Valdība mediķu algām nākamgad sola vēl 18 miljonus eiro; atliks ieceri atvērt vēstniecību Austrālijā

5 komentāri
Valdība mediķu algām nākamgad sola vēl 18 miljonus eiro; atliks ieceri atvērt vēstniecību Austrālijā
EDIJS PĀLENS / LETA

Valdība mediķu algu palielināšanai nākamgad sola papildus rast vēl aptuveni 18 miljonus eiro, tostarp atliekot plānoto vēstniecības atvēršanu Austrālijā, kas nozīmē, ka kopumā šim mērķim tiktu novirzīti ap 60 miljoni eiro, otrdien pēc tikšanās ar medicīnas darbinieku organizācijām žurnālistiem atzina valdības pārstāvji.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) stāstīja, ka koalīcijas partneri pirmdien vienojās, ka 2020. gada budžetā varētu rast papildu līdzekļus, lai mediķu algām nodrošinātu līdz 60 miljoniem eiro. Premjers piebilda, ka finansējuma palielinājums nenotiks uz nodokļu izmaiņu rēķina, bet gan, pārdalot finansējumu no citu ministriju budžeta programmām.

Arī veselības ministre Ilze Viņķele (AP) piebilda, ka koalīcija ir vienojusies mediķu atalgojumam nākamgad novirzīt papildu 60 miljonus eiro, kas ļautu minimālā atalgojuma slieksni vidēji palielināt par 10%.

2020. gadā mediķu atalgojuma pieaugumam sākotnēji tika solīti 120 miljoni eiro, kas ļautu palielināt algas par 20%.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) skaidroja, ka Finanšu ministrija sadarbojās ar citām ministrijām, izvērtējot to budžeta programmas, lai mediķu atalgojuma palielināšanai rastu vēl papildu finansējumu līdz 18 miljoniem eiro. Pēc ministra teiktā, pagaidām iezīmēti desmit miljoni eiro, bet līdz budžeta skatīšanai valdībā vai Saeimā tiks lemts vēl par astoņiem miljoniem eiro.

Plānots, ka papildu finansējums mediķu algām tiks rasts arī no Ārlietu ministrijas budžeta programmas, kas paredzēja vēstniecības atvēršanu Austrālijā. Līdz ar to vēstniecības atvēršana tiks atlika uz nenoteiktu laiku.

Tāpat valsts kapitālsabiedrības tiks lūgtas pārskatīt to dividenžu apmēru, ņemot vērā ekonomisko situāciju. Kā vienu no avotiem Reirs minēja arī Latvijas Banku.

Viņķele atzina, ka nozare ir gatava nepieciešamajām reformām un būtu grēks šo brīdi laist garām.

“Ceru, ka izteiktais kompromisa piedāvājums tiks sadzirdēts, bet mēs politiķi būsim guvuši mācību, ka likumā ietvertiem solījumiem ar konkrētiem cipariem pretī ir jānorāda arī finansējuma avots,” teica Viņķele, piebilstot, ka likums būtu jāmaina, lai neiespējamie solījumi neturpinātos.

Viņķele atzina, ka pēc 2020. gada pieņemšanas Saeimā ministre sāks diskusijas ar nozari par 2021. gada budžetu, pieturoties pie principa, ka papildu finansējums tiks paredzēts, norādot finansējuma avotu.

Lasi vēl Teju vienlaikus ar mediķiem pie Saeimas protestēs ar novadu reformu neapmierinātie