Valdošā koalīcija, visticamāk, zaudēs vairākumu

5 komentāri

Pašreizējie partiju reitingi liecina, ka līdz šim valdošā trīs politisko spēku – “Jaunās Vienotības”, Zaļo un zemnieku savienības un Nacionālās apvienības – koalīcija, visticamāk, zaudēs vairākumu Saeimā. Nākamajā parlamentā ar augstu varbūtību tiks no sešiem līdz astoņiem politiskajiem spēkiem, tā raidījumam “LNT Ziņu TOP 10” atzīst sociologs Arnis Kaktiņš.

Politisko partiju priekšvēlēšanu cīņā iezvanīts pēdējais raunds. Līdz nozīmīgākajam politikas notikumam četru gadu laikā palikusi mazāk nekā nedēļa. Un socioloģija liecina, ka pēc 6. oktobrī gaidāmajām vēlēšanām Latvijas iedzīvotāji tiešām pamodīsies pavisam citā politiskajā realitātē.

Pēdējās, 12. Saeimas vēlēšanās tā nenotika. Iegūstot kopā 61 mandātu, vēlēšanās pirms četriem gadiem varu saglabāja tā pati trīs partiju koalīcija, kas bija valdījusi arī 11. Saeimā – “Vienotība”, Zaļo un zemnieku savienība un Nacionālās apvienība. Taču visu galveno socioloģisko firmu dati liecina, ka nākamajā Saeimā šiem trim politiskajiem spēkiem kā kopumam, ļoti iespējams, vairākuma parlamentā vairs nebūs.

Arnis Kaktiņš
sociologs, SKDS direktors

Maz ticams, ka esošajai koalīcijai summāri – respektīvi pašlaik koalīcijā esošajām trim partijām – pietiks balsu, lai saglabātu vairākumu Saeimā, nepiesaistot no malas vēl kādu ceturto vai varbūt pat piekto. Protams, viss kas var notikt.

Savukārt politologs, Latvijas Universitātes (LU) asociētais profesors Ivars Ījabs pauž: “Tas, kur mēs droši vien ieiesim pēc šī gada Saeimas vēlēšanām, būs vienkārši tāds turbulcences periods. Tas ir tikai normāli. Jautājums, vai mēs to varam stabilizēt, un gada beigas un Ziemassvētkus sagaidīs jau ar daudz maz prognozējamu, daudz maz profesionālu Ministru kabinetu.”

Politisko partiju popularitāti pirms vēlēšanām mērījušas vairākas firmas – “Norstat”, “Kantar TNS” un SKDS. Sociologs un SKDS direktors Arnis Kaktiņš atzīst, ka pievērš uzmanību arī citu firmu datiem, jo tā var iegūt pilnīgāku priekšstatu. Dati rāda, ka 5% barjeru, lai iekļūtu 13. Saeimā, ar diezgan augstu varbūtību vajadzētu pārvarēt krievvalodīgo atbalstītajai “Saskaņai”, premjera pārstāvētajai Zaļo un zemnieku savienībai, valdībā esošajai Nacionālajai apvienībai, kā arī trim nosacīti jaunajiem spēkiem – “KPV LV”, Jaunajai konservatīvajai partijai un “Attīstītībai/Par!”. Tikmēr valdībā ietilpstošās “Jaunās Vienotības” izredzes nav viennozīmīgas – politiskais spēks balansē uz liktenīgās 5% robežas.

Arnis Kaktiņš
sociologs, SKDS direktors

5% barjeru šķietami pārvar septiņas partijas – tā septītā ir tāda, ka teorētiski vēl var būt visādi pārsteigumi. Bet es pielieku lielu jautājumi pie astotās, tad tā ir Latvijas Krievu savienība. Ja mēs skatāmies aptauju datus, neviens no avotiem nerāda, ka viņi pārliecinoši tiktu pāri 5% barjerai, bet tas, ko mēs zinām no iepriekšējo vēlēšanu pieredzes, kad vēl bija PCTVL – vairākās vēlēšanās pēc kārtas PCTVL dabūja labāku rezultātu nekā rādīja aptaujas. Kāpēc? Tāpēc, ka ne visi viņu atbalstītāji aptaujās teica taisnību. Tikai vēlēšanu rezultāti parādīs, kāda ir Latvijas Krievu savienības faktiskā popularitāte. Patiešām var būt tā, ka arī viņi ir iekšā. Un, ja ir tā, tad mēs iegūstam veselas astoņas partijas, un tas ir ļoti, ļoti daudz.

Viens iespējamais variants pēc vēlēšanām ir daļējas pārmaiņas, kas nozīmētu, ka vecās koalīcijas partijas par valdības veidošanu vienosies ar atsevišķiem jaunajiem politiskajiem spēkiem. Otrs variants paredz radikālākas izmaiņas, tai skaitā “Saskaņas” iesaisti valdībā. Pagaidām gan no populārākajām partijām tikai “KPV LV” nav pateikusi skaidru “nē” kopīgas valdības veidošanai ar “Saskaņu”.

Ivars Ījabs
politologs, LU asociētais profesors

Tas, ka mainās pilnīgi viss, ir tas stāsts, kas vēl nav pilnībā izslēgts – tas, ka tiek veidota koalīcija starp “Saskaņu” un “KPV LV”, bet šobrīd neizskatās, ka šiem diviem politiskajiem spēkiem ir kaut kāds vairākums, kas nozīmē, ka tāpat būs jārunā ar citiem. Tas jautājums par “Saskaņu” ir izšķirošs, jo nenoliegsim, ka “Saskaņas” nonākšana valdībā pat tad, ja tas notiek ar kaut kādiem ļoti daudz partneriem, tomēr būtu kaut kāds ļoti liels “lauziens” Latvijas politikā, tas līdz šim nav bijis. “Saskaņas” nonākšana valdošajā koalīcijā pietiekoši daudziem būtu pietiekami liels šoks arī sabiedrībā, kas nozīmē, ka tā “Saskaņa” būtu vai nu jāpieradina, vai nu jāaicina uz ārkārtas vēlēšanām.

Tomēr partiju reitingi parāda tikai to, ko iedzīvotāji domāja vakar, nevis, kā viņi rīkosies pēc nedēļas. Tāpēc viss vēl var mainīties, un vēlēšanu dienā var notikt visdažādākie pārsteigumi. Pēc iepriekšējām vēlēšanām vairāk nekā trešā daļa vēlētāju atzina, ka savu galīgo izvēli par to, kuru partiju atbalstīt, viņi pieņēma tikai pēdējās nedēļas laikā. Tāpēc liela nozīme būs arī debatēm un turpmākajām partiju kampaņām, kas tagad jau ir uzņēmušas maksimālos apgriezienus.

Kampaņā iztērēto summu ziņā tālu priekšā visām parējām partijām ir Rīgas domē saimniekojošā partija “Saskaņa” un Ministru kabinetā valdošais politiskais spēks Zaļo un zemnieku savienība. Abas jau iztērējušas gandrīz pusmiljonu eiro, kas ir apmēram 90% no atļautā priekšvēlēšanu izdevumu limita, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) dati.

325 000 eiro izdevumus deklarējusi “Jaunā Vienotība”, gandrīz 300 000 eiro tērējusi “Attīstībai/Par”. Pārējo partiju tēriņi bijuši krietni mazāki – ap 90 000 eiro Nacionālajai apvienībai, ap 75 000 Jaunajai konservatīvajai partijai un partijai “KPV LV”, bet 53 000 eiro aģitācijas izdevumos līdz šim deklarējusi Latvijas Reģionu apvienība. Konstatēti arī pārkāpumi, piemēram, uz Spīķeru namiem izvietoti plakāti, kuros redzami “Saskaņas” politiķi un partijas līderis kopā ar sievu, taču šī vides reklāma nav atbilstoši deklarēta, tāpēc KNAB lūdzis to noņemt. Lai gan šāds lūgums izteikts jau trešdien, Nila Ušakova un viņa dzīvesbiedres Ivetas attēli joprojām grezno Spīķeru namu.

Amīlija Raituma
KNAB Politisko organizāciju finansēšanas kontroles nodaļas vadītāja

Esam secinājuši, ka šie plakāti atrodas publiski pieejami, un esam atsūtījuši policijai lūgumu savas kompetences ietvaros izvērtēt šo situāciju un rīkoties. Birojam šādas tiesības aiziet un noņemt šos plakātus, nav. Un tāpēc, ja šī situācija saglabāsies, mēs domāsim, kā rīkoties tālāk.

Tomēr atšķiras ne tikai tas, cik partijas tērē, bet arī, kam tās tērē. Piemēram, Zaļo un zemnieku savienība gandrīz visu budžetu iztērējusi tradicionālajām vides reklāmām un aģitācijai radio un presē. Savukārt “KPV LV” lielāko daļu naudas maksājusi par aģitāciju internetā. Sociālo mediju eksperts Artūrs Mednis norāda, ka partijas nekad nav bijuša internetā tik aktīvas kā šobrīd.

Artūrs Mednis
digitālā mārketinga speciālists, “New Black” vadītājs

Kā tāds būtisks pavērsiena punkts bija, protams, “Brexit” un pēc tam Trampa uzvara Amerikas prezidenta vēlēšanās, kas lielā mērā, sevišķi Trampa uzvara, bija digitālais karš, digitālā kampaņa, digitālā aģitācija. Tas, manuprāt, bija tas pagrieziena punkts, kad arī Latvijā visi saprata – OK, tad re, kas mums ir jādara. Šis ir ļoti labs medijs tiem, kam nav lieli budžeti, lai filmētu un producētu augstas kvalitātes video.

Internets arī ir vide, kurā partijas aizvien vairāk aģitācijā iesaista savus atbalstītājus. Piemēram, pat cilvēki, kuri paši nav nevienas partijas biedri, labprāt savas sociālo tīklu profilu fotogrāfijas papildina ar kādas partijas logo, šādi visiem atklājot savas politiskās simpātijas.

Artūrs Mednis
digitālā mārketinga speciālists, “New Black” vadītājs

Es par sevi noteikti varu teikt, ka es šķirstu un vairs neorientējos, kurš kandidē, kurš nekandidē. Man jau liekas – o, re kur vēl viens mans draugs kandidē, ā, nē, viņš tikai atbalsta. Bet tā sajūta ir tāda, ka konkrētā viena partija ir dominējoša dēļ šīs lietas, jo visiem ir šī krāsa profila bildēs.

KNAB uzsver, ka salīdzinājumā ar pērn notikušajām pašvaldību vēlēšanām, ļoti uzlabojusies interneta aģitācijas kontrole, jo ar biroju sākuši sadarboties tādi interneta milži kā “Facebook”, “Youtube”, “Twitter”.

Raituma skaidro: “Varbūt mēs nesaņemam tik aktīvi un ātri no viņiem informāciju, kā mums gribētos, bet jebkurā gadījumā mēs ceram, ka šī sadarbība būs veiksmīga.”

Aģitācija notiek arī Latvijā populārajos sociālajos tīklos, kas reģistrēti Krievijā, taču šie interneta portāli ignorējuši KNAB aicinājumus dalīties ar informāciju.

“Ja mēs runājam par Krievijas sociālajiem tīkliem, tad jā, ar viņiem sadarbība nav izdevusies,” min Raituma. Vaicāta, vai tur ir konstatēta partiju aģitācija, viņa atbild: “Jā, ir konstatēta, varbūt tā nav tik lielā apjomā.”

Kā atzīst politisko procesu pētnieki, šis priekšvēlēšanu laiks viszīmīgākais ir bijis ar to, ka daudz lielākā mērā nekā līdz šim izgaismojusies daudzu iedzīvotāju neapmierinātība ar lietu stāvokli valstī, valdošo eliti un partijām.

Arnis Kaktiņš
sociologs, SKDS direktors

Šīs vēlēšanas ir iezīmīgas ar to, ka šoreiz jau redzamākā veidā sāk manifestēties tie salīdzinoši negatīvie iedzīvotāju noskaņojumi gan pret eliti, gan pret lietu stāvokli valstī, kuri jau ilgstoši, saskaņā ar aptauju datiem, Latvijas sabiedrībā ir bijuši klātesoši. Un tad tie vairāk ir bijuši kaut kādi situatīvi faktori, kuri iepriekšējās vēlēšanās ir noteikuši tos rezultātus, ka pie varas esošajiem ir izdevies saglabāt varu, un tad ir radusies šķietamība, ka sabiedrība ir mierā ar esošo kursu, un ka tā vēlas, lai šis kurss turpinātos. Lai gan aptauju dati rādīja, ka patiesībā ne tuvu nekā tāda nav, teica, ka vēlēšanas ir tas brīdis, kad kaut kam fundamentāli valstī jāmainās.

Savukārt Ījabs norāda: “Tas, kas parādās “KPV LV” gadījumā, ir drīzāk ne tik daudz vecuma kā šķiras, sociālās šķiras šķautne. Tādēļ, ka tie ir cilvēki, kuriem viss šis “veiksmes stāsts”, viss tas stāsts kā mēs globalizējamies, attīstāmies un cik mēs esam jauki, un kur tik mēs visur neesam iestājušies, nešķiet pārliecinošs. Tie ir cilvēki, kuri uzskata, ka viņi, piedošanu, ir pelnījuši drusku vairāk saņemt no tās valsts un sabiedrības, kurā viņi dzīvo. Un ir, protams, otrā pusē tie, kas saka – viss ir forši, mēs esam globāli konkurētspējīgi, mums ir globālas karjeras un milzīgas algas, bet ne visiem ir tās globālās karjeras un milzīgās algas. Ir pietiekoši daudz cilvēku, kuri no visa notiekošā jūtas – pamatoti vai nepamatoti – bet dusmīgi un aizvainoti.”

Jau pirmdien, 1. oktobrī, plkst. 21.15 populārāko politisko partiju izvirzītie kandidāti uz premjera amatu tiksies aci pret aci Rīgas kinostudijā LNT rīkotajās “Līderu debatēs”.

TOP komentāri

  • Ha ha
    +2 +2 0

    Ha ha

    Valdosa koalicija, jau nav partijas nosaukums! 😂 tas ir , partiju savienojums. Ka Na ZZS un Vienotiba. Saucas koalicija!
  • Dzika
    +1 +1 0

    Dzika

    Ta smiekligi - nonemt Usakova bildi ar sievu nevarot... vini domasot.... Vel stulbak nevar izteikties!
  • patriots
    0 0 0

    patriots

    Nav tāda partija kā "valdošā koalīcija". Jūsu virsraksts ir maldinošs.

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl