3 komentāri

Šīs nedēļas beigās Valsts prezidents Raimonds Vējonis sāka sarunas ar septiņām Saeimā ievēlētajām partijām – “Jauno Vienotību”, Zaļo un Zemnieku savienību , Nacionālo apvienību, “Attīstībai/Par!”, Jauno konservatīvo partiju (JKP), “KPV LV” un “Saskaņu”. 

Pirms konsultācijām ar prezidentu nākamajā Saeimā ievēlētās politiskās partijas turpināja savstarpējās tikšanās. Tomēr tās ne tikai nedeva vērā ņemamus rezultātus, bet padarīja situāciju vēl neskaidrāku.

Aiz koalīcijas veidošanas “sarkanās līnijas” atstājot “Saskaņu”, sākotnēji līderību valdības veidošanas sarunās uzņēmās JKP un “KPV LV” – abas ieguvušas 16 deputātu vietas nākamajā Saeimā. Taču šonedēļ, norādot uz neapmierinošu sarunu gaitu, apvienība “Attīstībai/Par!” paziņoja, ka rīkos savas sarunas par nākamās valdības darāmajiem darbiem, šādi kļūstot jau par trešo partiju, kas faktiski uzņemas līderību nākamā Ministru kabineta veidošanā. Tas saniknoja JKP.

Jānis Bordāns
JKP premjera amata kandidāts

Runāšana TV priekšā par to, ka JKP viņiem nenodrošina mediju brīvību…vēl bija diezgan lielas dīvainības pateiktas par policejisku valsti, – tie ir nenopietni aizbildinājumi piektklasnieka līmenī. Es gribētu, lai organizācija”Attīstībai/Par!” un visi viņu sponsori pasaka atklāti mums un sabiedrībai, ko viņi vēlas.

Bordāns valdību centās izveidot pirmais, taču nesekmīgi. Citas partijas neoficiāli pauda bažas par JKP vēlmi uzticēt Iekšlietu ministrijas vadību Jutai Strīķei vai Jurim Jurašam, kuri iecerējuši lielas pārmaiņas un reorganizāciju Latvijas drošības un spēka struktūrās. Arī viņu prasīto Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju “jaunajiem konservatīvajiem” citas partijas dot negrib, jo baidās, ka šī partija varētu sākt juridisku cīņu ar atsevišķām Latvijas pašvaldībām un pat censties panākt Rīgas domes atlaišanu.

“Ja būtu likumiska prasība to darīt, tad mēs esam gatavi rīkoties tā attiecībā uz jebkuru pilsētu, ieskaitot Latvijas galvaspilsētu,” minēja Bordāns.

Tā kā Saeimā daudz un dažādas partijas ieguvušas līdzīgu vienu skaitu, ambiciozajam Bordānam būs grūti izveidot savu valdību, atzīst politoloģe Iveta Kažoka. Nākamajam premjeram jābūt labam diplomātam, kāds Bordāns nav.

Iveta Kažoka
politoloģe, “Providus” pētniece

Lielākās izredzes izveidot ilglaicīgu valdību ir zemu ambīciju premjeram. Un Bordāns nav zemu ambīciju premjers. Līdz ar to ir bijis diezgan grūti viņu iedomāties pārvarēt savu personību un mēģināt ar visām partijām sarunāt to, kā izskatīsies nākamā valdība.

Tikmēr “Attīstībai/Par!” kandidāts Artis Pabriks uz Bordāna fona pozicionējās kā konstruktīvs cilvēks, ar kuru var vienoties. “Attīstībai/Par!” ātri vien atradusi kopīgu valodu ar vecajām valdības partijām – Nacionālo apvienību, “Jauno Vienotību”, un arī ZZS, kuru Bordāna “jaunie konservatīvie” gribēja atstāt opozīcijā. Vēlēšanās sakāvi cietušie “zaļie zemnieki” tagad piekrīt pašvaldību skaita samazināšanai, pat ir gatavi runāt par Kopdzīves likuma pieņemšanu, kas, cita starpā, dotu iespēju juridiski reģistrēt attiecības arī viendzimuma pāriem.

Artis Pabriks
“Attīstībai/Par!” premjera amata kandidāts

Jebkurā gadījumā šī ir viena no “Attīstībai/Par!” prioritātēm, jo šis ir jautājums, kas skar ļoti daudzas ģimenes, kas dzīvo nenoslēgtā laulībā, kam ir bērni. Es domāju, ka mēs šo jautājumu skatīsim Saeimas ietvaros.

Savukārt ZZS valdes loceklis Augusts Brigmanis norādīja: “Mēs runājām par kopdzīves likumu, par Stambulas konvenciju. Vai varētu atbalstīt, bet nebija runas par jautājumu par veto principu. Šāda principa mums nebūs, par šiem jautājumiem esam atvērti, lai runātu.”

Tā kā vismaz ārēji Pabriks šonedēļ atradis kopīgu valodu ar vairākiem politiskajiem spēkiem. Partiju konsultēšanā pieredzējušais sabiedrikso attiecību speciālists Ralfs Vīlands atzīst, ka pašreiz “Attīstībai/Par!” ar Pabriku priekšgalā, ir ticamas iespējas izveidot valdību.

“Viņi pareizi izdarīja, līdzīgi kā izdarīja citas partijas (…), ka viņi sākumā nogaidīja. Sākumā deva iniciatīvu gan viņi, gan pārējās iekļuvušās partijas JKP un “KPV LV”. JKP mēģināja, viņiem nesanāca. “KPV LV”, visdrīzāk pieredzes trūkuma dēļ, vispār nezināja, kā jāmēģina,” norāda Vīlands.

Tomēr arī Pabrika situācija nav viennozīmība. Lai varētu saņemt vairākuma atbalstu, Pabrikam vajag nodrošināt JKP vai partijas “KPV LV” atbalstu.

Ralfs Vīlands
sabiedrisko attiecību speciālists, “Vīlands Associates” vadītājs

Ja kaut kādu iemeslu dēļ JKP un “KPV LV” sabloķējas, viņi var izjaukt jebkurus “Attīstībai/Par!” centienus. Visdrīzāk viņi izgāž potenciāli Pabrika valdību, un tad pēc tam var būt, latviski runājot, “da jebkas”. Viņi varētu mēģināt arī diktēt noteikumus.

Bordāns jau pieļāvis savas JKP palikšanu opozīcijā. Par iespējamo atbalstu Pabrikam viņš netiešā veidā izsakās noraidoši, uzsver, ka vēlēšanās uzvarējušas tās partijas, kas sevi sauc par konservatīvām, bet Pabrika pārstāvētā “Attīstībai/Par!” ir liberāla. Tāpēc iespējamie premjera amata kompromisa kandidāti varētu būt Nacionālās apvienības Roberts Zīle vai Krišjānis Kariņš no “Jaunās Vienotības”, uzskata Bordāns.

“Es vienkārši minēju to, – redziet, vēlētāji ir ievēlējuši pārsvarā tās partijas, kas sevi vismaz ir nosaukušas par konservatīvām partijām, un kaut kādu loģiku es tajā saredzu, ka tādā gadījumā mēs varētu lūkoties uz konservatīvas partijas premjeru.”

Par Artusa Kaimiņa un Alda Gobzema “KPV LV” nostāju ir zināms vismazāk. Pašlaik nav mājienu, ka partija varētu attiekties no Gobzema virzīšanas uz premjera amatu, lai atbalstītu “Attīstībai/Par!” Pabriku.

Artuss Kaimiņš
“KPV LV” līdzpriekšsēdētājs

Mēs tiekamies ar”Attīstībai/Par!” otrdien, kur mēs runāsim par viņu piedāvāto modeli, un kas ir mūsu modelī, ko mēs paši šobrīd esam uzrakstījuši. Mums premjera amata kandidāts ir Aldis Gobzems, un šāds ir komentārs, ko es varu sniegt uz jūsu jautājumu.

Vaicāts, vai tas nemainīsies, Kaimiņš atbildēja: “Šobrīd nav tāda pamata, nē.”

“Attīstībai/Par!” vienlaikus iepriekš uzstājusi, ka pirms kopīgas koalīcijas veidošanas ar “KPV LV”, partijām arī būtu jāvienojas par to, kā tās rīkosies, ja nākamajai Saeimai būs jālemj par Kaimiņa vai citu politiķu izdošanu kriminālvajāšanai saistībā ar sāktajiem kriminālprocesiem, kuros figurē trīs ievēlētie “KPV LV” deputāti. Kaimiņš tagad norāda, ka partija “KPV LV” izdošanai šķēršļus neliks, ja tai būs pietiekams pamatojums.

“Šajā gadījumā, ja ir šāda izdošana, un prokuratūra ir gatava ņemt šo lietu, kas ir baltiem diegiem šūta un ir politiska, un nekāda satura tam nav, tad Saeima, lai balso un lai tas tā arī notiek. Es gan uzkāpšu tribīnē un pateikšu arī savu redzējumu,” pauž Kaimiņš.

Uz jautājumu, vai “KPV LV” frakcija arī balsos “par”, Kaimiņš atbild: “Mēs vēl neesam par šo jautājumu runājuši, tas ir uz katra deputāta sirdsapziņas, bet mēs netaisāmies likt nekādus šķēršļus šajā jautājumā.”

Piektdienas vakarā, pēc tikšanās ar visiem politiskajiem spēkiem, Valsts prezidents Raimodns Vējonis paziņoja, ka sagaida partiju vienošanos par labu kādam no kandidātiem – Bordānam, Gobzemam vai Pabrikam. Vienlaikus politoloģe Iveta Kažoka pieļauj, ka galu galā partijām varētu nākties meklēt citu kandidātu.

Iveta Kažoka
politoloģe, “Providus” pētniece

Man neizskatās labas neviena piesauktā premjera amata kandidāta izredzes. Ne Bordāns, ne Pabriks, ne Gobzems, vienkārši tāpēc, ka citas jaunās partijas, tām ir grūti samierināties tieši ar šādu izvēli. Jo ilgāk prezidents nedos pat mājienu par to, ko tad viņš nosauks, kad sanāks nākamā Saeima, jo trakāk saplēsīsies tās trīs partijas, kas šobrīd valdību mēģina veidot. Kas nozīmē, ka beigās prezidentam var nekas cits neatlikt, uzticot šo valdības veidošanu kādam citam.

Vējonis vienlaikus uzsver, ka izvirzīs tikai tādu Ministru prezidenta amata kandidātu, par kuru nebūs šaubas par viņa iespējām saņemt atļauju pieejai valsts noslēpumam. Prezidents aicinājis trīs potenciālos kandidātus iesniegt nepieciešamos dokumentus, lai noskaidrotu, cik liela ir iespēja saņemt pielaides.

TOP komentāri

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl