1 komentārs

Satiksmes, Zemkopības, Kultūras, Tieslietu, Vides un reģionālo lietu ministrijas jau šobrīd var pārtraukt darbu pie nākamā gada budžeta iniciatīvu izstrādes, jo naudas to īstenošanai nebūs. Ar tik drastisku paziņojumu klajā nākusi Finanšu ministrija, atgādinot par kritisko situāciju valsts budžetā un nepieciešamību palielināt finansējumu valsts drošībai.

Nesagaidot visu nozaru pieprasījumus, Finanšu ministrija pagājušonedēļ publiski šausminājās par ministriju neremdināmo apetīti. Tomēr Jāņa Reira sašutums nav līdzējis, viņš turpina saņemt arvien jaunas politikas iniciatīvas.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

To kopsumma pieaugsi līdz 571 miljonam eiro. Tas notiek par spīti tam, ka lēnākas ekonomikas attīstības tempu dēļ, kā arī nespējot straujāk apkarot ēnu ekonomiku, robs valsts makā šobrīd pārsniedz 200 miljonus eiro.

Kā samērot valsts iespējas ar ministriju vēlmēm, būs galvenais Laimdotas Straujuma vadītās valdības izaicinājums, no kuras tieši atkarīga arī tās pastāvēšana.

Politikas kuluāros Straujuma iemantojusi nelāgu slavu ar savu nespēju pateikt nē dažādu lobiju grupu un koalīcijas partneru ultimātiem.

Spilgts piemērs ir pensiju jautājums. Lai arī cenas veikalu plauktos pieaug minimāli, par ko liecina zemā inflācija,  pēc ZZS ultimāta, indeksācija papildinājusi prioritāšu sarakstu. Tas noteiks, kuru nozaru iesniegtās jaunās politikas iniciatīvas rudenī tiks vētītas, bet kuras nonāks papīrkurvī.

Šajā sarakstā figurē valsts ārēja un iekšēja drošība, veselība un izglītība, bet nav tādas jomas kā kultūra, tieslietas vai  satiksme, kas papildus pieprasījusi 67 miljonus eiro, galvenokārt ceļu remontam.

Eksperti uzskata, ka ministrijas pieprasījumus sniedz, lai panāktu labāku kaulēšanās pozīciju, pirms izšķirošām sarunām rudenī. Tad ieguvēji būs spēcīgākie un nekaunīgākie.

Tikmēr ekonomisti uzskata, ka līdzīgas problēmas Latviju vajās, kamēr valsts neiemācīsies iekasēt nodokļus, kuri ir ļoti zemi.

TOP komentāri

  • ES
    0 0 0

    ES

    Mums taču ir vesela rinda kantoru, kuru tiešajos pienākumos ir cīņa ar ēnu ekonomiku-ja neko nespēj, arī algu minimālo bez piemaksām un prēmijām.Gan nauda ietaupīsies, gan cīņa veiksies.

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl