Valdības 100 dienas: jaunie ministri riskē, “vecie buki” saglabā mieru

1 komentārs

LNT Ziņu TOP10 pārlūkoja valdības darbu un nedarbu bilanci, lai noskaidrotu, kā Krišjāņa Kariņa (JV) kabinetam veicies ar iepriekš doto solījumu pildīšanu un cik daudz ziepju savārīts, jo šī ministru komanda ķērusies klāt tādiem jautājumiem, ar kuriem nav nodarbojusies neviena valdība.

Pēc 13. Saeimas vēlēšanām Latvijā sākās ilgākais valdības veidošanas process kopš neatkarības atgūšanas. Valsts prezidents Raimonds Vējonis uz premjera amatu sākotnēji virzīja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderi Jāni Bordānu, pēc tam – ”KPV LV” kandidātu Aldi Gobzemu, taču ne vienam, ne otram valdību izveidot neizdevās. Saeimas vairākums vienojās par kompromisa figūru – Krišjāni Kariņu, kura pārstāvētajai ”Jaunajai Vienotībai” Saeimā ir tikai astoņas balsis no 100.

Lai gan premjers mudināja ministrus būt evolucionāriem, vairāki raibās valdības locekļi darbu uzsākuši ar gana skaļiem lēmumiem.

Iekavēto valsts budžeta pieņemšanu jaunā valdība īpaši nebremzēja, norādot, ka atbalstīs to budžetu, kas saņemts no iepriekšējās – Zaļo un Zemnieku (ZZS) vadītās valdības – un par būtiskām izmaiņām valsts tēriņos lems tikai nākamā budžeta izstrādes laikā. Šāda pieeja izpelnījās opozīcijas pārmetumus par priekšvēlēšanu solījumu nepildīšanu.

Tikmēr skolotāji protestēja par šīs valdības nevēlēšanos nodrošināt pedagogu algu pieaugumu jau no 1. septembra, kā to paredzēja vienošanās ar iepriekšējo valdību. Jaunās izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) izteikumi pārrunās ar skolotājiem situāciju neuzlaboja.

Rezultātā skaidrības par skolotāju algām joprojām nav un pedagogi turpina gatavoties streikam. Savukārt veselības ministre Ilze Viņķele (“Attīstībai/Par!”) amatā stājās apņēmības pilna atcelt vienu no iepriekšējās valdības galvenajām reformām – divu grozu sistēmu veselības aprūpē, kas paredz sociālā nodokļa nemaksātājiem sniegt mazāk veselības aprūpes pakalpojumu nekā nodokļa maksātājiem.

Pēc Viņķeles domām, šī iepriekšējās valdības reforma Latviju pasaulē padarījusi par apsmieklu, un ministre sola tās vietā piedāvāt citu veselības aprūpes finansēšanas modeli. Viņas partijas biedrs, reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce amatā stājās ar apņēmību pārzīmēt Latvijas karti. Apvienojot novadus, Pūce piedāvā modeli, kur 119 pašvaldību vietā paliktu 35 – lielākas un pašpietiekamākās vietvaras.

Atsevišķu pašvaldību plānus par reformu rīkot konsultatīvus referendumus Pūce apturējis kā likumam neatbilstošus. Taču lielāks konflikts ministram izveidojās ar galvaspilsētas vadītāju Nilu Ušakovu (“Saskaņa”). Norādot uz vairākiem tā brīža Rīgas mēra likumpārkāpumiem, Pūce parakstīja lēmumu par Ušakova atstādināšanu no amata pienākumu veikšanas.

Ministrs noliedz, ka lēmums bijis politisks, tomēr vienlaikus Ušakova atstādināšanu Pūces partija ”Attīstībai/Par!” piemin savās Eiroparlamenta politiskajās reklāmās. Konfliktā ar Rīgas domi nonāca arī iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV), uzdodot policijai slēgt nožēlojamā stāvoklī esošo Deglava tiltu, par spīti pašvaldības amatpersonu apgalvojumiem, ka satiksmes pārvads ir pietiekami drošs.

Tieslietu ministra Jāņa Bordāna Jaunā konservatīvā partija nonākusi atklātā konfliktā ar ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru. Partija asi iebilda sava Saeimas deputāta un Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Jura Juraša (JKP) izdošanai kriminālvajāšanai. Ģenerālprokurors notiekošo vērtēja kā politisku spiedienu. Drīz pēc tam ministrs Bordāns paziņoja par visaptverošu tieslietu sistēmas, tai skaitā prokuratūras, darba izvērtēšanu. Par šo tieslietu auditu ministrs tagad runā izvairīgi, bet tuvāko mēnešu laikā sola rezultātus.

Cits izvērtējams amats notika Ekonomikas ministrijā. ”KPV LV” ministrs Ralfs Nemiro secinājis, ka pirms vēlēšanām daudzu politiķu piesauktā elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes atcelšana, pat ko arī nobalsojusi Saeima, tomēr nav iespējama, jo šāds lēmums nozīmētu soda sankcijas un risku valsti ieraut miljarda eiro vērtās tiesvedībās.

Vērtējot piecu partiju valdības pirmās 100 dienas, politologs Filips Rajevskis norāda, ka izteikti atšķiras vairāk un mazāk pieredzējušo ministru darba stils. ”Kam ir pirmā pieredze ministru krēslos, tie ļoti vētraini ir sākuši savu darbību. Viņi dara visu iespējamo, lai iegūtu atpazīstamību, lai cilvēki viņus zinātu, un zinātu, ka viņi ir ministri. Es domāju, ka tas ir mērķis, kāpēc daudzi pieņem skaļus lēmumus. Tilta slēgšana vien ir ko vērta. Jebkurā gadījumā, viņi riskē. Jauni politiķi ir daudz gatavāki uz riskiem, uz radikālu rīcību, nevis kā vecie buki.”

”Vēlēšanas jau sen ir aiz muguras, bet koalīcijas partijas – un ne tikai – nav apmierinātas ar vēlēšanu rezultātiem. Tas rada tādu gaisotni, un tur nav jābūt sazvērestības teoriju piekritējam, ka turpinās tāda vēlēšanu kampaņa,” publicists Māris Zanders vienlaikus arī vērš uzmanību, ka paralēli dažu ministru vētrainajai darbībai, valdība veic arī darbus, kam būs ilgtermiņa sekas. Piemērs ir banku uzraudzības modeļa maiņa, ko premjers nosaucis par finanšu sistēmas “kapitālo remontu”.

Tomēr premjers redzamāks bijis, nevis iekšpolitikā, bet – ārpolitikā. Atzinīgus vārdus Kariņš saņēmis par labajām valodu zināšanām un cienīgu Latvijas reprezentēšanu, tiekoties ar Vācijas kancleri Angelu Mekeli un uzstājoties ar runu Eiroparlamentā.

Savukārt iekšpolitiski Kariņš izvēlējies samierinātāja lomu. No savu ministru darbību kritizēšanas Kariņš aktīvi izvairās. ”Es domāju, ka tas nebūs viņa stils, ka viņš publiski kādu ministru strostēs, protams, ja viņš nesavārīs lielas ziepes. Mēs redzam, ka labklājības ministre visu laiku mokās ar politiskā vājuma pazīmēm, un arī šajā gadījumā Kariņš izvēlas paklusēt. Kariņa uzdevums ir saturēt to visu, lai visi būtu pēc iespējas vairāk laimīgi,” turpina Rajevskis.

No visiem valdības ministriem sabiedrībā visaugstāk vērtēta ir nu jau ilggadējā kultūras ministre Dace Melbārde. Sasummējot viņas pozitīvos un negatīvos vērtējumus, Melbārdes reitings ir +20,6, liecina martā publicētā SKDS aptauja, kas veikta pēc laikraksta ”Neatkarīgā” pasūtījuma. Melbārde šo politisko kapitālu nolēmusi izmantot – viņa ir vienīgā valdības ministre, kura balotējusies šomēnes gaidāmajās Eiroparlamenta vēlēšanās. Otrs augstākais reitings šajā aptaujā bija Kariņam, un pozitīvs reitings bija satiksmes ministram Tālim Linkaitam (JKP), reģionālās attīstības ministram Pūcem un ekonomikas ministram Nemiro. Pārējo ministru reitings šajā aptaujā bija negatīvs, un vissliktākais tas bija zemkopības ministram Kasparam Gerhardam (NA), labklājības ministrei Ramonai Petravičai (KPV LV) un veselības ministrei Ilzei Viņķelei.