraksta “Ziemeļlatvija” žurnāliste Inga Karpova.

Par spīti prognozēm, ka desmit gadu laikā iedzīvotāju skaits šeit samazināsies vismaz par 30%, valcēnieši vismaz pagaidām to neizjūt. Gluži pretēji – akūti trūkstot dzīvokļu. “Pirms vairākiem gadiem Valkā bija daudzas mājas ar tukšiem logiem. Šobrīd dzīvokļu tirgus ir tik ļoti uzkarsis, ka principā īrei nav ko piedāvāt,” atzīst laikraksta “Ziemeļlatvija” žurnāliste.

Tāpat aktuāla ir pilsētas labiekārtošana.

“Tur tie soliņi. Nu tā, sīkumi, bet… un sastādīt kaut kādus zaļumus ļoti vajag,” domā iedzīvotāja Biruta.

Problēma esot arī Eiropas Savienības naudas godīga ieguldīšana. Tikmēr ikgadējā budžeta lielākie ieņēmumi vairāk nekā četru miljonu eiro apmērā ir no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN). Būtiska nozīme ir arī valsts dotācijai. No pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda tiek saņemti gandrīz divi miljoni eiro. 5.jūnijā balstiesīgajiem būs jāizvēlas, kam uzticēt Valkas naudas maku.

Pēc iedzīvotāju skaita mazākajā novadā Latvijā ir arī vismazākais kandidātu skaits. Vēlētājiem šeit būs iespēja balsot par trīs sarakstiem. Tas ir tik pat, cik iepriekšējās vēlēšanās. Tomēr par izvēles trūkumu šeit nesūdzas.

“Nu praktiski ir tā, ka es vēl zināju tikai par diviem. Jūs mani nošokējāt par trijiem. Es to vēl nezināju. Zināju, ka divi ir. Es domāju, ka [trīs], jā, [ir daudz], jo man liekas, ka pirms pēdējās dienas vispār bija, pirms 6.prīļa bija, ja nemaldos, tikai viens saraksts. Par cik mums ir tāds mazs novads, tad trīs saraksti ir diezgan daudz,” atzīst Evija.

Vairums aptaujāto sola doties vēlēt.

“Es vienmēr piedalos. Svarīgi [iet balsot], lai visi pareizie cilvēki tiktu ievēlēti,” tā, savukārt, norāda Biruta.

Savu balsi vēlēšanās dosies atdot arī tie valcēnieši, kuri netic, ka vēlēšanas nesīs izmaiņas.

“Man tie saraksti ir pilnīgi vienalga, jo nekas tāpat nemainīsies. Balsot – tas ir tavs pilsoņa pienākums, johaidī. Tā nav, vai?” retoriski vaicā Pēteris.

30 kilometru attālajā Kārķu pagastā skeptisks ir arī veikala apmeklētājs Aivars.

“Godīgi teikšu, to pašu, kas ir bijis. Ko viņi vairāk var dot? To pašu neko,” ne uz ko cerīgu neizsaka gaidas Aivars.

Turpretī pārdevēja Agrita vēlēšanas sen kā ignorē. “Es gadiem jau to nedaru [neeju balsot]. Es nezinu, kāpēc, bet nē,” atzīst Agrita. Citi tikmēr vēl tikai domā, vai doties uz vēlēšanu iecirkni.

“Patlaban vēl. Pārāk viss vēl nekonkrēts un ir daudz citu lietu, par ko domāt. Tā, ka lai politiķi šobrīd piedod. Viņiem mazliet jāpagaida,” skaidro Ilze.